Ik gadu maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību un informētu par paaugstināta asinsspiediena riskiem un profilaksi. Kā uzsver Veselības centrs 4 kardioloģe Anna Labuce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece – tieši pacientu informētība veicina līdzestību, kas ir viens no būtiskākajiem soļiem veiksmīgā hipertensijas terapijā un risku mazināšanā.
Hipertensija ir stāvoklis, kad pacientam ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, t. i., vismaz 140/90 mm Hg, ja tas ir noteikts vizītes laikā pie ārsta, vai vismaz 135/85 mm Hg, asinsspiedienu mērot mājas apstākļos.
Lielākajai daļai hipertensijas pacientu vienu konkrētu iemeslu hipertensijas attīstībai neizdodas atrast jeb paaugstināts asinsspiediens ir slimība pati par sevi - to sauc par primāru jeb esenciālu arteriālu hipertensiju, skaidro kardioloģe A. Labuce. Šiem pacientiem visbiežāk hipertensijas attīstību nosaka vesels faktoru kopums, kas katram pacientam var būt atšķirīgs - piemēram, iedzimtība, dzīvesveida paradumi (fiziskās aktivitātes vai sēdošs dzīvesveids, miega režīms, uztura paradumi, smēķēšana, alkohola lietošana u. c.), ar vecumu saistīta pakāpeniska asinsvadu sieniņu elasticitātes samazināšanās, nieru darbības traucējumi, hormonālas izmaiņas, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, arī vides, socioekonomiski un psihosociāli faktori (piemēram, hronisks stress, izdegšana).
Tomēr nelielai hipertensijas pacientu grupai, visbiežāk gados jauniem cilvēkiem, dažkārt izdodas precizēt hipertensijas cēloni - kādu citu patoloģiju jeb slimību, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos jeb sekundāru arteriālu hipertensiju. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, dažādas endokrinoloģiskas jeb iekšējo sekrēcijas dziedzeru slimības (dažādas virsnieru dziedzeru slimības, vairogdziedzera vai epitēlijķermenīšu slimības), nieru un nieru artēriju slimības, dažkārt arī iedzimtas sirds un asinsvadu anomālijas, piemēram, aortas koarktācija (iedzimta sirdskaite, kuras gadījumā ir izveidojies nozīmīgs sašaurinājums ķermeņa lielākajā artērijā jeb aortā), kā arī mūsdienās arvien biežāk - liekais svars, aptaukošanās un obstruktīva miega apnoja. Iemesli var mainīt ārstniecības taktiku un shēmu, taču svarīgi atcerēties, ka hipertensija ir jāārstē jebkurā gadījumā.
Viens no faktoriem, kas ievērojami apgrūtina savlaicīgu hipertensijas diagnostiku un terapijas uzsākšanu, ir tas, ka pirmos simptomus ir viegli nepamanīt, tādēļ hipertensija tiek saukta par “kluso slepkavu”, stāsta kardioloģe A. Labuce. Hipertensija, asinsspiediena paaugstināšanās nesākas vienā dienā - parasti asinsspiediens sāk paaugstināties lēnām un pakāpeniski. Savukārt cilvēka organismam ir fantastiskas spējas pielāgoties visdažādākajiem apstākļiem. Liela daļa pacientu vieglu spiediena paaugstināšanos, īpaši, ja tā notiek pakāpeniski un ilgtermiņā, nepamana. Tādēļ bieži vien pacienti pirmo reizi uzzina par savu hipertensiju vien tad, kad jau notiek kāda akūta situācija, parādās kādas akūtas sūdzības - piemēram, stipras galvassāpes, galvas reiboņi, deguna asiņošana. Izmērot asinsspiedienu, tas bieži jau ir ļoti augsts, piemēram, 160-170 mm Hg. Tas norāda, ka, visticamāk, asinsspiediens pacientam pakāpeniski ir paaugstinājies jau ilgāku laiku. Samērā bieži, konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, tiek konstatēti arī mērķa orgānu - sirds, nieru, smadzeņu - bojājumi.
Ko darīt, lai spiediena paaugstināšanos pamanītu ātrāk? Profilakse ir diezgan vienkārša - regulāri jākontrolē asinsspiediens arī tad, ja tas šķietami ir normāls, uzsver kardioloģe A. Labuce. Veseliem cilvēkiem bez sūdzībām asinsspiediena mērīšana būtu jāveic vismaz reizi gadā, dodoties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati. Asinsspiedienu pacients var izmērīt arī pats, iegādājoties tonometru, vai veikt mērījumu aptiekā. Tādējādi asinsspiediena paaugstināšanos varētu konstatēt jau agrīnāk, ne vien tad, kad jau parādījušās pirmās simptomātiskās izpausmes.
