“Uzmanīga ēšana koncentrējas uz labsajūtu un to, kā mēs ēdam, nevis uz to, ko mēs ēdam. Tas ietver uzmanības pievēršanu un pilnīgu apzināšanos, ko mēs domājam un jūtam, kad ēdam,” atklāj extension.usu.edu.
Apzināta ēšana, kas pazīstama kā uzmanīga ēšana, ietver ēšanu lēnāk un rūpīgāk, izvairīšanos no traucēkļiem - telefons un TV ēšanas laikā, ķermeņa izsalkuma un sāta sajūtu uzklausīšanu.
Mēs pārēdamies ne tāpēc, ka esam izsalkuši. Mēs bieži pārēdamies, jo maltītes ir kļuvušas par sociālu pieredzi, ar ko dalāmies ar ģimeni un draugiem.
Traucējumi, kas ietver televizoru, datoru, tālruņu un sociālo mediju veidā, arī veicina pārēšanos, jo mēs nepievēršam uzmanību vai neņemam vērā pārtikas daudzumu, ko patērējam.
Uzmanīgas ēšanas paņēmienu izmantošana ļauj indivīdiem kļūt apzinātākiem un labāk reaģēt uz bada un sāta sajūtu, kā arī vides traucēkļiem.
Pastiprināta uzmanība maltītēm var radīt veselīgas attiecības ar pārtiku un ļaut mums izvēlēties pārtiku, kas ir gan patīkama, gan barojoša.
Ir pierādīts, ka uzmanīgas ēšanas prakses iekļaušana sniedz priekšrocības indivīdiem, tostarp:
Pārdomātas ēšanas prakses iekļaušana var būt izaicinājums ātrajā vidē, kurā mēs dzīvojam ikdienā. Mums ir sarežģīti darba grafiki, bērnu aprūpes pienākumi un ģimenes saistības.
Šie pienākumi kopā ar ātrās ēdināšanas restorānu pieaugumu un ērtībām var radīt izaicinājumus, cenšoties savā dzīvē iekļaut pārdomātas ēšanas praksi.
Dzīvojot pasaulē, kurā uzsvars tiek likts uz produktivitāti, palielinās kārdinājums dot priekšroku ātrām uzkodām, ātrām maltītēm, kā arī neveselīgām uzkodām, kamēr strādājam, taču tas nav pareizi, ja tā kļūst par normu.
Uzmanīgas ēšanas prakses iekļaušana mūsu dzīvē var būt izaicinājums. Mums ir jāmaina sava vide un jāmaina domāšanas procesi. Tālāk norādītās stratēģijas var palīdzēt jums veiksmīgi praktizēt apzinātu ēšanu un izveidot ilgtermiņa ēšanas modeļus.
Jautājiet un pārdomājiet
Pirms ēšanas pajautā sev: “Vai esmu izsalcis, izslāpis, ko es gribu ēst, dzert?” Padomājiet par to, kā jūtaties - sasteigts, saspringts, skumjš, garlaicīgs, vai tāpēc jūs ēdat?
Ir pareizi atstāt ēdienu uz šķīvja
Pārtrauciet ēst, kad jūtaties paēduši, saglabājiet pārpalikumus vēlākam laikam, jums nav jāēd līdz “nelabumam”.
Viegla piekļuve
Saglabājiet veselīgu pārtiku, piemēram, augļus un dārzeņus, viegli pieejamus skapjos, skapjos un ledusskapī, lai veicinātu pārdomātus veselīgus ēšanas paradumus.
Kontroles daļa ir būtiska
Iegādājieties preces mazākos, vienas porcijas iepakojumos, lai kontrolētu pārēšanās pieredzi.
Ēdiet, kad esat izsalcis
Ļaujiet izsalkuma norādēm vadīt jūsu ēšanu, nevis emocijas. Nomainiet uzkodas ar fizisku aktivitāti, līdz esat izsalcis.
Saglabājiet pārtikas dienasgrāmatu
Pierakstiet, ko ēdat un kas tajā laikā notika, lai identificētu pārtikas izraisītājus - izsalkumu, stresu, satraukumu vai garlaicību.
Palēniniet maltīti
Katras ēdienreizes laikā košļājiet lēnām un izbaudiet katru kumosu. Mēģiniet nolikt dakšiņu starp kodieniem, lai palēninātu ēšanu. Ūdens dzeršana starp kodumiem arī dod ķermenim pietiekami daudz laika, lai signalizētu smadzenēm, ka tas ir apmierināts, nevis pildīts.
Apsēdieties un pievērsiet uzmanību ēdienam
Neveiciet vairākus uzdevumus. Noņemiet tehnoloģijas no pusdienu galda. Ēdot arī pie vakariņu galda, nevis pie televizora vai datora, jūs varat labāk izsekot, cik daudz pārtikas esat patērējis.
