Saruna ar traumatologu/ortopēdu Andreju Peredistiju.
Locītavu skrimšļa nodilšana - osteoartrīts jeb osteoartroze - kļūst aizvien izplatītāka slimība, turklāt skar aizvien jaunākus cilvēkus, kaut arī vienmēr uzskatīta par vidēja un vecāka gadagājuma ļaužu veselības problēmu. Kāpēc tā notiek un ko mēs varam darīt, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu locītavu veselību, stāsta ārsts ANDREJS PEREDISTIJS, ORTO klīnikas traumatologs un ortopēds, kuram ir vairāk nekā 30 gadu praktiskā pieredze traumatoloģijā, ortopēdijā un sporta traumatoloģijā.
- Osteoartrīta pacienti kļūst aizvien jaunāki - galvenokārt, dēļ izplatītās aptaukošanās un mazkustīguma. Taču arī fiziski aktīvi jauni cilvēki bieži saskaras ar šo problēmu - kā tā?
- Pāragra locītavu nodilšana parasti rodas tiem, kuriem traumas ir bijušas jau jaunībā vai radušās pārslodzes dēļ. Rezultātā rodas artroze, turklāt vienalga, kurā locītavā. Tā ir problēma, kas visbiežāk novērojama cilvēkiem pēc 35-40 gadu vecuma, bet skar arī jaunākus. Piemēram, ļoti bieži sastopams kontingents mūsu klīnikā ir vīrieši, kas pārlieku aizrāvušies ar tiem sporta veidiem, kur ir kontakts ar pretiniekiem, it īpaši tas notiek futbolā, hokejā. Bieži realitātē notiek tā - parasti līdz 30 gadiem visi intensīvi nodarbojas ar sportu, bet parādās ģimene, darbi, un to sportu pamet. Tad 40-45 gados atmostas un atsāk ļoti intensīvi sportot. Bet tikai tad, ja 40 gados cilvēks bija turpinājis regulāri vingrot, var arī paralēli sportot, izvēloties kādu kontaktsporta veidu - jo tur tiešām pastāv iespēja gūt visāda veida traumas, ja cilvēki ir amatieri.
- Līdzīgi kā profesionālajā sportā?
- Protams, smags profesionālais sports, it īpaši jaunībā, noteikti nenāk par labu veselībai. Tas ir viennozīmīgi. Jā, ir jānodarbojas ar sportu, bet visam jābūt samērīgi. Viss ir atkarīgs no cilvēka mērķiem. Dabiski, profesionālam sportistam slodze ir milzīga, un riski ir lieli. Tad tiešām ir jārēķinās ar to, ka nākotnē varētu būt problēmas. Ja gribam maksimāli ilgi saglabāt balsta un kustību sistēmu, tad vajadzīga samērīga slodze un regulāra vingrošana. Galvenais ir locītavas netraumēt.
- Kādas ir pirmās pazīmes, kad locītavas sāk nodilt?
- Primārā pazīme ir sāpes. Sliktāk ir, ja pacientam locītavas sāp miera stāvoklī. Tas nozīmē, ka problēma, iespējams, ir daudz nopietnāka, nekā tikai diskomforts pārvietojoties. Bieži vien sāpes pie kustībām ir saistītas ar pārslodzi, bet, ja ir kādas deģeneratīvas izmaiņas, tad sūdzības ir daudz smagākas. Vēl viena pazīme ir kustību ierobežojumi - pacients vairs nevar izdarīt to, ko bija spējīgs paveikt agrāk.
- Ko tad darīt?
- Tādos gadījumos tiešām ir jāveic dažāda veida pieejamie izmeklējumi, sākot ar rentgenu un beidzot ar magnētisko rezonansi. Viss ir atkarīgs no tā, kādas ir sūdzības, kura ķermeņa daļa ir cietusi. Tā ir speciālistu kompetence nozīmēt atbilstošu izmeklēšanas veidu, lai saprastu, kas galu galā notiek tajā ķermeņa daļā, kas liek pacientam meklēt palīdzību. Es vairāk strādāju ar pleciem, ceļiem un gūžām.
- Vairums artrozes pacientu tomēr pārstāv vecāko paaudzi. Kāpēc ar vecumu locītavu nodilšana ir tik izplatīta?
