Hroniskas sāpes spēj ievērojami ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un ne vien fizisko pašsajūtu, bet arī psihoemocionālo stāvokli. Diemžēl tās nav reta parādība, jo no tām cieš ievērojams skaits pacientu.
Kāpēc hroniskas sāpes nedrīkstam ignorēt un kādas ir to ārstēšanas vai mazināšanas iespējas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 algologs dr. Matīss Mežals un BENU Aptiekas farmaceite Annija Dvēselīte.
Sāpes ir viens no biežākajiem simptomiem, ar ko pacienti vēršas aptiekā, turklāt bieži vien tās jau ir ilgstošas jeb hroniskas sāpes. BENU Aptiekas klientu anketēšanā, kas veikta no 2023. gada oktobra līdz šā gada janvārim, piedaloties 372 aptiekas klientiem, kuri vērsušies pie farmaceita ar sāpju simptomiem, secināts, ka 38 % aptaujāto sāpes izjūt vismaz trīs mēnešus. Turklāt 49 % aptaujāto, novērtējot savu izjusto sāpju līmeni, novērtējuši to ar vismaz 5 punktiem vai augstāk sāpju skalā, kur 0 nozīmē, ka sāpju nav, bet 10 apzīmē neciešamas sāpes.
Kā skaidro algologs dr. M. Mežals, par hroniskām sāpēm visbiežāk uzskata sāpes, kas ir ilgākas par trim mēnešiem. Šajā gadījumā sāpēm nav noteikti jābūt nepārtrauktām, piemēram, migrēnas, kas ir katru otro dienu trīs mēnešu laikā, arī uzskatāmas par hroniskām sāpēm. Tomēr labāks skaidrojums varētu būt, ka hroniskas sāpes ir sāpes, kas pastāv ilgāk par ierasto atveseļošanās periodu, piemēram, ja sāpes pēc atsevišķas operācijas vairumam cilvēku pāriet vienas nedēļās laikā, tad cilvēku, kam sāpes ilgst trīs nedēļas, jau varētu uzskatīt kā hronisku sāpju pacientu un šajā gadījumā hronisku sāpju ārstēšanu var uzsākt arī ātrāk par trīs mēnešiem.
Visbiežāk hroniskas sāpes ir saistītas ar muskuloskeletālo sistēmu, piemēram, muguras sāpes, locītavu, cīpslu un saišu bojājumi. Tās bieži saistāmas ar nepietiekami fiziski aktīvu dzīves veidu vai pārslodzēm, nepietiekamu uzturu un novecošanu. Sāpju impulsu pārvade notiek nervu sistēmā, tādejādi jebkāds nervu vai smadzeņu bojājums var izraisīt hroniskas sāpes, piemēram, viens no biežākajiem sāpju cēloņiem ir diabētiska polineiropātija, kad glikozes vielmaiņas traucējumu rezultātā tiek bojāti nervi.
Arī lokāla nerva kompresija var izraisīt sāpes, piemēram, karpālā kanāla sindroms, kad nervs tiek bojāts plaukstas līmenī. Diemžēl vēl joprojām hroniskas sāpes attīstās kā sekas pēc operācijām, un turpinās pētījumi, kā to novērst.
Īpaša vērība sāpju ārstēšanā tiek pievērsta onkoloģiskiem pacientiem - sāpju terapija ir ļoti nozīmīga paliatīvās terapijas sastāvdaļa, lai saglabātu pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti mūža beigās.
Hroniskām sāpēm ir ievērojama ietekme gan uz cilvēka fizisko, gan psiholoģisko pašsajūtu, uzsver algologs dr. M. Mežals. Hroniskas sāpes negatīvi ietekmē hormonālo sistēmu, kardiovaskulāro sistēmu un imunitāti. Ļoti bieži pacientiem ar hroniskām sāpēm ir arī miega traucējumi, savukārt slikta miega kvalitāte paaugstina hronisku sāpju risku. Turklāt parasti cilvēki ar hroniskām sāpēm izvairās no sportošanas, kas savukārt paaugstina hronisku sāpju risku. Tādejādi veidojas apburtais loks - hroniskas sāpes neļauj pacientam gulēt un sportot, savukārt miega traucējumi un nepietiekama fiziskā aktivitāte paaugstina hronisku sāpju risku.
