Mikroplastmasas radītais vides piesārņojums nepārtraukti pieaug un negatīvi ietekmē vispārējo veselību. Cita starpā mikroplastmasa palielina iekaisīgu zarnu slimību un aterosklerozes risku un veicina bīstamu oksidatīvo stresu.
Ķīnas Džedzjanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitātes pētnieki apkopojuši mikro(nano)plastmasas (MNP) ietekmi uz cilvēka orgāniem un dažādu slimību risku. Rezultātus var izlasīt žurnālā “TrAC Trends in Analytical Chemistry”, raksta Heilpraxisnet.
Mikroplastmasas piesārņojums ir palielinājies gadu desmitiem, un neatkarīgi pētījumi jau ir atklājuši, ka katru nedēļu mēs absorbējam visas kredītkartes ekvivalentu mikroplastmasas veidā, tikai elpojot.
Mikroplastmasu var atrast elpošanas un gremošanas orgānos, uz ādas virsmas, asinīs un reproduktīvajos orgānos, skaidro Džedzjanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitātes pētnieki.
Pastāv arī saistība starp mikroplastmasas uzņemšanu un audu bojājumu rašanos. Kā piemērus zinātnieki min iekaisīgu zarnu slimību, aterosklerozi, trombozi un pat dzemdes kakla vēzi.
Kad mikroplastmasa uzsūcas cilvēka šūnās, tā izraisa oksidatīvo stresu un pro-iekaisuma reakcijas, vienlaikus izraisot arī genotoksicitāti un apoptozi, skaidro eksperti.