- Mūsu audi ar vecumu nespēj laicīgi atjaunoties. Vecuma, traumu vēstures un lokālas vai sistēmiskas patoloģijas rezultātā visās ķermeņa locītavās ar laiku notiek izmaiņas, kas galu galā var ietekmēt mūsu fiziskās funkcijas, ikdienas dzīves aktivitātes un labklājību. Ar vecumu ir grūti cīnīties. Principā viss, ko mēs varam, ir adaptēties un pielāgoties locītavu nodilšanas procesam. Ir cilvēki, kas spējīgi ilgāk uzturēt savu ķermeni labā formā, bet lielākajai daļai - es domāju, apmēram 90 procentiem - diemžēl nāksies ar vecumu pielāgoties lielākām slodzēm, vienalga, vai tās ir saistītas ar sportu, darbu vai sadzīvi.
- Kā saprast šo pielāgošanos?
- Ja tas process ir sācies un saistīts ar vecuma izmaiņām, tad tur mēs daudz neko mainīt nevaram. Bieži vien, ja locītavu nodilšana ir neatgriezeniska, viss, ko varam izdarīt, ir palēnināt šo procesu. Kā pareizi rīkoties? Pirmkārt, regulāri - vismaz vienreiz divos trijos gados - apmeklējam traumatologu, ortopēdu, veicot attiecīgus izmeklējumus. Otrkārt, mēs varam sabalansēt slodzi. Ja runa ir konkrēti par locītavām, tad jebkura pārmērīga slodze veicina to, ka locītavas pāragri dilst vai bojājas, un var attiecīgi novest pie locītavu nodilšanas un deformācijas.
- Cik liela nozīme ir kustībām?
- Pamatu pamats ir sava ķermeņa kopšana. To var panākt, tikai regulāri vingrojot. Vienalga, vai tā ir joga, nodarbības ar fizioterapeitu vai pilates, kas pēdējā laikā kļuvušas ļoti populāras. Visas iespējas neuzskaitīšu. Regulāra vingrošana un sava ķermeņa sagatavošana visāda veida slodzēm noteikti samazina riskus iedzīvoties locītavu traumās un ļauj ķermenim ilgāk kalpot. Pietiktu, ja cilvēki katru dienu izkustinātu visas locītavas, tad arī viss būtu kārtībā. Tas ir iespējams un nav nemaz tik sarežģīti. Kustības un vingrošana visas dzīves garumā.
- Kādi vēl riska faktori bez pārslodzes un traumām kaitē locītavām?
- Nepieciešams uzturēt un kontrolēt svaru, it īpaši tas svarīgi attiecībā uz apakšējām ekstremitātēm: ceļiem, gūžām, pēdām. Liekais svars ir risks cukura diabētam, asinsvadu bojājumiem. Tas viss pasliktina arī asins apgādi, attiecīgi audi ātrāk nolietojas.
- Kāda ietekme ir mazkustīgumam?
- Ja locītavas sāk dilt, ir ļoti svarīgi tās stiprināt, lai muskuļi būtu labā stāvoklī un pacients ir spējīgs sadzīvot ar šo kaiti. Locītavu saites vienas pašas nav iespējams uzlabot, var tikai uztrenēt muskuļus. Tā ir absolūta fizioloģija. Muskuļi ar gadiem zaudē spēku, tāpēc regulāri jāvingro, lai tie saglabātu savu kapacititāti. Locītavas var uzturēt labā stāvoklī, vingrojot un veicot dažādus staipīšanās un spēka vingrinājumus. Šāda mērena un regulāra fiziskā slodze veicina arī kaulu blīvuma saglabāšanos. Kā piemēru varu minēt cilvēkus, kuriem ilgstoši jāstaigā ar kruķiem - viņiem tad veidojas tā saucamās lokālās osteoporozes, kad kauls zaudē savu blīvumu un sagādā problēmas. Tāpēc traumatoloģijā un ortopēdijā ir tendence, ka lūzumi sākumā tiek fiksēti, bet ir ļoti svarīgi arī ekstremitātes agrīni sākt noslogot, lai kaulos neveidotos osteoporoze. Kaulu blīvums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā mēs ķermeni trenējam. Tāpēc ikvienam, kurš grib ilgāk sadzīvot ar savu ķermeni, jāsāk to vingrošanu piekopt pēc iespējas ātrāk.
- Galvenie profilaktiskie pasākumi tātad ir...
