Kad esat noraizējies, var viegli justies tā, it kā jums ir nepieciešams uzlabot noteiktas lietas, taču lielākā daļa no šīm lietām patiesībā ir ārpus jūsu kontroles. Starp darba stresu, ģimenes problēmām un cilvēka esības realitāti ir viegli sajust pasaules spiedienu uz saviem pleciem.
Lai gan daži dzīves stresa faktori ir neizbēgami, daži pat nav svarīgi un nepieciešami. Diemžēl šīs lietas ir grūti nošķirt, it īpaši, ja satrauktas domas saka, ka situācijas vai reakcijas ir jūsu vaina, lai gan patiesībā tā nav, raksta huffpost.com.
Piemēram, jūs bieži koncentrējos uz to, lai padarītu citus laimīgus, pat ja tas nozīmē pilnīgu savu vajadzību samazināšanu. Ja kāds ir skumjš un neizdodas viņu uzmundrināt, sev sakāt, ka vajadzēja darīt vairāk vai arī vajadzēja likt viņam pieņemt labāku lēmumu. Kā tas attiecas uz nevajadzīgu spiedienu?
Ja kādreiz esat juties atbildīgs par to, ka kādam sagādājis vilšanos vai esat vainīgs kāda slikta lēmumu pieņemšanā, kas patiesībā nav jūsu atbildība — pat tad, ja jums šķiet, ka tā ir (vai jums tas ir teikts). Uzskatiet to par savu atļauju atbrīvoties no "spiediena".
Jūs neesat atbildīgs par kāda cita jūtām vai emocijām. "Katrs cilvēks ir atbildīgs par savām emocionālajām reakcijām, un ir svarīgi atcerēties, ka mēs nevaram kontrolēt vai diktēt to, ko jūt citi," sacīja Kerija Hovarda, licencēta klīniskā sociālā darbiniece un trauksmes trenere.
Mūsu uzvedība un darbības var ietekmēt to, kā kāds jūtas, bet viņu emocionālā reakcija ir viņu atbildība. Piemēram, ja draugs lūdz pakalpojumu un jūs viņam sakāt nē, viņš var būt vīlies, taču šī vilšanās nav jūsu atbildība.
"Mans darbs nav teikt - jā, lai palīdzētu kādam izvairīties no vilšanās, ko viņi varētu izjust, ja es pasaku - nē," piebilda Hovarda. Šī ideja bieži vien izraisa klientu atgrūšanos, atzīmēja Emmalī Bīrlija, licencēta laulību un ģimenes terapeite, “The Therapy Group” līdzīpašniece un “ShrinkChicks” līdzvadītāja.
"Citu cilvēku laime nav jūsu atbildība. Citu cilvēku skumjas nav jūsu atbildība. Katru reizi, kad jūs to sakāt, kāds būs neapmierināts, apbēdināts vai vīlies. Jums par to nav jādomā, ka likāt viņiem tā justies,” sacīja Bīrlija.
"Mēs nesakām, ka nevaram nodarīt pāri citiem cilvēkiem vai ka mums nevajadzētu rūpēties par to, kā mēs izturamies pret cilvēkiem," sacīja Bīrlija. Vienkārši neiekrītiet slazdā, upurējot sevi, lai kāds justos labāk vai justos atbildīgs par kāda cita diskomfortu.
Var būt grūti skatīties, kā tuvinieks pieņem lēmumus, kas viņam nodara kaitējumu, taču to nevar kontrolēt.
"Kad mēs redzam, ka kāds pieņem lēmumus, kas negatīvi ietekmē viņa dzīvi, mēs, iespējams, vēlēsim ķerties klāt un izglābt viņu... uzskatot, ka viņu labklājība ir mūsu atbildība," sacīja Hovarda.
Lasi arī: Laimes atslēga: līdzsvarotas dzīves noslēpumi un labklājības uzlabošana
Bet, ja kāda problēma tiek atrisināta viņu vietā, viņiem tiek atņemta iespēja mācīties un augt no savām darbībām. "Citu cilvēku lēmumi ir viņu atbildība, un mums jāatsākas no domas, ka esam atbildīgi par viņu izvēli," viņa sacīja.
“Jūsu pūliņu rezultāts nav jūsu atbildības jomā. Ar to es domāju to, ka mēs bieži uzsveram, ka jāsasniedz kaut kāds ideāls rezultāts, kas patiešām ir nesasniedzams standarts, ”sacīja Hovarda. Iznākumā bieži ir iesaistīti daudzi faktori, kur daži ir ārpus mūsu kontroles.
Piemēram, paaugstinājuma saņemšana darbā ir ārpus jūsu kontroles. Jūs nevarat kontrolēt sava uzņēmuma budžetu vai augstākstāvošo vadītāju lēmumus, taču varat kontrolēt darbības, ko veicat, lai saņemtu paaugstinājumu.
Tā vietā, lai koncentrētos uz rezultātu, koncentrējieties uz saviem centieniem un “atlaidiet” rezultātu.
