Maijs ir mēnesis, kad dermatologi visā pasaulē pastiprināti vēlas pievērst cilvēku uzmanību ļoti nopietnai tēmai – ādas vēzis. Mērķis ir atgādināt, ka saules aizsardzība un agrīna diagnostika var glābt dzīvības.
Uz ādas var novērot dažādus veidojumus, kas var būt gan labdabīgi (piem., dzimumzīmes jeb nēvusus, angiomas, seborejas keratoze, papilomas), gan ļaundabīgi. Ļaundabīgos ādas audzējus var iedalīt ne-melanomas audzējos (bazalioma, plakanšūnu karcinoma), kas attīstās no ādas šūnām - keratinocītiem, un melanomā, kas attīstās no melanocītiem.
Bazālo šūnu karcinoma ir visbiežākais sastopamais ādas vēža veids. Tā var izskatīties dažādi. Visbiežāk novēro nodulāru jeb mezglveida variantu (rozā vai perlamutra nokrāsas mezgliņš) un virspusēju bazaliomu (rozā krāsas nedaudz sabiezēts plankums).
Bazaliomas var būt arī pigmentētas, kā arī izskatīties kā rētas (morfejas tipa). Parasti tās aug lēni un tām ir ļoti zems risks izplatīties uz attāliem orgāniem jeb metastazēt. Tomēr audzējs var būt arī agresīvs un destruēt apkārtesošos audus.
Plakanšūnu karcinoma ir otrs biežākais ādas audzēja veids. Tā ir bīstamāka par bazaliomu metastazēšanās riska dēļ. Var izskatīties kā sabiezēts, kreveļains laukums vai piepacelts veidojums, atgādināt kārpu vai nedzīstošu brūci, asiņot.
Melanoma ir retākais, bet bīstamākais ādas vēža veids, jo tai ir augsts metastažēšanās risks. Biežāk parādās kā jauns veidojums, taču var attīstīties no eksistējoša nevusa jeb dzimumzīmes. Melanoma var attīstīties jebkur uz ādas, arī zem naga un uz roku, kāju pirkstiem. Sastopamas arī acs un gļotādu melanomas.
Melanomas izskats variē atkarībā no veida un no tā, cik audzējs ir progresējis - tā var būt kā plakans veidojums, kā arī piepacelts vai mezglveida, krāsas var būt dažādas intensitātes brūna, melna, zila.
Jāņem vērā, ka ir arī melanomas tips - amelanotiska melanoma, kuras gadījumā veidojums nesatur pigmentu vai satur to ļoti maz. To diagnostika nereti ir apgrūtināta.
Reti sastopami ādas vēža veidi ir Mekrela šūnu karcinoma, dermatofibrosarkoma protuberans un citi.
Agrīnai ādas vēža diagnostikai ir milzīga loma. Agrīnāk uzsākta ārstēšana ir mazāk komplicēta un ir saistīta ar labāku prognozi. Tādēļ būtu ieteicams regulāri apskatīt savu ādu un pievērst uzmanību tās veidojumiem.
Pamanot kādu no šīm pazīmēm, nekavējoties jādodas pie dermatologa, lai veiktu apskati. Mūsdienu zelta standarts ādas veidojumu diagnostikā ir dermatoskopija. Ādas veidojumi tiek apskatīti ar speciālu, rokās turamu ierīci - dermatoskopu. Dermatoskops ļauj vizualizēt aizdomīgas pazīmes pirms tās ir redzamas ar neapbruņotu aci, tādējādi ļauj agrīni diagnosticēt ļaundabīgu veidojumu attīstību. Izmeklējums nerada nekādu diskomfortu pacientam. Reizi gadā rekomendējams veikt profilaktisku visu ādas veidojumu pārbaudi.
Pacientiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju jeb nēvusu ir grūti, bieži vien pat neiespējami, izsekot, vai uz ādas ir parādījies vēl kāds jauns veidojums un, vai kādā no iepriekš eksistējošajiem veidojumiem notikušas izmaiņas.
Mūsdienās tam ir risinājums - ādas veidojumu kartēšana, izmantojot speciālu iekārtu, kas ļauj uzņemt visa ķermeņa fotogrāfijas un attiecīgi šajos fotoattēlos atzīmēt pacienta ādas veidojumus un pievienot tiem digitālās dermatoskopijas attēlus. Pacientam atnākot uz kontroli, ir iespējams izvērtēt, vai ir paradījies kāds jauns veidojumus vai notikušas izmaiņas iepriekš eksistējoša veidojumā.
Dermatologs balstoties uz pacienta risku attīstīties audzējam (ādas fototips, ādas vēzis personīgā vai ģimenes anamnēzē, dzīvesveida faktori - ādas pakļaušana ultravioletajam starojumam, atipisku nevusu esamība, nevusu daudzums), var ieteikt, kurš dermatoskopiskā izmeklējuma variants būtu ieteicamāks un noteikt piemērotāko kontroļu biežumu.
Tā kā ultravioletais starojums ir galvenais riska faktors ādas vēža attīstībai, āda jāsargā no tā iedarbības (gan dabīgā, gan mākslīgā - solārija). Diemžēl, nepastāv termins veselīgs iedegums. Iedegums ir rezultāts ādas aizsargreakcijai pret ultravioleto starojumu. Brūnais pigments jeb melanīns tiek ražots kā šūnu atbildes reakcija ultravioletajam starojumam. Tādējādi iedegusi āda nav sinonīms veselīgam mirdzumam, bet gan liecina par ādas bojājumu.
Ieteicams izvairīties no atrašanās tiešos saules staros no pulksten desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Jānēsā nosedzošs apģērbu, saules cepuri, saules brilles. Zonas, kuras nesedz apģērbs, 20 min pirms došanās ārā jānoklāj ar pieteikumu daudzumu saules aizsargkrēma ar SPF faktoru 30 vai augstāku.
Aizsargkrēms atkārtoti jāuzklāj ik pēc 2 stundām, biežāk, ja intensīvi svīst, nekavējoties pēc peldes. Īpaši jāpievērš uzmanība bērnu un pusaudžu aizsardzībai no saules, jo smagi saules apdegumi šajā vecumā paaugstina ādas vēža risku.
Rakstu sagatavoja
Daktere Lauma Valeine atklāj, kāds ir lielākais ādas drauds. Lasiet šeit
