Viens no izplatītākajiem redzes zuduma iemesliem gan pasaulē, gan Latvijā ir vecuma izraisīta mākulas deģenerācija, kas neārstēta draud pat ar aklumu.
Tāpēc svarīgi sekot acu veselībai un vajadzības gadījumā laikus izmantot jaunākos medicīnas sasniegumus, tostarp tīklenes rejuvenāciju ar lāzeru vai injekcijas, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu optimālu redzi.
“Vecuma mākulas deģenerācija skar lielu daļu cilvēku noteiktā vecuma grupā. Risks pieaug tieši pēc 50 gadiem, bet simptomi var būt dažādi, piemēram, miglojas redze, lasot “iztrūkst burti”, smagākos gadījumos var neatpazīt apkārtējo cilvēku sejas,” pastāstīja “Dr. Lūkina Acu Klīnikas” acu ārsts - ķirurgs Oskars Gertners.
Mākula ir vieta tīklenē ar visasāko redzi, kurā fotoreceptori - šūnas, ar kurām mēs redzam, atrodas īpaši blīvi. Lai arī vecuma mākulas deģenerācija ir dabīga novecošanas procesa daļa, to veicina neveselīgs dzīvesveids, tostarp stress, mazkustība, neveselīgs uzturs, smēķēšana, kā arī iedzimtība. Ja ģimenē vecākā paaudze ar to slimojusi, ir lielāka varbūtība, ka tā skars arī nākamās paaudzes.
Lai arī dati liecina, ka katrs desmitais 50-65 gadu vecumā saskaras ar agrīno vecuma mākulas deģenerāciju (VMD), tās pazīmes novērojamas gados arvien jaunākiem cilvēkiem.
Agrīnā stadijā makulas deģenerācijas pazīmes var būt grūti pamanāmas, un bieži cilvēki vēršas pie ārsta tikai tad, kad redze ievērojami pasliktinājusies. Tāpēc būtu jāzina makulas deģenerācijas simptomi.
Ja parādījies kāds no šiem simptomiem, vajadzētu pēc iespējas ātrāk vērsieties pie acu ārsta, jo vecuma izraisīta mākulas deģenerācija skar centrālo tīkleni un izraisa centrālā redzes asuma zudumu. Pēdējā stadijā cilvēks uztver vairs tikai apkārt esošo, perifēro redzes lauku. Šajā stadijā vairs nav iespējams lasīt, vadīt automašīnu vai pat skatīties televīziju.
“Vecuma mākulas deģenerācija var būt divu veidu - sausā un mitrā. Sausā VMD ir izplatītāka, bet tai diemžēl nav specifiskas ārstēšanas. Mitrās formas gadījumā tīklenē palielinās šķidrums un veidojas tūska. Šo formu var ārstēt, acī ievadot medikamentus, kas novērš jaunu asinsvadu veidošanos,” uzsver O. Gertners.
Savukārt sausās formas gadījumā atsevišķos gadījumos labi rezultāti ir tīklenes rejuvenācijas terapijai. “To veicam ar tā dēvēto subterapeitisko lāzeru, kas nanosekunžu laikā apstaro sausās forms deģenerācijas skartās vietas, neradot apdegumu, bet veicinot tīklenes patoloģisko izmaiņu samazināšanos. Ilgtermiņā tiek novērsts mākulas deģenerācijas sausās formas izraisītais redzes traucējums un uzlabots tīklenes stāvoklis,” skaidro speciālists.
Tā kā atšķirībā no mitrās mākulas deģenerācijas sausajai formai citas specifiskas ārstēšanas nav, ārsti rekomendē dzīvesveida izmaiņas, piemēram, iesaka atmest smēķēšanu. Pētījumos konstatēts, ka sausās formas attīstību bremzē veselīgs uzturs, vitamīnu un mikroelementu lietošana. “Jāapzinās, ka šāds dzīvesveids būs jāievēro visu atlikušo mūžu, tas nav nedēļu vai mēnešu jautājums.”
Mitrās jeb eksudatīvas VMD formas gadījumā - jo ātrāk sākta ārstēšana, jo prognoze ir labāka, tāpēc ārsts aicina sekot līdzi redzei un acu veselībai kopumā.
“Cilvēki mēdz baidīties no tā, ko acu ārsts varētu atklāt, tāpat bažījas par jebkādu medicīnisku iejaukšanos saistībā ar acīm. Bet tas ir ļoti nepareizi! Mūsdienās gan pieejamie medikamenti, gan pati tehnoloģija ir minimāli invazīva. Pieejamas ļoti maza kalibra adatas, kas rada daudz mazāku diskomfortu.
Pacients tiek atbilstoši sagatavots, acs apstrādāta ar piliniem, kas nomāc jutīgumu, procedūra kopumā ir viegli panesama. Dažkārt to mēdz salīdzināt ar oda dzēlienu acs rajonā, kaut arī individuāli sajūtas, protams, var atšķirties,” mitrās VMD gadījumā veicamās injekcijas raksturo O. Gertners.
Injekciju terapijas pamata mērķis ir vecuma mākulas deģenerāciju ierobežot, lai tā neprogresētu un neveidotos rētaudi.
“Medikamenta maksimālā piesātinājuma sasniegšanai vajadzīgi trīs mēneši, tāpēc injekcijas tiek sadalītas trīs devās. Pēc pirmās devas tiek nogaidīts četras līdz sešas nedēļas, tad pacients saņem nākamo devu un vēl pēc tāda pat laika - trešo devu. Pēc trīs mēnešiem notiek atkārtotā pārbaude, kurā novērtē terapijas efektivitāti,” procesu apraksta ārsts.
Daļa cilvēku labi reaģē uz saņemtajiem medikamentiem, tūska izzūd un ārstēšana tiek pabeigta. “Tomēr jāsaprot, ka deģenerācija nepazūd, tāpēc tūska kādā brīdī var atgriezties un injekcijas jāatsāk. Cits scenārijs - trīs reizes saņemts medikaments, bet gaidītā reakcija izpaliek. Tādā gadījumā jāmaina medikaments, jo intravitreālās injekcijas ir visefektīvākais ārstēšanas veids. Un pasaulē izpētes rezultātā ir nākuši klāt jauni medikamenti slimības ārstēšanai, kuri ir pieeajmi Latvijā un arī mūsu klīnikā.”
“Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem draud centrālās redzes traucējumi, ko var klasificēt kā aklumu un attiecīgi invaliditāti. Tāpēc arī Acu ārstu asociācija aktīvi rīkojas, lai virzītu nepieciešamo medikamentu iekļaušanu kompensēto zāļu sarakstos,” norāda acu ārsts.
Saskaņā ar “Dr. Lūkina Acu Klīnikas” apkopotajiem datiem agrīnās (sausās) VMD simptomi ir katram desmitajam cilvēkam 50-65 gadu vecumā, katram piektajam 65-74 gadu vecumā un katram trešajam 75-84 gadu vecumā. Smagā (mitrā) VMD stadija skar aptuveni 1% pacientu 65-74 gadu vecumā un 5% pacientu 75-84 gadu vecumā.
