Ne vienu vien reizi nākas dzirdēt šausmas par šķību muguru, pleci asimetriski un kājas katra uz savu pusi.
Tomēr ne vienmēr, ja runa ir par šķību muguru, tā būs skolioze. Biežākais un par laimi tā būs tikai asimetriska stāja, kur pamatā ir asimetriska muskulatūras noslodze, tādejādi vizualizējoties ar šķībo muguru.
Pēc definīcijas skolioze ir daļēji fiksēta mugurkaula nobīdīšanās no tā fizioloģiskās ass, veidojot tipiskas deformācijas noteiktās plaknēs. Šie izliekumi var progresēt, īpaši augšanas perioda fāzēs (piemēram, meitenēm pirms menstruālajā periodā). Skolioze ne tikai ietekmē ķermeni palielinoties izliekumiem, piemēram, iespaidojot kardiopulmonāro funkciju, bet var ietekmēt arī cilvēka psihoemocionālo stāvokli un ķermeņa tēlu.
Izplatītākais skoliozes paveids ir idiopātiska skolioze, kas nozīmē, ka šī skolioze parādās nezināmu iemeslu un/vai cēloņa dēļ pirms tam veselam bērnam, jaunietim pirms skeleta nobrieduma sasniegšanas. Procentuāli, ja paskatās, tad šis skoliozes veids sasniedz pat 80-90% no visiem gadījumiem.
Pārējā procentuālā daļa aiziet skoliozes veidiem ar zināmu etioloģiju, piemēram, iedzimta skolioze vai skriemeļa deformācijas, pieaugušo skolioze, deģeneratīva skolioze. Kad skoliozi var sākt saukt par skoliozi? Pēc vadlīnijam, kas aprakstītas SRS (Scoliosis research society), izliekumam jābūt vismaz 10* pēc Koba (Cobb) leņķa, tas nozīmē ir veikt rentgenoloģisko izmeklējumu.
Kā izskatās idiopātiskas skoliozes attīstības risks? Tai, attīstoties 4-9 gadu vecumā, nepieciešama ārstēšana ir līdz 70%, no visiem vecumiem šeit sastopamība ir līdz 21%, visbiežāk sastopamais vecums, kad attīstās, ir virs 9 gadu vecumam, aptuveni 10-14 gadu vecumā.
Galvenie progresijas riska faktori pirms straujā augšanas perioda ir vairāki. Dzimums, sievietes dzimtas pārstāvēm skolioze tiek novērota biežāk, ģenētika, piemēram, dvīņiem var būt biežāk, kā arī, ja kādam ģimenē jau ir skolioze, brieduma indikators, piemēram, Rissera (Risser) grāds, norāda uz skeleta briedumu, aprakstot zarnukaula augšanas zonu noslēgšanās stadiju.
Jo zemāks grāds, jo lielāks progresijas risks, vecums - jo jaunāks bērns, kad skolioze tiek atklāta, jo lielāks progresijas risks, kā arī skoliozes paveids, izliekumi krūšu zonā progresē ātrāk, un, ja ir viens izliekums, tas progresēs ātrāk, nekā ja būtu divi izliekumi.
Sākumā jau tā ir ģimene, kas var ik pa laikam apskatīt biežāk jau bērna stāju un muguru, tad tas būtu ģimenes ārsts, kas profilakstiskajā apskatē apskatās bērnu. Tālāk kopā ar visu rentgenoloģisko uzņēmu cilvēks nonāk pie fizioterapeita, kas specializējās skoliozes pacientu ārstēšanā. Kā jau iepriekš minēju Koba leņķi, tad šo leņķi var izmērīt pēc rentgenoloģiskās bildes.
No 10 grādu leņķa parasti sāk specifisku fizioterapiju, no 20 -30 grādu leņķa noteiktos gadījumos par specifiskas korsetes nēsāšanu, bet no aptuveni 45 grādiem var noteiktos gadījumos arī veikt operatīvu ārstēšanu. Atbalsta komandā var būt arī psihologs, pie lielākiem izliekumiem, noteikti tas būs arī tehniskais ortopēds un ķirurgs/vertebrologs, rehabiltalogs.
Ja ir nepieciešams tad informatīvu atbalstu un speciālistu sarakstu var meklēt vietnē www.skolioze.lv, kur arī ir norādīti speciālisti, kas strādā pēc Katarinas Šrotas trīdimensionālās skoliozes ārstēšanas metodes.
Līna Garā
