“Labi līdzsvarotas un regulāri veiktas izturības aktivitātes, spēka treniņi un ar apzinātību saistīti vingrojumi uzlabo fizisko un garīgo noturību, miega kvalitāti. Tie vairo pašpārliecinātību, enerģiju, izturību un attīsta spēju relaksēties,” stāsta fizioterapeite Madara Sirmace.
Mēs zinām, ka ir nepieciešams būt fiziski aktīvam, tomēr vai to darām? Tas ne vienmēr ir viegli. Dažreiz ir motivācija, citreiz tās nav un vajadzīga disciplīna, lai saglabāta kustības savā dzīvē. Kas ir tavi iemesli sportot un kustēties?
Daudziem tas ir izskats, āriene, kad gribas mazāku apkārtmēru kādā ķermeņa daļā, citā lielāku, vai redzamu muskuļu reljefu. Kādam motivācija ir svara regulēšana. Citam sasniegt konkrētus sportiskos mērķus.
Taču kā ir ar psihisko veselību? Vai esi ievērojis, kā jūties pēc pastaigas vai deju nodarbības? Varbūt tu ej uz sporta zāli. Kā tev liek justies šāds treniņš? Varbūt tu nesporto, bet esi dzirdējis citus sakām, ka pēc treniņa ir vairāk enerģijas, labāks garastāvoklis vai idejas jauniem darbiem. Ja ikdienā esi mazkustīgs, var būt grūti tam noticēt, jo ir negatīvas asociācijas ar sportošanu.
Noslēpums ir aktivitātes, kas patīk, un pielāgota slodze.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) pieaugušajiem (18-64 gadi) rekomendē šādu fizisko aktivitāšu daudzumu:
Tas ir ilglaicīgs zemas vai vidējas intensitātes treniņš, kura laikā organismā enerģija tiek iegūta galvenokārt skābekļa klātbūtnē, šķeļot taukus vai ogļhidrātus.
Piemēram, skriešana, soļošana, riteņbraukšana, peldēšana, slēpošana, slidošana, aerobikas nodarbības.
Pētījumi pierāda, ka aerobie vingrojumi samazina depresiju un trauksmi.
Kādā pētījumā tika salīdzināta aerobo un stiepšanās vingrojumu ietekme uz depresiju. Tika secināts, ka aerobajiem vingrojumiem ir lielāks efekts depresijas mazināšanā un atmiņas uzlabošanā.
Uzskata, ka garastāvokļa uzlabojumus izraisa asinsrites palielināšanās vairākās smadzeņu daļās.
Piemēram, ietekme uz limbisko sistēmu, kas kontrolē motivāciju un garastāvokli, hipokampu, kam ir svarīga loma atmiņas veidošanā.
Cilvēkiem ar mentālu nogurumu, aerobie vingrojumi veicina vispārējo atjaunošanos un kognitīvo spēju uzlabošanos. Tāpat aerobie vingrojumi uzlabo fiziskās spējas un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti, vēlmi būt sociāli un fiziski aktīvam.
Vienkāršākā un pieejamākā aerobā slodze ir pastaigas.
Kad tu pēdējo reizi biji pastaigā? Varbūt nākamajā reizē pamēģini pastaigu vidējā vai ātrā tempā? Tā tu vari izpildīt jau daļu no fizisko aktivitāšu nedēļas mērķa.
Spēka treniņi ir fiziskā aktivitāte ar pretestību (sava ķermeņa svars, pretestības gumijas, henteles, svari).
Šo nodarbību mērķis ir palielināt fizisko spēku. Galvenais fokuss nav muskuļu izmēra vai izturības palielināšana, kas gan varētu būt vērtīgs papildus ieguvums.
Galvenais mērķis ir stiprināt ķermeni un palielināt tā spēku.
Spēka treniņš uzlabo garastāvokli, mazina depresīvos simptomus, paaugstina pašpārliecinātību.
Tāpat šāda veida nodarbības stiprina saikni starp ķermeni un prātu, samazina stresu un trauksmi, jo mazina stresa hormona kortizola aktivitāti.
Svarīgs ieguvums ir smadzeņu darbības uzlabošanās, piemēram, labāka atmiņa, domāšana, spēja noturēt fokusu.
