Kā sabiedrība mēs parasti izturamies sapratīgi pret garīgo veselību, kā arī esam iemācījušies pievērst uzmanību un novērtēt savu labklājību, ja kaut kas nav īsti pareizi. Taču garīga pļāpāšana un stress var pārņemt pat visdziļākos un apzinīgākos cilvēkus.
Tādi faktori kā darbs, finansiālie pienākumi un pat mājas dzīve var izraisīt stresu, un dažkārt tas nav tik vienkārši, kā tikai novērst to, kas rada stresu. Tātad, kā jūs varat atpūsties un izvairīties no pārdomām par labu? Kā uz visiem laikiem pārvarēt stresu un uz visiem laikiem novērst šo kaitinošo garīgo pļāpāšanu, raksta Ladbible.
Garīgo pļāpāšanu var raksturot kā nepārtrauktu domu virkni, neatkarīgi no tā, vai esi noraizējies, panikā vai citādi, kas pārslogo prātu. Jums varētu būt pazīstama nemitīgā uzdevumu sarakstu straume, šaubas par attiecībām vai naudas jautājumiem, kas plūst prātā.
Aiša Bela, meditācijas, jogas, elpas un dziedināšanas eksperte, skaidro, ka garīgā pļāpāšana "ir nepārtraukts dialogs, ko pārdzīvo lielākā daļa no mums." Prātā vienmēr notiek kāda veida darbība. Diemžēl bieži tā var būt negatīva.
Eksperte piebilst: "Daļa no tā var būt viltus sindroms, kad domas, kas mūs piepilda ar šaubām, dažiem cilvēkiem var izraisīt trauksmi un panikas lēkmes."
Neskatoties uz garīgās pļāpāšanas satraucošo raksturu, šādas domas ir pilnīgi normālas. Jums vienkārši jāiemācās atturēt savu prātu no tiem — un, izlasot šo rakstu, esat uzvarējis pusi cīņas.
Prāta atslābināšana var izklausīties kā biedējošs uzdevums, taču tam nav jābūt. NHS psiholoģe Džemma Eplgāra skaidro, ka “ar kaut ko tik mazu kā piecas minūtes, lai pabūtu kopā ar kafijas tasi”, var pietikt, lai sajustu savas sajūtas un atpūstos.
"Tas var izklausīties dīvaini, bet bieži vien mēs dzīvojam ar autopilotu. Mēs nekad īsti negaršojam kafiju, jo esam aizņemti ar domām par nākamo dienas daļu vai pārrunājam kaut ko jau notikušu.
"Pārbaudiet, vai varat piesaistīt dzērienam visas savas maņas, patiešām to nogaršot, sajust, sajust to mutē, uz mēles un norīt."
Eplgāra arī uzskata, ka ir svarīgi piešķirt prioritāti saziņai, kad esat saspringts, lai gan iziet ārā un redzēt cilvēkus var būt pēdējā lieta, par ko domājat.
Viņa skaidro: “Ir vilinoši, kad esam saspringti, atteikties no visām sociālajām aktivitātēm, jo mums bieži šķiet, ka mums nav laika vai nebūsim sabiedriski. Tomēr saziņa ar citiem var būt ideāls toniks stresam. Tas dod mums iespēju novirzīt mūsu prātus no ikdienas dzīves stresa, būt pašiem un atgūt sajūtu par to, kas mēs esam.”
Vēl viens veids, kā atpūsties, ir “ļaut stresam atstāt ķermeni”, izmantojot tādas aktivitātes kā vingrinājumi vai meditācija.
"Stresam ir tendence uzkrāties mūsu ķermenī. Mums ir viss šis adrenalīns, kas sūknē ap mūsu ķermeni, kam nav kur iet, izraisot spriedzi mūsu muskuļos un kaulos. Mums ir fiziski jāatbrīvo spriedze, ”skaidro Eplgāra.
Ja garīgajai veselībai ir nepieciešama neliela atpūta vai cīnāties ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju vai trauksmi, varat veikt darbības, lai palīdzētu mazināt dažus no šiem simptomiem, piemēram, vingrošana.
Treneris Direns Kārtels atzīst, ka, vingrojot, mēs smadzenēs izdalām ķīmiskas vielas, ko sauc par endorfīniem, kas liek mums justies daudz laimīgākiem, kā arī dopamīnu, kas arī pozitīvi ietekmē mūsu smadzenes un garīgo stāvokli.
Var būt izdevīgi mēģināt apmeklēt fitnesa nodarbību vai izmēģināt sporta veidu, “kur kāds cits jūs vada, lai jūs nesaspringtu par to, kas jums ir jādara,” viņš iesaka.
Tomēr dažus cilvēkus var iedarbināt "atrašanās grupā, bet, ja tas neesat jūs un vēlaties būt vienatnē, izvēlieties kaut ko, piemēram, pastaigas, skriešanu vai jogu, kur varat atrasties savā telpā."
Bella uzskata, ka meditācija un apzinātības praktizēšana ir lieliski piemērota garīgās veselības uzlabošanai un veicina arī relaksāciju. "Kad mēs praktizējam uzmanību, mēs esam ļoti tagadnē un spējam mierīgā veidā risināt lietas, kas parasti var izraisīt ceļgalu raustīšanās reakcijas," skaidro apzinātības trenere.
Lasi arī: Kas ir apzinātība? Vienkārša prakse lielākai labklājībai
"Apzinātības prakse var palīdzēt mums palielināt spēju regulēt emocijas, mazināt stresu, trauksmi un depresiju. Tas var arī palīdzēt mums koncentrēt uzmanību, kā arī bez sprieduma novērot savas domas un jūtas. Ja vēlaties izmēģināt meditāciju, jums vajadzētu "elpot dabiski, justies ērti ar diskomfortu un netiesāt".
Katru dienu izmantojot vienu un to pašu laiku un vietu, radīsies telpa un rutīna. Ieviesiet mantru par mīlestības un pateicības ieelpošanu pret sevi, izelpojot mīlestību un pateicību pret sevi.
Un, ja meditācijas ideja jums ir biedējoša, “vadītās meditācijas klausīšanās ir lielisks veids, kā jūs iesaistīties regulārā praksē un palīdz izslēgt pļāpāšanu, ko mēs visi piedzīvojam. Esi maigs pret sevi, domas nāks. Vērojiet to ar mīlestību un pateicību."
