Pasaulē šī nedēļa tiek atzīmēta kā Pasaules šizofrēnijas apziņas nedēļa, kas noslēdzas ar Pasaules šizofrēnijas dienu, ko atzīmēsim piektdien.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle stāsta, ka piedzīvot sev tuva cilvēka saslimšanu ar šizofrēniju, ir krīze arī tuviniekam.
Nereti arī pašiem ir nepieciešama ne tikai papildu informācija, bet arī emocionālais atbalsts.
Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska saslimšana, kas izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Šizofrēnija skar aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju, Latvijā tā ir apmēram 20 000 cilvēku. Tai ir savas klīniskās izpausmes un izmaiņas galvas smadzenēs, daudz dažādu norises veidu un izpausmju. Katrs pacients ar šizofrēniju to piedzīvo atšķirīgi. Simptomu izpausmes un smagums var atšķirties, tomēr, visticamāk, tie ietekmēs pacienta, kā arī viņa ģimenes locekļu un draugu personīgo dzīvi.
Šizofrēnijas pacientu radiniekiem ir nepieciešams atbalsts dažādu iemeslu dēļ, kas izriet no unikālajām problēmām, ko rada šis sarežģītais garīgās veselības stāvoklis. Šizofrēniju raksturo tādi simptomi kā maldi, halucinācijas, neorganizēta domāšana un traucēta funkcionēšana, kas var būtiski ietekmēt gan pacientus, gan viņu ģimenes.
Galvenie iemesli, kāpēc atbalsts tuviniekiem ir ļoti svarīgs:
Rūpes par tuvinieku, kurš sirgst ar šizofrēniju var būt emocionāli satriecoša. Radinieki bieži piedzīvo baiļu, trauksmes, neapmierinātības, skumju un bezpalīdzības sajaukumu. Slimības neparedzamais raksturs un krīžu pārvarēšanas stress var būtiski ietekmēt viņu pašu psihisko veselību.
Šizofrēnija ir sarežģīts un bieži vien pārprasts stāvoklis. Radiniekiem ir nepieciešams atbalsts, lai iegūtu visaptverošu izpratni par slimību, tostarp tās simptomiem, ārstēšanas iespējām un prognozi.
Informatīvie resursi var palīdzēt ģimenēm labāk izprast izaicinājumus, ar kuriem saskaras viņu mīļais cilvēks, tādējādi nodrošinot efektīvāku un iejūtīgāku aprūpi.
Aprūpes nodrošināšana cilvēkiem ar šizofrēniju var ietvert medikamentu pārvaldību, ārstēšanas plānu ievērošanas nodrošināšanu un ikdienas rutīnas veidošanu, ko var traucēt pacienta simptomi. Atbalsta dienesti var piedāvāt praktisku palīdzību, piemēram, pagaidu aprūpi, kas ļauj aprūpētājiem veikt nepieciešamos pārtraukumus, kā arī palīdzēt koordinēt medicīniskās tikšanās un citus aprūpes loģistikas aspektus.
Pacientiem ar šizofrēniju var būt grūti pārvaldāma uzvedība, piemēram, paranoja vai agresija. Radiniekiem ir nepieciešams atbalsts, lai apgūtu efektīvas pārvarēšanas stratēģijas un metodes šīs uzvedības pārvaldībai. Komunikācijas prasmju un krīzes iejaukšanās apmācība var dot ģimenēm iespēju mierīgāk un efektīvāk risināt sarežģītas situācijas.
Ar šizofrēniju saistītā stigma var izraisīt sociālo izolāciju gan pacientiem, gan viņu radiniekiem. Radinieki var justies nesaprasti vai nosodīti no citu puses, ka sveicina vientulības un izolētības sajūtu. Atbalsta grupas un kopienas resursi var nodrošināt piederības un sapratnes sajūtu, mazinot izolētības sajūtu un palīdzot ģimenēm izveidot atbalsta tīklu.
Psihiskās veselības aprūpes sistēma var būt sarežģīta un grūti orientējama. Radiniekiem bieži ir vajadzīga palīdzība, lai izprastu savas tiesības, piekļūtu pakalpojumiem un aizstāvētu mīļotā vajadzības.
Psihiskās veselības speciālistu, gadījumu vadītāju un interešu aizstāvības organizāciju atbalsts var palīdzēt ģimenēm atrast un izmantot piemērotus resursus.
Rūpes par cilvēku ar šizofrēniju var radīt ievērojamas finansiālas un juridiskas problēmas. Ģimenēm var rasties palielināti medicīniskie izdevumi, nepieciešamība pēc specializētas aprūpes un potenciāli zaudēti ienākumi, ja radiniekam ir jāsamazina darba laiks vai jāatstāj darbs, lai sniegtu aprūpi. Atbalsta dienesti var sniegt norādījumus par finanšu plānošanu, piekļuvi pabalstiem un juridisku jautājumu izpratni, kas saistīti ar aizbildnību vai pilnvaru.
Ir svarīgi, lai radinieki par prioritāti noteiktu savu veselību un labklājību, lai izvairītos no aprūpētāja izdegšanas. Atbalsta pakalpojumi var veicināt un atvieglot pašaprūpes praksi, nodrošinot resursus un stratēģijas, lai palīdzētu aprūpētājiem saglabāt savu fizisko un psihisko veselību. Tas varētu ietvert konsultācijas, stresa vadības metodes un atpūtas aktivitātes, lai nodrošinātu, ka aprūpētājiem ir laiks uzlādēties.
Ja radinieki saņem labu atbalstu, viņi ir labāk sagatavoti, lai nodrošinātu konsekventu, līdzestīgu un efektīvu aprūpi. Šis atbalsts var pozitīvi ietekmēt pacienta atveseļošanos un vispārējo labsajūtu. Radiniekiem, kuri ir izglītoti un emocionāli izturīgi, var būt izšķiroša loma pacienta ārstēšanas ievērošanas un stabilitātes atbalstīšanā.
Atbalsts šizofrēnijas pacientu radiniekiem ir ļoti svarīgs, lai risinātu emocionālās, praktiskas un sociālās problēmas, ar kurām viņi saskaras.
Sniedzot informāciju, emocionālu atbalstu, praktisku palīdzību un resursus pašaprūpei, atbalsta sistēmas var būtiski uzlabot gan pacientu, gan viņu ģimeņu dzīves kvalitāti.