Pacienta līdzestības problēmas diemžēl ir diezgan izplatītas un bieži novērotas praksē, atzīst kardioloģe. Tam ir dažādi iemesli, taču visbiežāk novērotie ir sekojoši:
Subjektīvi pašsajūtas rādītāji. Pacienta organisms ilgākā laika periodā ir adaptējies un pieradis pie paaugstinātā asinsspiediena, līdz ar to pacients jūtas, viņaprāt, apmierinoši pie noteikta paaugstināta asinsspiediena līmeņa, kas viņam ilgu laiku ir bijis. Tādēļ, uzsākot terapiju un sasniedzot terapijas mērķus, īpaši, ja asinsspiediena pazemināšanās notiek strauji un mērķis tiek sasniegts jau pāris nedēļās vai mēnesī, iespējams, pacients var subjektīvi justies sliktāk, piemēram, parādīties nespēks vai galvas reiboņi. Tas var maldīgi iedrošināt pacientu mainīt noteikto medikamentu lietošanas kārtību. Tomēr jāsaprot, ka iepriekšējais paaugstinātais spiediens, neatkarīgi no pašsajūtas, nodarīja kaitējumu organismam, bojājumus orgāniem. Šajā gadījumā risinājums var būt pakāpeniskāka asinsspiediena pazemināšana, situācijas pārrunāšana ar savu ārstu, lai pielāgotu plānu un piemeklētu atbilstošākos medikamentus.
Nevēlēšanās lietot vairākus medikamentus. Jāņem vērā, ka hipertensijas terapijā dažkārt nepietiek ar vienu medikamentu un ir jākombinē dažādu grupu medikamenti, kas reizēm uztrauc pacientus un dažkārt veicina nelīdzestību - pacienti sāk pēc savas iniciatīvas izvēlēties lietot tikai kādu no nozīmētajiem medikamentiem. Šādā gadījumā risinājums līdzestības veicināšanai ir censties izmantot kombinētus medikamentus, kas apvieno vairākas medikamentu grupas vienā tabletē.
Medikamentu lietošana tikai sliktas pašsajūtas gadījumā. Reizēm hipertensijas pacienti uzskata, ka dienās, kad pašsajūta ir laba un asinsspiediens normāls, zāles nav jālieto, jo tās radīs pazeminātu asinsspiedienu. Šāds uzskats neatbilst hipertensijas terapijas principiem, jo lielākā daļa mūsdienās pielietoto asinsspiediena medikamentu ir garas darbības - tie darbojas līdz 24 stundām un ir lietojami vienu reizi dienā. Tos lietojot regulāri katru dienu vienā un tajā pašā diennakts laikā, ar katru nākamo devu tiek pagarināts medikamenta iepriekšējās dienas devas efekts. Mūsdienīgas antihipertensīvās terapijas mērķis ir nevis samazināt asinsspiedienu tad, kad tas ir paaugstināts, bet kontrolēt, lai tas nepaaugstinās un ir normāls visu laiku.
Ārste atzīst, ka līdzestības problēmas ievērojami palīdz risināt pacientu informētība, saruna ar speciālistu un situācijas izskaidrošana.
Daļai pacientu reizēm ir grūti pieņemt, ka pie normalizēta asinsspiediena jāturpina lietot zāles. Praksē bieži ir novērots - ja pacients medikamentus lieto neregulāri, viņam biežāk ir asinsspiediena svārstības, tiek lietoti tā saucamie “ātrās palīdzības” medikamenti, kas asinsspiedienu strauji samazina īsā laikā, pēc tam pacientam biežāk ir zems spiediens, rezultātā nākamajā dienā pacients mēdz nelietot regulāro terapiju un pēc tam atkal notiek hipertensīva krīze, stāsta kardioloģe A. Labuce. Tā šis process turpinās kā apburtais loks.
Jāsaprot, ka asinsspiediens pats par sevi ir ļoti nozīmīgs riska faktors un cēlonis tādām kardiovaskulārām slimībām kā infarkts, insults, sirds mazspēja, aritmijas, arī nieru mazspējas un demences attīstībai. Ja asinsspiediens nav pietiekami labi kontrolēts, piemēram, bieži ir paaugstināts, tad šo seku attīstītības iespējamība ir daudz lielāka nekā tiem pacientiem, kam asinsspiediens tiek kontrolēts un turēts mērķos, izvairoties no lielām svārstībām. Turklāt hipertensīva krīze jeb strauja spiediena paaugstināšanās var būt kā pamats arī nopietnām, dzīvību apdraudošām pataloģijām, piemēram, hemorāģiskam insultam jeb asinsizplūdumam galvas smadzenēs, aortas atslāņošanās u. c. Nekontrolēts asinsspiediens rada bīstamas situācijas un riskus, tāpēc tas ir jākontrolē, lietojot medikamentus, un jāpanāk, ka asinsspiediens ikdienā ir mērķī, bez lielām svārstībām un paaugstināšanās, uzsver kardioloģe. Kontrolējot asinsspiedienu, ilgtermiņā iznākums pacientam ir krietni pozitīvāks - labāka dzīves kvalitāte kopumā, zemāks sirds un nieru mazspējas attīstības, pārejošas vai pastāvīgas darba nespējas, invaliditātes attīstības risks, kā arī pāragras nāves risks.
Dodieties pie sava ģimenes ārsts vai kardiologa, lai piemeklētu individuālu terapiju, lietojiet nozīmētos medikamentus regulāri, lai asinsspiediens būtu normāls katru dienu, un nepieļaujiet hipertensīvās krīzes.
