Lieldienu neatņemama sastāvdaļa ir olu ēšana un dažādas aktivitātes saistībā ar tām, taču vai zini, kādi ir populārākie mīti par olām un kuri no tiem ir patiesība?
Kā pavadīt Lieldienas veselīgi un kas jāzina par olu ēšanu, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.
Olas baltums tiek pieņemts par olbaltumu bioloģisko standartu, tādēļ olas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots un satur visas neaizvietojamās aminoskābes un antioksidantus (luteīnu un zeaksantīnu), folātus, riboflavīnu, holīnu, A, B3, B2, B12, D un K vitamīnu, taukskābes, dzelzi, kalciju, fosforu, cinku, sēru, selēnu, nātriju un Omega 3, stāsta L. Sondore. Lauku olās vairāk sastopamas Omega-3 taukskābes, bet nebrīvē dētās olās - Omega-6 taukskābes.
Olas sniedz sāta sajūtu ilgākam laikam, un vidēji vienā olā būs 6 grami olbaltumvielu un aptuveni 70 kilokalorijas. Jāatceras, ka olas ir jāuzglabā ledusskapī un jāievēro to derīguma termiņš. Vārītas olas ledusskapī ieteicams uzglabāt nedēļu, slēgtā traukā, jo olu čaumala ir poraina un var uzsūkt citu ēdienu un produktu smaržu.
Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, uzglabā ledusskapī, nevis istabas temperatūrā. Pirms likšanas ledusskapī trauku pārklāj ar pārtikas plēvi vai uzliek vāku.
Gadu gaitā, īpaši Lieldienās, ir radušies dažādi mīti par olām, kas raisa vēlmi tās lietot uzturā vai nu vairāk, vai mazāk. Uztura speciāliste L. Sondore skaidro populārākos mītus par olām un to, kuri no tiem būtu jāņem vērā, lietojot olas uzturā.
Ikvienos svētkos mēdzam pārēsties vai ēst tādus ēdienus, kurus ikdienā tik daudz nepatērējam, tādēļ svētku gaitā vai pēc svētkiem var rasties vēdera problēmas. Ja gadījumā pēc svētku lielā mielasta rodas smaguma sajūta, tad vēderam var palīdzēt, lietojot papildus gremošanas fermentus, stāsta farmaceite L. Graudiņa. Silīciju saturošs gels vai kāds absorbents, piemēram, aktīvā ogle, var noderēt pie vēdergraizēm. Ir arī ārstniecības augi, kas var sniegt labsajūtu vēderam. Tie ir pieejami gan tinktūru (bezrecepšu medikamenti), gan tēju veidā, piemēram, vērmele, cigoriņu sakne, raudene un pelašķi veicina un uzlabo gremošanas procesus, bet piparmētra samazina gremošanas trakta spazmas un zarnu uzpūšanos. Šo augu drogas ir pieejamas gan atsevišķu tēju veidā, gan arī jau gatavās kombinācijās, kas ir paredzētas vēdera labsajūtai. Ja gadās, ka vēders ir sapūties, kā pirmā izvēle, lai
atvieglotu vēdera pūšanos, ir simetikonu saturoši produkti. Vēdera pūšanos palīdzēs mazināt arī ķimeņu vai fenheļa tēja. Lai nepieļautu vēdera pūšanos, vajadzētu izvairīties no produktiem vai produktu kombinācijām, kas iepriekš jau ir izraisījuši vēdera pūšanos. Lai saglabātu vēdera labsajūtu ikdienā un tai skaitā svētku laikā, par to ir jārūpējas ik dienas. Ļoti būtisks ir sabalansēts un šķiedrvielām bagāts ēdiens. Vēdera labsajūtu ietekmē arī zarnu mikroflora. bet diemžēl to negatīvi var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, stress, medikamenti (īpaši antibiotikas) un vienveidīgs uzturs. Mikrofloras atbalstam kursu veidā var papildus lietot probiotiķus. Ideāli, ja tie arī satur prebiotikas (vielas, no kurām pārtiek baktērijas), kā arī aptiekās ir pieejami daudzi šķiedrvielas saturoši produkti, kas palīdzēs vēdera labsajūtai ikdienā.
Olu un kūpinātas zivs pastēte
Sastāvdaļas:
trīs cieti vārītas olas,
aptuveni 150 g kūpinātas zivs - lasis, forele u. c. pēc izvēles,
buntīte diļļu,
1 mazs smalki sakapāts sarkanais sīpols,
kaperi,
svaigi spiesta citronu sula,
sāls, malti melnie pipari pēc garšas,
extra virgin olīveļļa,
rudzu maize pasniegšanai.
Pagatavošana
Zivi smalki sagriež un atdala asakas. Olas un sīpolu smalki sakapā, un dilles smalki sagriež. Visas sastāvdaļas samaisa, pievieno aptuveni tējkaroti mazo kaperu, garšvielas un olīveļļu. Samaisa un ļauj masai kādu stundu “atpūsties“ ledusskapī. Pasniedz uz rudzu maizes.
Lai skaistas un veselīgas Lieldienas!
