“Kad jūtaties nomākts, var būt kārdinājums pievērsties ēdienam, lai uzlabotu garastāvokli. Tomēr saldajiem, kaloriju saturošiem gardumiem, ko daudzi cilvēki izmanto šajās emociju svārstībās, ir negatīvas sekas,” raksta healthline.com.
Pēdējā laikā ir parādījušies dažādi pētījumi par saistību starp uzturu un garīgo veselību. Taču tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka garastāvokli var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, stress, vide, slikts miegs, ģenētika, garastāvokļa traucējumi un uztura trūkums.
Tāpēc jautājums: “Vai ir kāds veselīgs ēdiens, kas var uzlabot garastāvokli?” ir vietā un laikā. Izrādās, ka jā.
Omega-3 taukskābes ir neaizstājamo tauku grupa, kas jāiegūst ar uzturu, jo ķermenis nevar tās ražot pats.
Treknās zivis, piemēram, lasis ir bagātas ar divu veidu omega-3, dokozaheksaēnskābi un eikozapentaēnskābi, kas ir saistītas ar zemāku depresijas līmeni.
Omega - 3, kā zināms, veicina smadzeņu šūnu membrānas plūstamību, un šķiet, ka tām ir galvenā loma smadzeņu attīstībā un šūnu signalizācijā. Turklāt viens klīnisko pētījumu pārskats parādīja, ka dažos pētījumos omega-3 patēriņš zivju eļļas veidā samazina depresijas rādītājus.
Tumšā šokolāde ir bagāta ar daudziem garastāvokli uzlabojošiem savienojumiem. Tās cukurs var uzlabot garastāvokli, jo tas ir ātrs degvielas avots jūsu smadzenēm.
Turklāt tas var atbrīvot virkni labas pašsajūtas savienojumu, piemēram, kofeīnu, teobromīnu un N-aciletanolamīnu - vielu, kas ķīmiski līdzīga kanabinoīdiem, kas ir saistīta ar garastāvokļa uzlabošanos.
Viens liels banāns (136 grami) nodrošina 16 gramus cukura un 3,5 gramus šķiedrvielu.
Savienojot ar šķiedrvielām, cukurs lēnām izdalās asinsritē, nodrošinot stabilu cukura līmeni asinīs un labāku garastāvokļa kontroli.
Pārāk zems cukura līmenis asinīs var izraisīt aizkaitināmību un garastāvokļa svārstības.
Auzas ir veseli graudi, kas uztur labu garastāvokli visu rītu. Jūs varat to baudīt dažādos veidos, piemēram, auzu pārslas kopā ar augļiem, musli un granolu.
Tas ir lielisks šķiedrvielu avots, nodrošinot 8 gramus vienā neapstrādātā glāzē (81 grams).
Šķiedrvielas palēnina ogļhidrātu gremošanu, ļaujot cukuram pakāpeniski izdalīties asinīs, lai saglabātu enerģijas līmeni stabilu, kas ietekmē garastāvokli.
Interesanti, ka vairāk augļu un dārzeņu ēšana ir saistīta ar zemāku depresijas līmeni. Ogas satur plašu antioksidantu un fenola savienojumu klāstu, kam ir galvenā loma cīņā pret oksidatīvo stresu - kaitīgo savienojumu nelīdzsvarotību organismā.
Tajos ir īpaši daudz antocianīnu, pigmenta, kas dažām ogām piešķir purpurzilu krāsu. Kāds pētījums saistīja ar antocianīniem bagātu diētu ar par 39% mazāku depresijas simptomu risku.
Rieksti un sēklas satur daudz augu proteīnu, veselīgu tauku un šķiedrvielu. Turklāt tie nodrošina triptofānu, aminoskābi, kas ir atbildīga par garastāvokli uzlabojoša serotonīna ražošanu. Mandeles, Indijas rieksti, zemesrieksti un valrieksti, kā arī ķirbju, sezama un saulespuķu sēklas ir lieliski avoti.
Turklāt 10 gadus ilgā pētījumā, kur piedalījās 15 980 cilvēki, tika konstatēta saistība ar mērenu riekstu uzņemšanu ar par 23% mazāku depresijas risku, kas ietekmē garastāvokļa svārstības.
