Maijā visā pasaulē notiek Melanomas modrības dienas, kad ārsti aktīvi informē sabiedrību par ļaundabīga ādas audzēja riskiem. Arī Latvijā dermatologi pievērš šiem jautājumiem īpašu uzmanību.
Ikdienas sejas ādas kopšana ir svarīga. Toties vēl būtiskāk ir zināt, kā savu ādu kopt pareizi. Tieši tāpēc NRA TV studijā viesojās ārste dermatoloģe Lauma Valeine, lai sarunā ar NRA.LV DZĪVESSTILA redaktori Kristīni Krūzi - Hermani, atklātu svarīgāko par sejas kopšanu.
Sarunu par saules aizsargkrēmiem lasiet šeit.
Vispirms attīrām ādu. Turklāt attīrām ādu divas reizes dienā, ne tikai vienreiz dienā. Tāpat pavasarī lietojam vieglākus attīrošos līdzekļus, piemēram, pieniņus. Eļļainos attīrošos līdzekļus, ko lietojām ziemā, neizmantojam. Pēc attīrīšanas var lietot toniku vai losjonu. Derēs arī kāds hidrolēts vai aerosola veida līdzeklis.
Tikai tad, kad sejas āda ir attīrīta, tad uzliek dienas krēmu. Un pēc tam liekam saules aizsargkrēmu. Ja ziemas laikā ir vairākas kārtas, ko klāt uz sejas - serumi vai citi papildus līdzekļi, tad vasarā tas būs viegls krēms.
Ir notikusi saules aizsargkrēmu evolūcija, tāpēc šo krēmu sastāvs ir ļoti kopjošs un ādai noderīgs.
Krēmam pievienotas tādas vielas kā C vitamīns, D vitamīns, dažādi peptīdi. Ja mēs pētām saules aizsargkrēmu funkciju, tad tie sen vairs neaizsargā primitīvi ar aizsargfiltriem, bet jau dziļāk, saturot antioksīdus, kas šūnu līmenī cīnās pret novecošanu un cīnās pret brīvo radikāļu negatīvo ietekmi.
Gaišās ādas īpašniekiem, kā arī pirmās, otrās, trešās ādas tipa īpašniekiem ir nepieciešams SPF30 un SPF50 saules aizsargkrēms, kas ir optimālais.
Kas attiecas uz BB krēmiem, CC krēmiem un pūderkrēmiem, kur jau ir saules aizsargfiltri, protams, tie strādā.
Ikdienā, kad mēs minimāli uzturamies ārā, tad tie var aizvietot saules aizsargkrēmus. Šobrīd var nopirkt pūderkrēmus, tonējošos krēmus ar augstu aizsardzības līmeni - SPF45 vai SPF50. Taču tajās dienās, kad mēs ilgstoši uzturamies ārā, ir jālieto saules aizsargkrēms bez toņa.
Tas tāpēc, ka šajos līdzekļos ir daudz pigmentu un SPF nav 100% pilnvērtīgs, lai ilgi uzturētos saulē.
Ādas fototips ir tās ādas fenotipiskās īpašības, ko mēs mantojam no saviem vecākiem. Tā ir acu krāsa, matu krāsa un ādas krāsa. Automātiski ādas krāsa paredz to, kā mūsu āda reaģē uz saules ietekmi. Tas ir eritēmas fenomens, cik ātri mūsu āda paliek sārta.
Dermatologs Tomass Ficpatriks 50. gados izveidoja ficpatrika klasifikāciju, ko mēs izmantojam arī pašlaik.
Redzot un novērtējot acu, matu un ādas krāsu, teorētiski var pateikt, kā āda uzvedīsies saulē.
Kad cilvēki stāsta, ka paliek sarkani pēc saules un pēc tam veidojas iedegums, jāsaprot, ka apsārtums nav veselīga iedeguma pazīme. Tas jau ir apdegums.