Kā stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece - jautājumi par hipertensiju ir ļoti aktuāli. Pacienti vēršas aptiekā ar jautājumiem par hipertensijas ārstēšanai nozīmēto medikamentu pareizu lietošanu, to mijiedarbību un blakusparādībām, kā arī par to pieejamību. Tāpat arī jautā ieteikumus tonometru izvēlei un pareizai asinsspiediena mērīšanai. Farmaceite atgādina, ka asinsspiedienu var izmērīt arī aptiekā uz vietas. Turklāt farmaceita konsultācija var palīdzēt noskaidrot dažādus jautājumus saistībā ar asinsspiedienu, lai veicinātu līdzestību un veiksmīgu asinsspiediena kontroli.
Farmaceite atgādina - hipertensijai medikamenti ir jālieto regulāri katru dienu visu mūžu. Pacienta līdzestība ir svarīga, lai nozīmētā ārstēšana būtu efektīvāka un asinsspiediens būtu normas robežās. Asinsspiedienu neizdodas normalizēt, ja pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas, zāļu lietošanu pārtrauc vai vispār neuzsāk ārstēšanu. Asinsspiedienu pazeminošie medikamenti tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, ņemot vērā blakussaslimšanas, vecumu, izmeklējumu rezultātus un citas vajadzības. Nevajag lietot draugam vai kaimiņam nozīmētos medikamentus! Svarīgi ņemt vērā arī rekomendācijas, kas attiecas uz uzturu, fiziskajām aktivitātēm un citām dzīvesveida izmaiņām.
Uzsākot hipertensijas ārstēšanu, ir regulāri (divas reizes dienā) jākontrolē asinsspiediens un pulss. Mērījumi jāreģistrē asinsspiediena dienasgrāmatā, norādot datumu un laiku. Pareizai mērījumu veikšanai ir liela nozīme - tos vēlams veikt uz augšdelma, ērti apsēžoties, atbalstot muguru. Jāsēž taisni, pēdas novietojot uz grīdas, manšeti liek pareizi sirds līmenī, roku atbalsta uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu, manšetes pozīciju pielāgo artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas. 5-10 minūtes pirms mērījuma veikšanas ieteicams atpūsties. Atcerieties, ka vairāki faktori var ietekmēt mērījumu rezultātu - mērīšanas laikā nedrīkst sarunāties, kustēties, kājas nekrusto, pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības, izvairīties no stresa. Asinsspiedienu nemēra pēc ēšanas, dzeršanas, fiziskajām aktivitātēm vai smēķēšanas.
Lai gan apzinātu spiediena paaugstināšanās riskus, gan veicinātu hipertensijas kontroli, ļoti būtiski ir arī ievērot veselīgu dzīvesveidu, uzsver kardioloģe A. Labuce:
Fiziskās aktivitātes - rekomendē mērenu fizisku slodzi vismaz 150 minūtes nedēļā (piemēram, 3 reizes pa stundai vai 5 reizes pa pusstundai). Tā var būt aerobā slodze, dažādas aktivitātes atkarībā no pacienta vēlmēm un iespējām - nūjošana, slēpošana, ātra pastaiga, peldēšana, riteņbraukšana u. c., kas rada prieku un patīk, arī aktivitātes dārzā.
Veselīgs uzturs - no sirds un asinsvadu veselības viedokļa ieteicama Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir sabalansēts uzturs, ar samazinātu piesātināto jeb dzīvnieku izcelsmes tauku saturu. Tas ietver jūras produktus (vismaz reizi nedēļā), dažādus augļus un dārzeņus; ja izvēlaties graudu produktus, tiem jābūt pilngraudu, nevis balto miltu produktiem; samazināts cukura daudzums, un kā galvenā taukviela rekomendēta pirmā spieduma olīveļļa.
Kaitīgo ieradumu atmešana - atmetiet smēķēšanu un ierobežojiet alkohola patēriņu.
Miega kvalitāte un higiēna - pietiekama izgulēšanās, vismaz 7-8 stundas diennaktī.
Hroniska stresa novēršana - mūsdienās ļoti aktuāls faktors. Hronisks stress aktivē simpātisko nervu sistēmu - to nervu sistēmas daļu, kas regulē visu iekšējo orgānu darbību, t. sk. ietekmē arī asinsspiedienu, un pastarpināti arī tas var būt nozīmīgs faktors hipertensijas attīstībā. Hroniska stresa problēma ir jārisina, identificējot tā iemeslus un cenšoties tos novērst, izvairīties no stresa ierosinātājfaktoriem. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, tādēļ stresu palīdzēs kontrolēt pārējie veselīga dzīvesveida paradumi - pietiekamas fiziskās aktivitātes, svaigs gaiss, pilnvērtīgs miegs u. c. Veselīgs dzīvesveids kopumā palīdz nostiprināt organisma noturību pret stresa ietekmi. Saskaroties ar hroniska stresa problēmu, nekautrējieties vērsties pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā nozīmēs atbilstošus ārstniecības līdzekļus.
