Jauns pētījums atklāj japāņu ilgmūžības noslēpumu. Vienkārši vērojiet, kā viņi sēž uz krēsla. 5 minūšu japāņu samuraju prakse, kas stiprinās kāju muskuļus un locītavas pēc 65 gadu vecuma, ziņo tohoku.ac.jp.
Kamēr domājam par to, kā atrast laiku sporta zālei vai vismaz atvēlēt 15 minūtes mājas treniņam, japāņi vienkārši dzīvo un dzīvo ļoti ilgi.
Mēs algojam dažādus trenerus, apgūstam meditāciju, apzinātību. Un japāņi vienkārši pastaigājas mežā - viņi nodarbojas ar šinrin-joku jeb "meža peldēm", lai atpūstos un atbrīvotos no stresa. Mēs ievērojam diētas un domājam par to, kā zaudēt svaru, bet viņi vienkārši izmanto irbulīšus dakšiņu vietā un tāpēc ēd lēnāk un mazāk.
Novecojot, mūsu muskuļu spēks lēnām samazinās, palielinot kritienu, traumu un neatkarības zaudēšanas risku. Jo īpaši mēs paļaujamies uz apakšējo ķermeņa daļu spēku daudzās svarīgās ikdienas aktivitātēs, piemēram, iešanā un kāpšanā pa kāpnēm. Spēka treniņi var palīdzēt kompensēt muskuļu vājināšanos, taču ne visiem ir līdzekļi (vai pat vēlme) regulāri apmeklēt sporta zāli svarcelšanas nodarbībām.
Šis ir japāņu ilgmūžības noslēpums - nedarīt kaut ko īpašu, nepiespiest sevi, bet vienkārši ieviest veselīgus ieradumus dzīvē jau no bērnības. Viens no šiem ieradumiem ir gadsimtiem senā reiho prakse, ko sākotnēji praktizēja samuraji.
Vārds "reiho" tiek tulkots kā "cieņa" vai "pieklājība". Reiho lielā mērā ir uzvedības kodekss, etiķetes noteikumi, kas tiek aktīvi izmantoti ikdienas dzīvē Japānā: skolā, darbā, mājās, apmeklējot ārstu.
"Tradicionālais japāņu dzīvesveids sniedz daudzas iespējas stiprināt kājas, veicot ikdienas aktivitātes. Šādu vingrinājumu piemērs ir sēdēšana uz tatami seiza pozā: nometies ceļos uz grīdas, pavelkot kājas zem sevis," saka Tohoku universitātes pētnieki.
Reiho prakse ir saglabājusi šīs uzvedības un kustību formas. Un galvenais šajā praksē ir nesteigties. Uzsvars tiek likts uz lēnām, apzinātām un kontrolētām kustībām ikdienas dzīvē, piemēram, stāvēšanu, sēdēšanu un staigāšanu.
Tohoku universitātes pētnieku komanda profesora Rjoiči Nagatomi vadībā veica randomizētu kontrolētu pētījumu, lai noteiktu reiho treniņu rutīnas ietekmi. Treniņu grupa vismaz četras dienas nedēļā trīs mēnešus veica piecu minūšu reiho rutīnu, kas sastāvēja no kontrolētiem reiho stila pietupieniem un kustībām no krēsla, lai pieceltos kājās. Kontroles grupa turpināja savas ierastās rutīnas bez jauniem vingrinājumiem. Pēc trim mēnešiem treniņu grupa palielināja ceļa izstiepšanas spēku vidēji par 25,9%, salīdzinot ar tikai 2,5% kontroles grupā.
"Īpaši ceļa izstiepšanas spēks — spēks, kas tiek izmantots ceļgalu iztaisnošanai — ir galvenais mobilitātes un ikdienas funkcionēšanas rādītājs," saka autore Ajaka Ogasawara. "Šie aizraujošie rezultāti liecina, ka reiho var palīdzēt senioriem saglabāt neatkarību."
Atklājumi apstiprina, ka reiho ir vairāk nekā tikai kultūras mantojums — tas var kalpot arī kā veids, kā uzturēt sevi formā. Tā kā tas maina tikai to, kā mēs veicam vienkāršas ikdienas darbības, to var viegli iekļaut mūsdienu dzīvē bez aprīkojuma vai garām treniņu sesijām.
"Mēs uzskatām, ka ir vērtīgi arī tas, ka tie, kas ārpus Japānas vēlas izmēģināt reiho, papildus ieguvumiem veselībai varētu piedzīvot unikālu seno japāņu tradīciju aspektu," saka lektors Akira Sato.
Lai gan jaunietim kritiens nozīmē tikai piecelšanos, vecāka gadagājuma cilvēkiem tas var izraisīt smagas traumas vai pat nāvi. Tāpēc ir tik svarīgi veikt agrīnas intervences, kuru mērķis ir kompensēt muskuļu vājināšanos, kas neizbēgami notiek ar ikvienu no mums, mums novecojot.
