Lielākā daļa cilvēku mazgāšanos un vannošanos uzskata par ieradumu un tāpēc reti domā, kā tieši viņi to dara. Un varbūt tāpēc katru reizi palaiž garām trīs svarīgas ķermeņa daļas.
Var šķist, ka ikreiz, mazgājoties dušā, ļoti rūpīgi mazgājamies, vēsta Real Simple. Tomēr pastāv diezgan liela iespēja, ka nenomazgājam dažas svarīgas ķermeņa daļas.
Daktere Keita Krandala ir pārliecināta, ka ir ķermeņa daļas, kas cilvēki daudz retāk mazgā šīs vietas nekā rokas, seju un tamlīdzīgi. Rezultātā tieši tur var uzkrāties dažāda veida baktērijas, arī tādas, kas negatīvi ietekmē veselību.
Daudziem no mums vecmāmiņa lika "skrubināt aiz ausīm, starp pirkstiem un izmazgāt nabu. Šie norādījumi ir pamats tam, ko Keita Krandala un GW skaitļošanas bioloģijas institūta pētnieku komanda to dēvē par "vecmāmiņas hipotēzi".
Cilvēki šīs trīs ķermeņa daļas nemazgā tik bieži kā seju, rokas un kājas. Rezultātā šajās zonās sakrājas dažāda veida baktērijas, tostarp tādas, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
Analizējot ādas uztriepju paraugu kolekciju, kas savākta no 129 maģistrantiem un bakalaura studentiem, pētnieki atklāja, ka mikrobi no regulāri mazgātām vietām — šajā gadījumā apakšdelmiem un augšdelmiem — ir daudzveidīgāki un līdz ar to potenciāli daļa no veselīgāka mikrobioma nekā paraugi no aiz ausīm, starp pirkstiem un nabas iekšpusē.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Frontiers in Microbiology, Keita Krandala un viņas kolēģi skaidro, ka tad, kad mitras, taukainas ķermeņa vietas, piemēram, šīs netiek mazgātas pietiekami bieži, tas dod dažiem nevēlamiem mikrobiem iespēju pārvietot visu mikrobiomu, un var izraisīt tādas ādas slimības kā ekzēma vai pinnes.
"Mūsu ķermeņa mazgāšana atbrīvo no netīrumiem, smakas un alergēniem, kas dienas laikā ir uzkrājušies uz ādas, taču tā arī noņem ķermeņa atmirušās ādas šūnas, sviedru un dabiskās eļļas, kas atrodas uz ādas," skaidro ārste. "Jūsu ādā var būt arī dažas baktērijas, vīrusi vai sēnītes, tāpēc šo vietu mazgāšana ir svarīga, lai attīrītu ādu."
Tagad apskatīsim sīkāk katru no šīm trim ķermeņa daļām, lai uzzinātu, kas var notikt, ja tās netiek rūpīgi tīrītas, kā arī to, kā tās pareizi notīrīt.
Visur, kur ir ādas krokas, var būt daudz vairāk netīrumu un baktēriju, kas var uzkrāties. Un, tā kā tos mazgā retāk, tas var izraisīt ādas kairinājumu.
Dermatoloģe Steisija Tula sacīja, ka netīrumu uzkrāšanās uz ādas var izraisīt iekaisīgu ādas stāvokli, ko sauc par seborejas dermatītu. Tas var izraisīt baltu vai dzeltenu pārslu parādīšanos galvas ādā, arī aiz ausīm. Iekaisušās vietas var sākt niezēt un lobīties.
Lai gan lielākā daļa ūdens un ziepju pirms nokļūšanas kanalizācijā izplūst caur jūsu pēdām un pirkstiem, tās noteikti pietiekami neattīra šo ķermeņa zonu. Tā kā āda starp kāju pirkstiem neražo tik daudz tauku kā citas ķermeņa daļas, sekas šeit būs pavisam citādas.
Galvenā uzkrāto netīrumu sastāvdaļa ir atmirušās ādas šūnas, un tas var izraisīt nagu sēnīti. Turklāt kājas mēdz daudz svīst, kas arī palielina baktēriju vairošanās un sēnīšu risku.
Naba ir tumša, mitra vieta, pilna ar ādas krokām, kas rada ideālu vidi atmirušo ādas šūnu, sviedru un dažādu mikroorganismu - baktēriju un sēnīšu uzkrāšanai.
Tas ne tikai izraisīs smaku, bet arī ādas berze var padarīt zonu jutīgu pret infekciju.
Lasi arī:
