Patiesībā ir daudz iemeslu, kāpēc puņķi maina krāsu, kad esat slims. Un deguna gļotu krāsa un konsistence var atklāt informāciju par imūnsistēmu un to, kā ķermenis reaģē uz slimībām.
Gļotas ražo audi, kas pārklāj mūsu deguna ejas. Gļotas bieži tiek uztvertas kā tikai traucēklis, bet tām ir ļoti svarīga loma. Tas darbojas kā aizsargbarjera, aizturot putekļus, baktērijas, vīrusus un citus kairinātājus, neļaujot tiem nokļūt elpošanas sistēmas dziļākajās vietās.
Tādiem enzīmiem kā lizocīms un laktoferīns, kas apdzīvo mūsu deguna gļotas, piemīt arī pretmikrobu īpašības. Tie noārda baktēriju šūnu sienas un palīdz ierobežot baktēriju augšanu. Šī aizsargājošā loma padara gļotas par kritisku aizsardzības līniju - pat tad, ja mums nav slikti.
Nepārtrauktais gļotu veidošanās process audos, kas pārklāj mūsu deguna ejas, liecina par ķermeņa dabisko aizsardzības mehānismu darbību. Kad mēs slimojam, gļotas mainās - kļūst biezākas, bagātīgākas un dažreiz krāsainas. Šīs izmaiņas izceļ jūsu imūnsistēmas reakciju.
Lūk, ko daudzās jūsu gļotu krāsas stāsta par veselību.
Tas ir veselīga deguna pamats. Tas galvenokārt ir ūdens, apvienojumā ar olbaltumvielām, sāļiem un šūnām, kas uztur deguna ejas mitras un aiztur daļiņas.
Alerģijas un ļoti agrīnās vīrusu infekcijas stadijas var izraisīt caurspīdīgu gļotu pārprodukciju. Tas var notikt arī tad, ja ķermenis reaģē uz kairinātājiem vai patogēniem.
Baltas gļotas bieži ir sastrēguma pazīme. Iekaisums deguna audos palēnina gļotu plūsmu, izraisot tās sabiezēšanu. Tas parasti norāda uz infekcijas, piemēram, saaukstēšanās sākumu, jo imūnsistēma sāk mobilizēties pret iebrucējiem.
Dzeltenas gļotas norāda, ka imūnsistēma aktīvi cīnās ar infekciju. Baltās asins šūnas, kas nosūtītas, lai uzbruktu infekcijai, mirst un atbrīvo fermentus, kas piešķir gļotām dzeltenīgu krāsu. Tas liecina par ķermeņa reakciju uz daudzām vīrusu infekcijām, tostarp saaukstēšanos, gripu un elpceļu sincitiālo vīrusu (RSV).
Zaļās gļotas rodas pastiprinātas imūnās atbildes rezultātā. Zaļā nokrāsa rodas no enzīma, ko sauc par mieloperoksidāzi, ko ražo neitrofīli (balto asinsķermenīšu veids). Šis ferments ģenerē īpašu molekulu, kas iznīcina patogēnus.
Lai gan zaļās gļotas bieži norāda uz bakteriālu infekciju, tās var rasties arī tad, ja jūsu ķermenis veido spēcīgu imūnreakciju pret agresīviem vīrusu patogēniem.
Rozā vai sarkanīga nokrāsa gļotās nozīmē, ka tajās ir asinis. Tas bieži notiek, ja deguna audi ir kairināti, sausi vai bojāti, piemēram, pēc pārmērīgas deguna šņaukšanas vai sausa gaisa iedarbības. Neliels asins daudzums parasti nerada bažas.
Brūnas vai oranžas gļotas var rasties, izžuvušām asinīm sajaucoties ar gļotām vai ieelpojot apkārtējās vides atkritumus, piemēram, dūmus vai putekļus. Lai gan tas parasti ir nekaitīgs, tas var liecināt par kairinājumu vai ilgstošu iekaisumu.
Melnas gļotas ir reti sastopamas un var liecināt par nopietnām problēmām, piemēram, sēnīšu infekciju (īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti) vai smagu piesārņotāju, piemēram, kvēpu vai cigarešu dūmu, iedarbību. Tas prasa medicīnisku palīdzību.
Gļotas ir neaizstājama imūnsistēmas sastāvdaļa, kas aktīvi aizsargā jūsu ķermeni, notverot un neitralizējot kaitīgos patogēnus. Tās krāsas un konsistences izmaiņas sniedz ieskatu jūsu veselībā, palīdzot atšķirt vīrusu bakteriālas infekcijas. Tas arī sniedz ieskatu sarežģītajos procesos, kas notiek, ķermenim strādājot, lai saglabātu veselību.
Nākamreiz, kad ķeraties pēc salvetes, atcerieties, ka gļotas nav tikai slimības simptoms — tās ir imūnsistēmas darbība. Tās krāsas un faktūras stāsta par noturību, atspoguļojot sarežģītās aizsargspējas, kas nodrošina ķermeņa veselību un drošību, būtisks aizsargs pret negaidītu gļotu zudumu.
