Raudāšana nav tīkama ne pašam, ne apkārtējiem. Asaras plūst pa vaigiem, izbojājot dekoratīvo kosmētiku, skatiens aizmiglojas, plakstiņi paliek sarkani.
Nemaz jau nerunājot par to, ka šādā brīdī cilvēks ir viegli ievainojams, un visiem atklājas viņa vājums. Daudzi domā līdzīgi un cenšas asaras apvaldīt. Bet varbūt labāk tām ļauties?
Katru dienu cilvēka acis saražo ap 300 ml asaru. Asaras vajadzīgas pastāvīgi, lai mitrinātu acis un mazinātu berzi, bet ir arī «emocionālās» asaras, kurām laiku pa laikam ir lietderīgi ļaut vaļu, vēsta pētījumi
Asaru straume palīdz attīrīties ne tikai garīgā, bet arī fiziskā nozīmē. Ja raudāšanas cēloņi saistīti ar stresu, asaras sekmē stresa hormona kortizola izvadīšanu. Raudot izdalās arī endorfīns encefalīns, kas spēj mazināt sāpes.
Asarās ir ferments lizocīms, kurš atrodams arī siekalās, mātes pienā un vīriešu sēklas šķidrumā. Tas desmit minūšu laikā spēj nogalināt līdz 95% baktēriju, sagraujot baktēriju šūnu apvalkus.
Asaras, kuras ražo lielais asaru dziedzeris, nepārtraukti mitrina acu ābolus un plakstiņus. Ja acis ir pārāk sausas, redze kļūst miglaināka, parādās nepatīkama graušanas sajūta. Pēc izraudāšanās acis atkal ir mitras, asaras aizskalojušas putekļus un gruzīšus, gļotādas tiek pasargātas no sausuma.
Asaras var uzlabot garastāvokli veiksmīgāk nekā antidepresanti. Pētījumos noskaidrots, ka aptuveni 90% cilvēku pēc izraudāšanās jūtas labāk un tikai astoņi procenti - sliktāk. Ja raudāšana nesniedz atvieglojumu, tas var liecināt par lielu nervozitāti un garastāvokļa traucējumiem, kas prasa ārstēšanos pie psihoterapeita vai psihiatra.
Laba izraudāšanās sniedz atvieglojumu pat tad, ja nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ cilvēks sāka raudāt. Izvadot no organisma stresa hormonus, mazinās spriedze.
Tas ir labāk, nekā par katru cenu turēt negatīvās emocijas sevī, kas ar laiku var novest pie fiziskās veselības problēmām, piemēram, galvassāpēm un paaugstināta asinsspiediena.
Raudāšana ir drošs un efektīvs veids, kā tikt vaļā no spriedzes un uzkrātajām negatīvajām emocijām.
Reizēm cilvēki pūlas runāt par kādu problēmu racionāli un atsvešināti, cenšoties neļaut vaļu jūtām un ignorējot problēmas emocionālo aspektu. Iznāk dzēlīga vārdu apmaiņa, kurā abi cenšas viens otru pārspēt, bet tad viens neiztur un ļauj vaļu asarām. Tas atbrīvo apslāpētās emocijas, mazina pretestību. Ar raudāšanas palīdzību cilvēks bieži vien spēj labāk izpaust to, ko neizdodas pateikt ar vārdiem, jo sevišķi attiecību jomā, rakstīts žurnālā “Māja”.