Pirmais, kas ir visjūtīgākais ādas fototips, ir zilacainie, rudmatainie, ar gaišiem, blondiem matiem cilvēki, kam bieži ir arī vasaras raibumi. Tieši viņi nekad neiedeg, viņi vienmēr apdeg.
Jāsaprot, ka tā ir mūsu ģenētika, kas ir ielikta mums jau šūpulī. Mēs varam, protams, censties spītīgi mēģināt iesauļoties, caur šiem apdegumiem, cenšoties apmānīt dabu.
Apgalvojums, ka ādu var uztrenēt un var saulē iedegt, ir aplams. Katram piedzimstot, atbilstoši ādas fototipam, mums tiek iedota tukša glāze vai tukšs kauss, kas ir tās stundas, kuras mēs drīkstam, atbilstoši mantotajām ādas īpašībām, un kuras mēs varam pavadīt saulē.
Tās ir saules stundas un tas ir tikai mūsu varā, cik ātrā laikā - 20 gadi, 30 gadi vai 60 gadi, mēs, šo trauku, ar saules stundām piepildām.
Cilvēks, dzīvo tur, kur ir piedzimis, piemēram, Latvijā, kur ir attiecīgie klimatiskie apstākļi, kas ir paredzēti cilvēkam, piedzimstot šeit, taču nedrīkst aizmirst, ka mēs arī ceļojam.
Visizplatītākā ādas vēža saslimstība ir Skandināvijā un Austrālijā. Skandināvijā ir augsts dzīves līmenis un gaišādaini cilvēki var atļauties ceļot ziemas mēnešos uz siltajām zemēm. Tas pats ir arī Austrālijā, kur ir gaišādaino cilvēku pēcteči, kuriem nav paredzēts atrasties šajos platuma grādos un saules intensitātē. Viņu āda tam nav paredzēta.
Tieši tā mēs savu trauku varam ļoti ātri piepildīt. Tad, kad tas ir pilns, tad sākas gluži kā datorprogrammā, kad ir dažādi erori.
Tā ir nevienmērīga pigmentācija, tas ir apsārtums, tās ir arī priekšvēža situācijas, pēc tam tas ir ādas vēzis. Un diemžēl visagresīvākais un vislielākais drauds dermatoloģijā un onkoloģijā, ir melanoma.
Agresīvs, ātri augošs audzējs, kas var attīstīties vienā dienā uz tīras ādas vai uz esošās dzimumzīmes.
Šūnas sāk dalīties un diemžēl, ja tas netiek konstatēts agrīni, kas šodien ir iespējams izdarīt, jo ir pieejami visi instrumenti, lai atklātu, tas var būt par vēlu.
Turklāt joprojām mūsdienās notiek arī vēlīnā diagnostika. Šis audzējs, melanoma, ātri izsēj savas ļaundabīgās šūnas caur limfu ne tikai ādā, bet arī dažādos orgānos - smadzenēs, aknās.
Tāpēc ieteicams katram vismaz reizi mūža doties pie dermatologa, lai veiktu pilnu sejas un ķermeņa apskati, kā arī esošo veidojumu diagnostiku.
Runājot par bērniem un viņu nepieciešamību veikt diagnostiku, tad mūsu, kā vecāku, pienākums ir pasargāt no saules apdegumiem.
Zinātniskais pētījums pierādījis, ka apdegums līdz 18 gadu vecumam, divas reizes palielina vēža attīstību pieaugušā vecumā.
Ne velti līdz bērniņa pusgadam neiesaka rādīt saules staros. Arī līdz trīs gadu vecumam ir ļoti būtiski ievērot drošo sauļošanos, lai bērniņš neapdeg.
Bērniem reti attīstās ļaundabīgās ādas slimības, bet ir jābūt piesardzīgiem.
Īpaši tiem bērniem, kam ir nācies apdegt ceļojumu laikā, bērniem ar gaišu ādu un daudz dzimumzīmēm.
Vecāku sirdsmieram, ir vērts bērnus aizvest pie dermatologa un izmeklēt.
