Ne vienmēr ar stiepšanās vingrojumiem saprot tiešām stiepšanās vingrojumus. Tādēļ vēlos pastāstīt sīkāk, kas ir stiepšanās vingrojumi un kādēļ jebkuram no mums tie būtu svarīgi ikdienas dzīvē.
Stiepšanās vingrojumi jeb atsildīšanās var būt gan aktīva, kad to veic pats cilvēks, gan pasīva stiepšanās, kad to veic kāds cits, piemēram, fizioterapeits. Dinamiskie stiepšanās vingrojumi gan nepiederēs pie atsildīšanās vingrojumiem, bet gan pie iesildīšanās daļas.
Atsildīšanās stiepšanās vingrojumus veic pēc treniņiem, fiziskas piepūles, pie dažādiem muskulatūras savilkumiem, sasprindzinājumiem, noteiktām saslimšanām, piemēram, bērniem straujā augšanas periodā izplatītā Osguda-Šlatera sindroma.
Stiepšanos veic, lai atgrieztu noteiktu muskuli pareizā jeb normālā muskuļa garumā, ilgstoši noteiktām muskuļu grupām vai specifiskiem muskuļiem esot saīsinātākiem nekā normā vajadzētu būt. Tad var veidoties asimetriska stāja un provocēties sāpes.
Piemēram, darbs ilgstošās piespiedu pozīcijās var saīsināt noteiktas grupas muskulatūru un provocēt sāpes šajā apvidū, piemēram, ofisa darbs, kad galva un plecu josla ir uz priekšu. Tas var provocēt sāpes kakla zonas aizmugurējā daļā, galvassāpes un citu.
Stiepšanos noteikti veic arī pēc intensīvām fiziskām aktivitātēm vai fiziskām aktivitātēm ar ilgstošām vienveidīgām kustībām, ne tikai pēc treniņa vai sporta zāles apmeklējuma, bet arī pēc dārza darbiem vai citiem ilgstošiem, vienveidīgiem darbiem.
1) Stiepšanos veic lēnām un bez steigas, elpojot vienmērīgi, neveicot nekādas ritmiskas kustības.
2) Stiepj līdz sāpju robežai un kustību notur vismaz 10 sekundes, optimālais laiks ir 30 sekundes vai līdz sāk just atslābumu.
Līna Garā