Ļoti būtisks ir arī emocionālais faktors. Ir novērots, ka pacientiem ar hroniskām sāpēm biežāk ir depresīvi traucējumi. Noteiktos gadījumos psihoterapija un antidepresanti spēj efektīvi mazināt hroniskas sāpes. Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm bieži ir arī koncentrēšanās grūtības, tas saistīts ar sāpju negatīvo ietekmi uz smadzenēm un miega traucējumiem. Tādēļ hroniskas un arī citu veidu sāpes nedrīkstam ignorēt un atstāt bez uzmanības, uzsver speciālists.
Vai apzīmējums “hroniskas sāpes” paredz to, ka tās nav izārstējamas? Kā skaidro algologs, hroniskas sāpes nebūt nenozīmē to, ka tās nevar izārstēt. Ir gadījumi, kad tās izdodas pilnībā izārstēt pat pēc vairākiem gadiem. Gadījumos, kad tas nav iespējams, visbiežāk tomēr var atrast veidus, kā tās mazināt un uzlabot dzīves kvalitāti. Turklāt ārstniecības iespējas ir ļoti plašas - medikamenti, injekcijas un nervu blokādes, rehabilitācija un fizikālā medicīna, ķirurģiska ārstēšana, psihoterapija, komplementārā medicīna un citas. Bieži vien vislabāko efektu sniedz multiprofesionāla ārstēšana, kad komandā strādā ārsti, rehabilitācijas speciālisti, psihologi un citi speciālisti pēc nepieciešamības.
Ārstniecības procesu veiksmīgāku padara vairāki faktori, uzsver dr. M. Mežals:
Neārstētām hroniskas sāpēm var būt ievērojama destruktīva ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti, sociālo dzīvi un attiecībām ar līdzcilvēkiem. Cilvēki ar hroniskām sāpēm biežāk ir depresīvi, aizkaitināmi, ar sliktu miega kvalitāti, fiziski mazaktīvi, sociāli izolēti, kā rezultātā biežāk arī saskaras ar finansiālām grūtībām, jo tiek traucētas darba spējas. Šo faktoru kopums rada ievērojamu stresu un neziņu par nākotni, kas ietekmē gan pašu indivīdu, gan arī apkārtējos, skaidro algologs Dr. M. Mežals. Kā sekas bieži vien rodas problēmas ģimenes dzīvē, kas sarežģī situāciju vēl vairāk. Tādejādi hronisko sāpju terapijā ir svarīgi ārstēt gan sāpju avotu, gan uzturēt psihoemocionālo veselību un iespēju robežās pielāgot apkārtējo vidi. Lai to visu paveiktu, ir nepieciešama speciālistu komanda un paša indivīda aktīva iesaistīšanās ārstēšanas procesā.
Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm jāapzinās, ka viņi nav vieni un ka no šādas problēmas cieš ļoti daudzi citi. Pasaulē ir izplatītas pacientu organizācijas un grupas, kur cilvēki ar hroniskām sāpēm cits citu atbalsta un sniedz padomus. Latvijā mums šāda veida organizāciju ir izveidojuši cilvēki ar galvassāpēm (Latvijas galvassāpju pacientu biedrība).
Lai veiksmīgāk ārstētu hroniskas sāpes, pirmais un svarīgākais solis - veselības problēmu gadījumā pēc iespējas ātrāk vērsties pie ārsta, uzsver BENU Aptiekas farmaceite A. Dvēselīte. Jo ātrāk sāksiet problēmu risināt, jo ātrāks būs rezultāts. Jāatceras, ka hronisku sāpju gadījumā, ir situācijas, kad cēloni izārstēt nevar, bet ar medikamentu palīdzību varam nodrošināt augstāko iespējamo dzīves kvalitāti. Līdzās medikamentozai terapijai nevajag aizmirst arī par fizioterapeita apmeklējumu, kā arī plašajām fizikālo terapiju iespējām. Arī teipošana sniedz atvieglojumu un atbalstu, veicot ikdienas darbus.
Ar sāpēm sadzīvot nevajag! Cilvēkiem ir tendence pierast pie grūtībām, bet jāatceras, ka tā mēs tikai vēl vairāk nodarām sev pāri. Ilgstoša sāpju ignorēšana var veicināt citus negatīvus procesus organismā, piemēram, paaugstinātu stresa līmeni, muskuļu disbalansu, sāpju lokalizācijas maiņu (migrējošas sāpēs) un citus.
Tāpat ir ļoti būtiski domāt par savu ķermeni arī profilaktiski - jau laicīgi sākot vingrot, izmantot adatu paklājiņus vai sākt ikdienā lietot kādu no balsta un kustību aparātu stiprinošiem uztura bagātinātājiem. Atcerieties, ka arī sāpju gadījumā labs miegs, pareizs uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana un atbilstošas intensitātes sportiskas aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu!