Tas var likties kā jūsu pienākums izpildīt savas ģimenes, draugu vai visas sabiedrības cerības, taču tā patiesībā nav. "Piemēram, tas, ka kāds vēlas, lai jūs viņiem piezvanītu katru dienu, nenozīmē, ka tas ir jūsu pienākums," sacīja Hovarda. "Vai arī tas, ka sabiedrība varētu likt domāt, ka jums ir jābūt "labajai meitenei", kas pakļaujas un nevienu nesatrauc, nenozīmē, ka jums ir pienākums uzņemties šo lomu."
Šīs cerības bieži ir negodīgas vai neatbilst jūsu vērtībām. "Ir svarīgi atcerēties, ka tikai tāpēc, ka pastāv citu cilvēku cerības, nenozīmē, ka jums noteikti ir pienākums to izpildīt," sacīja Hovarda.
Jūs nevarat kontrolēt to, kā kāds reaģē ar noteiktu un laipnu robežu. Kāpēc mēs uzskatām, ka šīs lietas ir mūsu atbildība.
"Mūsu nemiers to ienīst, kad jūtamies nekontrolējami," paskaidroja Hovarda. "Tāpēc tas vienmēr mudinās mūs atgriezties vietā, kur justies vairāk kontrolētiem, pat ja tas, ko iegūstam, patiešām ir tikai maldīga kontroles ilūzija."
Kad jūsu nemierīgās domas mēģina jūs pārliecināt, ka tādas lietas kā citu cilvēku lēmumi vai emocijas ir jūsu atbildība, smadzenes mēģina likt justies droši, sacīja Hovarda.
"Jūsu satraukums mēģina jūs aizsargāt, tikai tas ir nedaudz maldīgs savos centienos, jo nepareiza kontroles vai atbildības sajūta patiesībā neko nepalīdz," viņa piebilda.
Ir svarīgi saprast attiecības starp trauksmi un kontroli, atzīmēja Hovarda. "Pirmkārt... tas palielina mūsu līdzjūtību pret sevi, kad mēs saprotam, ko mūsu smadzenes cenšas darīt. Bet arī tas ļauj mums saprast, kāpēc ir tik spēcīga vēlme uzņemties atbildību par lietām, kas nav mūsu."
Jūsu trauksme arī vēlas neļaut jums atrasties diskomfortā, sacīja Bīrlija. Piemēram, ja atceļat plānus ar draugu, jūs, visticamāk, pārspīlējat savu atteikuma situāciju, lai izvairītos no diskomforta sajūtas, nevis vienkārši pateiktu: "Atvaino, es nevaru to paveikt."
"Dienas beigās patiešām jūtaties neērti, ja jūs satraucat cilvēkus, jo tas nevienam no mums nešķiet labi. Bet mēs esam arī ļoti socializēti — jo mēs esam kopienas būtnes —, lai padarītu citus laimīgus, nekaitētu citiem... tā ir laba lieta, ”sacīja Bīrlija.
"Jūs esat atbildīgs par to, kā sazināties, kā izturaties pret citiem un kā rūpējaties par savu dzīvi, un jūsu dzīve ir arī sistēma apkārt," sacīja Bīrlija. "Tātad, ja man ir trīs istabas biedri un es atstāju virtuvi nekārtībā, tas ietekmēs manus istabas biedrus ... viņi gribēja izmantot šo pannu rītdien olu pagatavošanai, un es to neizņēmu no izlietnes. Bet, ja kāds teiktu: "Ak, es no tā esmu nomākts", nē, tas nav precīzi, vai ne? Uz lietām ir jābūt atbilstošai reakcijai. ”
"Al-Anon ir viens no maniem iecienītākajiem teicieniem, kas ir "skaidrs ir laipns" ... skaidri likt saprast cilvēkiem sevi ir mūsu pienākums," turpināja Bīrlija.
Būt tiešam, godīgam un laipnam ir viss, ko mēs varam kontrolēt, mēs nevaram kontrolēt, kā kāds jutīsies, kā viņš reaģēs vai kas notiks tālāk, viņa sacīja. Ja jums ir skaidras savas robežas un kāds satraucas, jūs neesat atbildīgs par viņu izmisumu. "Tā ir viņu sūda," sacīja Bīrlija, piebilstot, ka cilvēku atbildes bieži nāk no tā objektīva, kurā viņi redz pasauli - viņu pieredzi, vēsturi, traumas, viņu audzināšanu un daudz ko citu.
"Dažreiz jūs cenšaties visu iespējamo un sakāt to visjaukākajā veidā, cenšaties būt tiešs, un tas nav svarīgi, jo tas tika cauri jebkuram cita cilvēka objektīvam un mēs nekontrolējam viņu pasaules objektīvu,” skaidroja Bīrlija.
Jums nav jāmēģina kontrolēt apkārtējos vai jāuzņemas uz saviem pleciem atbildība par viņu emocijām. Tas ir netaisnīgs slogs, kas atkal un atkal sniegs jums neveiksmi. Un papildu neveiksmēm tas tikai papildinās jūsu dzīvi ar vēl vairāk nemieru un stresu.
