Ingvers nav tikai aromātiska garšviela, kas ēdieniem piešķir raksturīgu pikantu garšu. Tas ir augs, kas gadsimtiem izmantots gan kulinārijas, gan ārstniecības nolūkos.
Produkta sakne, kurai ir asa garša un bagātīgs aromāts, ir kļuvusi par daudzu pasaules tautu, īpaši Āzijas valstu, virtuves neatņemamu sastāvdaļu.
Ingvera popularitāte ir izskaidrojama ar tā unikālajām īpašībām. To izmanto kā garšvielu gaļai, zivīm, dārzeņiem, pievieno arī konditorejas izstrādājumiem un dzērieniem. Bet, papildus gastronomiskajai vērtībai, ingveram ir piešķirtas daudzas ārstnieciskas īpašības, sākot no gremošanas uzlabošanas līdz imūnsistēmas stiprināšanai.
Ingvera sakne ir vērtīgs vitamīnu un mikroelementu avots, un to koncentrācija palielinās žāvējot (uz 100 g produkta):
Tomēr svarīgākās bioloģiski aktīvās sastāvdaļas, kas lielā mērā nosaka tā derīgās īpašības, ir gingerols, zingerons, šogaols un seskviterpēni.
Gingerols ir spēcīgs antioksidants, un tas nodrošina ingvera karsto garšu un sildošo efektu.
Zingeronam piemīt pretiekaisuma, pretdiabēta, pretcaurejas, pretmikrobu un pretsāpju iedarbība.
Šogaols ir ingvera ēteriskās eļļas sastāvdaļa, un tai piemīt pretiekaisuma, pretdiabēta un pretaudzēju īpašības.
Zingiberēni un seskviterpēni - pateicoties tiem ir jūtama raksturīga ingvera smarža, kā arī nodrošina pretparazītu efektu.
Gremošanas sistēmai
Ingvera saknes patēriņš stimulē siekalu veidošanos. Tā sastāvā esošie fenoli veicina kuņģa sulas izdalīšanos, un proteīna enzīms, kas atrodas svaigā augā, palīdz uzņemt olbaltumvielas.
Gingerols novērš Helicobacter Pylori augšanu, pieķeršanos kuņģa gļotādai, kā arī novērš resnās zarnas čūlas un veicina to dzīšanu.
Turklāt ingvers uzlabo zarnu kustīgumu un palīdz pret sliktu dūšu. To bieži lieto, lai atvieglotu kustību slimības simptomus, rīta nelabumu grūtniecības laikā un pat sliktu dūšu ķīmijterapijas laikā.
Atbalsta imūnsistēmu
Ingvera īpašības jau sen tiek izmantotas saaukstēšanās simptomu mazināšanai, piemēram, drudža un klepus mazināšanai, elpceļu iekaisuma mazināšanai. Ingvera gingerola, šogaola, citrāla un eikaliptola biokomponentiem ir aizsargājoša iedarbība pret elpceļu slimībām.
Pretiekaisuma iedarbība
Ingvera sastāvdaļu pretiekaisuma īpašības ir apstiprinātas zinātniskos pētījumos. Ingvers ir efektīvs hroniska iekaisuma gadījumā, jo tas nomāc prostaglandīnu veidošanos, kas ir gandrīz līdzvērtīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu iedarbībai.
Ingvera pretiekaisuma aktivitāte tiek izmantota kompleksā osteoartrīta ārstēšanā, mazinot iekaisumu kaulaudos un locītavās.
Kosmetoloģijā
Ingvera antioksidanta un antibakteriālās īpašības padara to noderīgu ādas kopšanai. Maskas un losjoni ar ingvera ekstraktu var uzlabot sejas krāsu un mazināt iekaisumu.
Turklāt gingerols uzlabo asinsriti, tāpēc ingvera ekstraktu var atrast matu kopšanas līdzekļos (šampūnos, balzāmos, maskās, losjonos).
Neskatoties uz ingvera labvēlīgajām īpašībām, tas jālieto mērenībā. Pirmkārt, sakarā ar lielo alerģisko reakciju iespējamību, kas var izpausties kā nieze, izsitumi vai pietūkums.
Arī hroniskām kuņģa un zarnu slimībām (gastrīts, čūlas) pēc konsultēšanās ar speciālistu uzturā jāiekļauj ingvers, jo tā lietošana var izraisīt saasinājumu.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, lietojot ingveru kopā ar noteiktiem medikamentiem. Nav vēlams to lietot kopā ar asins šķidrinātājiem, jo ingvers arī palīdz samazināt asins viskozitāti.
Nav ieteicams kombinēt ingveru un zāles, kas pazemina cukura līmeni. Turklāt ir pierādījumi, ka produkts pazemina asinsspiedienu. Tas jāņem vērā, lietojot antihipertensīvos līdzekļus.
Grūtniecības un zīdīšanas laikā jākonsultējas arī ar speciālistu.
Pieaugušie var patērēt līdz 4 g svaiga ingvera (apmēram vienu tējkaroti), bet pulvera veidā - līdz pusei tējkarotes dienā.
Ingveru bieži izmanto tējām, novārījumiem un uzlējumiem, sausām garšvielām vai marinētu. Kombinācijas ar noteiktiem produktiem var vēl vairāk uzlabot tā īpašības:
Lietojot mērenībā, ņemot vērā individuālās īpašības, ingvers būs lielisks papildinājums pilnvērtīgam uzturam un līdzeklis labas veselības uzturēšanai.
