Pārtika ar augstu šķiedrvielu, augu olbaltumvielu un pretiekaisuma aktīvo vielu saturu ir noderīga ne tikai sirdij, bet arī kopumā ķermenim.
Pētījumi liecina, ka pareiza uztura izvēle var palīdzēt jums dzīvot ilgāk un laimīgāk. "Pievienojiet šos produktus savai ēdienkartei, un jūsu sirds pateiks paldies," saka Kerija Gansa, Ņujorkas dietoloģe.
Raudzētie piena produkti ir noderīgi ne tikai zarnām. Somijas pētījuma dalībniekiem, kuri dienā patērēja apmēram divas porcijas zema tauku satura jogurta vai kefīra, nākamo 20 gadu laikā bija par 26% mazāks risks saslimt ar koronāro sirds slimību, salīdzinot ar tiem, kuri savā uzturā neiekļāva raudzētos piena produktus.
Pētījumā piedalījās vīrieši, bet zinātnieki saka, ka atklājumi attiecas arī uz sievietēm. "Nav zināms, kāpēc fermentētiem piena produktiem ir šāda ietekme," saka pētījuma autors Jirki Virtanens, Austrumsomijas universitātes Sabiedrības veselības un klīniskās uztura institūta lektors.
Bet fermentācijas procesā veidojas probiotikas un virkne vitamīnu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka probiotikas samazina asinsspiedienu un holesterīna līmeni, bet K2 vitamīns samazina sirds un asinsvadu slimību risku."
Lai iegūtu labākos rezultātus, izvēlieties jogurtu ar zemu tauku saturu vai kefīru bez pievienotā cukura vai ar zemu pievienoto cukuru.
Pagatavojiet vienu tasi šā veselīgā dzēriena vismaz trīs reizes nedēļā. Saskaņā ar Penn State universitātes pētījumu, tēja palīdz uzturēt labā holesterīna (ABL) līmeni,” saka Sjans Gao, pētījuma autors, medicīnas zinātņu doktors, Universitātes pārtikas epidemioloģijas laboratorijas direktors.
Šīs aktīvās sastāvdaļas ir spēcīgi antioksidanti un spēj nomākt lipīdu vai neveselīgo tauku uzsūkšanos šūnās. Izvēlieties zaļo tēju, kurā ir augstāks antioksidantu līmenis nekā melnā tēja
Ar dārzeņiem bagātas diētas izvēle ir labākais, ko varat darīt savas sirds veselības labā. Zaļie dārzeņi (tostarp lapu veidi, piemēram, spināti un salāti) un krustziežu dārzeņi (brokoļi un Briseles kāposti) var nodrošināt papildu aizsardzību pret vairākām sirds un asinsvadu slimībām.
Tas teikts jaunā pētījumā, kas publicēts pārskatā žurnālā Nutrients. "Zaļie dārzeņi ir labs magnija avots, kas palīdz kontrolēt asinsspiedienu; K vitamīns, kas ir saistīts ar artēriju elastības saglabāšanu, un šķiedrvielas, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni," saka Kerija Gansa.
Ēdiet trīs līdz piecas porcijas dārzeņu dienā, ieskaitot zaļās šķirnes. Noteikti sautējiet tos olīveļļā vai pārlejiet ar salātu mērci — dārzeņu apvienošana ar veselīgajiem taukiem palīdzēs ķermenim efektīvāk absorbēt barības vielas.
