Lai arī vasara ir gandrīz pusē, neviens nav pasargāts no saules alerģijas. Tāpēc ir vērts zināt, kas ir saules alerģija, kā tā izpaužas, kādi ir simptomi un kā no tās izvairīties, jo veselība ir pati dārgākā, kas mums ir.
NRA TV studijā viesojās Dr. Valeines klīnikas ārste, dermatoloģe Lauma Valeine, lai parunātu par saules ietekmi uz ādu, kā arī atklātu citas svarīgas tēmas, par ko ikdienā, iespējams, nemaz nesanāk aizdomāties.
Kā aizsargāties no saules apdegumiem? Padomus sniedz dermatoloģe Lauma Valeine. Lasiet šeit.
Saules alerģija var izpausties kā nelieli sarkani, niezoši izsitumi.
Tāpat saules alerģija var būt arī nātrene, kas parādās uz pirmo saules iedarbību, ko iespējams daudzi nemaz nezina.
Nātrenei raksturīgi nātres koduma izsitumi, kam ir tendence pārvietoties, taču pamatā tas ir apsārtums, pietūkums un nieze, kas uz ādas rada dedzinošu sajūtu.
Lai ar šo ādas alerģiju cīnītos, rekomendēju pretalerģijas zāles.
Iesaku izvairīties no tiešiem saules stariem un obligāti ikdienā lietot saules aizsargkrēmus.
Ir īpaša aizsargkrēmu grupa, kas ir paredzēta tieši saules alerģijai, tās skartajai āda, kas satur klasiskos saules aizsargfiltrus, kas tieši pasargā ādu no negatīvās ietekmes.
Krēmā ir īpašas vielas, piemēram, neirosensīns, kas palīdzēs mazināt alerģijas reakciju.
Arī antioksidanti ir papildus aizsargs un palīgs saules alerģijas gadījumā, ko var lietot iekšķīgi.
Tās ir vielas, kas palīdzēs šūnām cīnīties pret UV radiācijas radīto šūnu bojājumu alerģisko kairinājumu.
Vienas no vielām ir arī astaksantīns, mikroaļģes ekstrakts, tas ir arī betakarotīns, kas satur burkānus, tas ir rezveratols, ko satur vīnogas. Tad ir arī kapsulas, kas satur papardes ekstratu.
Tie ir antioksidanti, kas palīdz samazināt ādas jutīgumu pret saules iedarbību, taču atgādinu, ka pirmā palīdzība ir un paliek - saules aizsargkrēms.
Nopietnāku alerģiju gadījumos vai tad, ja cilvēks skaidri zina, ka viņam ir šī alerģija, es iesaku iepriekš jau pirms saules sezonas, gatavoties un vismaz divas nedēļas iepriekš lietot, vai nu antioksidantus vai arī smagākos gadījumos lietot pretalerģijas zāles. Tas var palīdzēt.
Zinātniskie dati liecina, ka visbiežāk saules alerģija skar sievietes vecumposmā no 20 līdz 40 gadiem.
Šis ir tas vecums, kad hormonālā sistēma ir aktīva, tāpēc saules alerģija šajā vecumposmā var skart visbiežāk, bet ne tikai.
Ar saules alerģiju var saskarties arī citā vecumposmā, arī vīrieši. Svarīgākais ir pievērst uzmanību savai veselībai.
