Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace stāsta, ka cilvēkiem ir tendence gribēt visu un uzreiz. Tas nozīmē arī sākt ar ļoti intensīviem treniņiem, taču tas var novest pie ātras izdegšanas vai sajūtas, ka ķermenis nepaspēj atjaunoties pēc slodzēm.
Ja fiziskā aktivitāte tev ir kā svešinieks, ar ko gribās iepazīties, tad kā to izdarīt? Madara Sirmace iedrošina: “Varbūt pat izveidosiet draudzīgas attiecības.”
Kādas ir tavas attiecības ar fiziskajām aktivitātēm? Vai esat draudzīgās attiecībās vai vairāk kā svešinieki, kas uz ielas vienaldzīgi paiet viens otram garām? Noteikti esi dzirdējis, ka svarīgi būt fiziski aktīvam, ka citi cilvēki bez tā nevar dzīvot.
Varbūt esi dzirdējis, ka citiem tas dod prieku, izturību ikdienas dzīvei, palīdz pārvarēt grūtas situācijas. Iespējams, tu esi starp tiem, kas skolas laikā mīlēja sportu, bet, aizejot pieaugušo dzīvē, tas palicis nomaļus. Bet var gadīties, ka skolas laikā jau radīta nepatika pret fiziskām aktivitātēm, un tagad ir grūti tikt pāri šai negatīvajai asociācijai, lai gan apzinies visus ieguvumus, ko sniedz kustības.
Prieks
Atrodi aktivitātes, kas sagādā prieku - izvēlies tās, kuras tev šķiet jautras, patīkamas, rada pozitīvu noskaņojumu, kuras ir iekļaujošas tev, lai nodrošinātu regulāru iesaisti. Pētījumi pierāda, ka cilvēki vieglāk un ilgāk uztur šo ieradumu, ja iesaistās sev tīkamās aktivitātēs.
Cilvēki apkārt
Iekļauj sociālo mijiedarbību - trenējies kopā ar draugiem vai pievienojies kādai komandai vai grupai.
Varbūt tev palīdz atskaitīšanās partneris, ar kuru dalāties par nedēļā paveiktajiem treniņiem. Ja tev tuvumā nav neviena, ar ko varētu šo uzturēt, tad var palīdzēt tehnoloģijas. Iespējams tev ir kāds draugs vai tuvinieks, kurš dzīvo tālāk, bet jūs varat sazvanīties kādā no pieejamajām aplikācijām (zoom, whatsapp) un veikt treniņu kopā tur.
Reāli sasniedzami mērķi
Uzstādi reālus mērķus - sāc ar izdarāmiem mērķiem un pakāpeniski palielini aktivitāšu līmeni.
Pavēro, ar kādu slodzi tu vari sākt. Nesalīdzinies ar kaimiņu. Iespējams sākumā nepieciešams vērsties pie speciālista - fizioterapeita vai trenera, kurš izvērtēs tavu sagatavotības līmeni un palīdzēs sastādīt treniņu programmu.
Būt kontaktā ar sevi
Ieklausies ķermenī - atpūties, kad ir nepieciešams, lai izvairītos no traumām vai izdegšanas.
Plānošana
Ieplāno laiku nodarbībām. Tāpat kā plāno darbu un ārstu vizītes, tāpat ieplāno fiziskās aktivitātes. Nospraud konkrētu laiku, cikos būs tavs treniņš. Tāpat izdomā, cik garš tas būs.
Izveido aktivitāšu plānu un pieturies pie tā. Pieraksti, ko un cik daudz darīji. Te var palīdzēt plānotājs vai dažādas aplikācijas.
Pat, ja kopējo ikdienas mazkustīgo laiku nevar samazināt nenovēršamu iemeslu dēļ, ieteicams nodarboties ar pietiekamu fizisko aktivitāti, kas atbilst 150-300 minūtēm nedēļā vai vairāk, jo pētījumi atklāj, ka fiziskās aktivitātes var kompensēt mazkustīgas uzvedības nelabvēlīgo ietekmi.
Ja nav iespējams veikt pietiekamas fiziskās aktivitātes, ieteicams veikt vismaz vieglas intensitātes aktivitātes, nevis atteikties no tām vispār.
Labumu veselībai var iegūt pat ar vieglu slodzi, kaut arī tā ir nepietiekama. Palielini fiziskās aktivitātes līmeni tik, cik ļauj tava situācija.
Dažādība
Dažādo treniņus, lai tev būtu interesanti un strādātu dažādas muskuļu grupas.
Ievēro panākumus
Paliec motivēts - seko līdzi savam progresam, atzīmē to, svini savas uzvaras un veselīgi sevi apbalvo par turēšanos pie rutīnas.
Kad esi uzsācis regulāri kustēties, ievēro katru mazo izmaiņu, kas tā rezultātā rodas. Pievērs uzmanību patīkamajām izmaiņām.
Tev varētu uzlaboties miega kvalitāte un tu ievēro, ka spēj nogulēt ierasto 5 stundu vietā 6 stundas.
Tāpat tu vari pamanīt, ka koncertā vari nostāvēt par 30 minūtēm ilgāk, neizjūtot sāpes. Iespējams, tev ir izturība ilgāk būt aktīvam kopā ar bērnu. Šādus piemērus var minēt ļoti daudz, galvenais tos pamanīt.
