Zobu tīrīšanas mērķis ir nodrošināt svaigu elpu un novērst zobu bojāšanos. Tomēr zobu pastas ietekme uz sarežģīto baktēriju ekosistēmu mūsu mutē bieži tiek ignorēta. Vai esat kādreiz domājuši, kā zobu pasta var kaitēt?
Jaunākie pētījumi ir parādījuši, cik svarīgs mutes mikrobioms ir mūsu vispārējai veselībai. Labi sabalansēts mikrobioms palīdz cīnīties ar kaitīgām baktērijām, uzlabo gremošanu un aizsargā smaganas. Bet vai zobu pasta saglabā šo līdzsvaru vai var to izjaukt? Un vai nākotnes zobu pastu varētu veidot tā, lai tā darbotos ar mutes mikrobiomu, nevis pret to? jautā Techinsider.
Mutes dobums ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem mikrobu biotopiem organismā, kurā dzīvo vairāk nekā 700 baktēriju sugas. Šīs baktērijas ne tikai dzīvo uz mūsu zobu un smaganu virsmām kā bioplēve — lipīga, strukturēta kopiena, kas var būt gan labvēlīga, gan kaitīga, bet arī plaukst mūsu siekalās, veicinot dinamisku mutes mikrobiomu.
Veselīgs mikrobioms ietver baktērijas, kas palīdz regulēt pH līmeni (mērs, cik skāba vai sārma ir viela), sadala pārtiku un pat ražo dabiskus pretmikrobu savienojumus.
Bet, kad līdzsvars ir izjaukts, var pārņemt kaitīgās baktērijas. Šī nelīdzsvarotība, kas pazīstama kā disbioze, ir saistīta ar zobu bojāšanos un smaganu slimībām.
Zobu pastas galvenā funkcija ir nevis iznīcināt baktērijas, bet gan noārdīt bioplēvi, kas veicina kaitīgo baktēriju augšanu. Mehāniskā zobu tīrīšana noņem šo bioplēvi no zobiem un smaganām, savukārt pastas sastāvā esošās abrazīvās vielas veicina tās tālāku iznīcināšanu.
Daudzas zobu pastas satur arī fluoru, kas stiprina zobu emalju un palīdz novērst kariesu veidošanos. Interesanti, ka fluorīds pats nenogalina baktērijas, taču tas kavē skābi veidojošo baktēriju, piemēram, Streptococcus mutans, augšanu, kam ir galvenā loma zobu bojāšanā.
Dažas zobu pastas satur antibakteriālus līdzekļus, piemēram, triklozānu (dažās valstīs tas ir aizliegts drošības apsvērumu dēļ) vai jaunākas alternatīvas, piemēram, alvas un cinka fluorīda savienojumus.
Šīs sastāvdaļas ir vērstas pret kaitīgām baktērijām, taču joprojām notiek diskusijas par to, vai ražošanas procesā tās iznīcina labvēlīgos mikrobus.
Lai gan zobu pasta ir higiēnas pamatelements, pētījumi par tās ietekmi uz mutes mikrobiomu joprojām turpinās. Daži pētījumi liecina, ka daži antibakteriālie līdzekļi nogalina gan kaitīgās, gan labvēlīgās baktērijas, potenciāli mainot mikrobiomu tādos veidos, ko mēs vēl pilnībā nesaprotam. Citi pētījumi norāda, ka pēc zobu tīrīšanas mikrobioms atjaunojas diezgan ātri, padarot visus traucējumus īslaicīgus.
Zinātnieki tagad pēta, vai nākotnes zobu pastas varētu izmantot mērķtiecīgāku pieeju kaitīgo baktēriju samazināšanai, vienlaikus saglabājot derīgās sugas. Daži jauni pētījumi aplūko probiotikas un prebiotiskos piedevas - sastāvdaļas, kas var aktīvi atbalstīt veselīgu mutes mikrobiomu, nevis vienkārši to izjaukt.