- ..regulāra vingrošana, svara kontrole, visādu blakus saslimšanu ārstēšana un apkarošana, pareizs uzturs. Ja cilvēki grib būt pārliecināti, ka viņiem viss ir labi, vismaz reizi gadā, varbūt pat divreiz, vajadzētu iziet fizioterapijas kursu - 10 vai 15 nodarbības. Tagad ir tendence, ka ikvienam, kurš grib būt vesels, ir savs fizioterapeits.
- Vai nepieciešams papildus uzņemt aktīvās vielas?
- Ja cilvēkam uzturs ir pilnvērtīgs, iespējams, viņš arī saņem pietiekami daudz to vitamīnu, kas viņam ir vajadzīgi. Bet cik daudzi no mums ir gatavi pateikt, ka viņi tiešām pareizi ēd, it īpaši tie, kuriem ir kāda sevišķa diēta vai kādi īpaši paradumi? Protams, neviens no mums nav simtprocentīgi pārliecināts par sava uztura kvalitāti. Viennozīmīgi šādos gadījumos, tāpat arī tad, kad paliekam vecāki un barības vielu uzsūkšanās mūsu organismā samazinās, ir nepieciešamas papildvielas. Neviens taču neskaita un formulas nerēķina, cik C, D vai kādu citu vitamīnu ir uzņēmis! Proti, savu ikdienas diētu vajag periodiski papildināt ar tām vielām, kas mums ir nepieciešamas. Saviem pacientiem gan akūtu, gan hronisku slimību gadījumos iesaku lietot MAGNE Flex - aktīvo vielu kompleksu ar II tipa locītavu kolagēnu un aktīvajām vielām, kas atbalsta visas locītavas veselību.
Lai panāktu pilnvērtīgu balsta un kustību aparāta atbalstu, Latvijas tirgū pieejams jauns oriģinālprodukts locītavu veselībai - MAGNEFlex.
MAGNEFlex pieeja ir balstīta uz dabā noteiktajiem procesiem. Cilvēki ir radīti kustībai, locītavu aktīvai darbībai, taču mūsdienu dzīvesveids bieži vien nav draudzīgs mūsu locītavām. Mēs cenšamies paveikt vairāk, ātrāk, bet mūsu locītavas tam nav gatavas, nespēj atjaunoties. Otra galējība ir, kad kustamies par maz, rezultātā palielinās svars, kas rada papildu slodzi locītavām. Tas ir būtiski, jo katrs liekais kilograms atstāj ievērojamas sekas uz locītavu veselību - ar katriem 5 kg svara pieauguma osteoartrīta attīstības risks palielinās par 36%.
MAGNEFlex inovatīvais sastāvs ir izstrādāts kopā ar Latvijas vadošajiem speciālistiem - traumatologiem/ortopēdiem un paredzēts gan skrimšļiem, gan muskuļiem, gan kauliem - VISAI locītavai.
MAGNEFlex sastāvā ir nedenaturēts II tipa kolagēns, kas ir galvenā locītavu skrimšļa dabiska sastāvdaļa. Tas ir augstvērtīgs II tipa locītavu kolagēns, kas iegūts no vistas skrimšļa un tas nodrošina pilnīgi atšķirīgu darbības mehānismu salīdzinot ar tirgū plaši pieejamo hidrolizēto kolagēnu.
Pētījumos ir pierādīts, ka, lai panāktu labvēlīgu efektu locītavu veselībai, nepieciešams uzņemt 40 mg nedenaturēta II tipa kolagēna dienā. Savukārt, ja izvēlamies plaši pieejamo hidrolizēto kolagēnu, efekta sasniegšanai ir nepieciešams ilgtermiņā uzņemt no 5 līdz pat 10 g dienā! Papildus pievienots C vitamīns, kas veicina normālu dabīgā kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai.
Otrkārt, locītavai ir vajadzīgi spēcīgi kauli, kas apgādā skrimšļus ar barības vielām, tāpēc MAGNEFlex sastāvā ir D vitamīns, kas palīdz uzturēt kaulu veselību. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar osteoporozes un kaulu lūzumu risku.
Treškārt, spēcīgas locītavas nav iedomājamas bez muskuļiem, kas notur locītavu vietā un to kustina, tāpēc MAGNEFlex sastāvā ir magnijs un vitamīns D , kas uztur normālu muskuļu darbību, palīdz muskulim atpūsties, atslābinot to pēc slodzēm.
MAGNEFlex ir ieteicams ikdienas lietošanai ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību un vēlas uzturēt normālu muskuļu darbību, īpaši ieteicams jau sākot no 35 gadiem.
