Kontracepcijas līdzekļu vēsture ir sena un daudzpusīga – šim nolūkam izmantoti visdažādākie līdzekļi. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas mīlestības svētku izdevumā ieskatīsimies mūsdienu kontracepcijas līdzekļu izgudrošanas gaitā. Vairāk stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Mūsdienās pastāv dažādas kontracepcijas metodes, ko izmanto, lai novērstu grūtniecības iestāšanos. Starp nozīmīgākajiem medikamentiem, kas mūsdienās ir mūsu rīcībā, minamas perorālās kontracepcijas tabletes, jo to izgudrošana deva iespēju sievietēm izvēlēties piemērotu kontracepcijas līdzekli, lai plānotu grūtniecību.
Taču kā cilvēki izsargājās vēl pirms kontracepcijas līdzekļu izgudrošanas? Jau senajās civilizācijās ir liecības par dažādām izmantotajām kontracepcijas metodēm - tika izmantoti dažādi augi, augļi, aļģes un sūkļi, un pašgatavoti prezervatīvi. Savukārt, lai izsargātos no sifilisa, 16. gadsimtā tika ieteikts dzimumloceklim lietot auduma maisiņu, stāsta farmaceite.
Kontracepcijas risinājumi tika meklēti vairākās valstīs un pasaules daļās vienlaikus. 1921. gadā austriešu fiziologs Ludvigs Haberlands (Ludwig Haberlandt) veica eksperimentus ar dzīvniekiem, izsaucot tiem neauglību, taču vēlāk tika veikti pētījumi par vienu no svarīgākajiem sieviešu dzimumhormoniem progesteronu un tā ietekmi uz ovulāciju.
Taču jau 1937. gadā progesterona pretovulācijas efektu pierādīja eksperimentos ar trušiem - sākotnēji eksperimentiem izmantoja progesteronu no dzīvnieku olnīcām, bet jau vēlāk atklāja, ka progesteronu var ražot arī no Meksikas džungļos augoša auga saknes.
1951.gadā ķīmiķis Karls Džerasi (Carl Djerassi) sintezēja pirmo progestīnu noretindronu, ko vēlāk izmantoja hormonālo kontracepcijas līdzekļu sastāvā. Tieši tāpēc Karls Džerasi tiek dēvēts arī par hormonālās kontracepcijas tēvu.
Savukārt 1952. gadā Franks Koltons (Frank Colton) atklāja noretinodrelu - pirmās paaudzes progestagēnu.
Amerikā pirmās kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes Enovid tika atļauts lietot 1960. gadā. To sastāvā ginekologs Džons Roks (Johon Rock) un biologs Gregorijs Pinkuss (Gregory Pincus) bija izmantojuši lielas mestranola un noretinodrela devas. Turklāt sākotnēji šis medikaments tika lietots menstruālā cikla traucējumu ārstēšanai.
1938.gadā ķīmiķis Hanss Herlofs Inhofens (Hans Herloff Inhoffen) un endokrinologs Valters Holvegs (Walter Hohlweg) sintezēja etinilestradiolu, kas vēlāk plaši tika izmantots kā estrogēnu komponents kontracepcijas tabletēs. Laika gaitā tablešu sastāvs un devas tika mainītas, lai mazinātu blaknes.
Savukārt jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem bija pieejamas mazo devu kombinētās kontracepcijas tabletes, un laika gaitā tika izstrādāti jauni kombinētie hormonālās kontracepcijas līdzekļi, piemēram, vaginālais riņķis un transdermālie plāksteri.
Kontraceptīvās darbības pamatā ir vairāku faktoru mijiedarbība, no kuriem svarīgākie ir ovulācijas nomākšana un izmaiņas endometrijā, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kombinēto perorālo kontracepcijas līdzekļu sastāvā ir fiksētas estrogēna un progestagēna kombinācijas.
Piemērotu līdzekli nozīmē ārsts atbilstoši sievietes veselības stāvoklim un vajadzībām, ņemot vērā riska faktorus, blaknes, brīdinājumus un kontrindikācijas.
Vienmēr jāatceras, ka hormonālie kontracepcijas līdzekļi nepasargā no HIV (AIDS) un citām STS. Perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas laikā jāņem vērā vienlaicīgi lietoto medikamentu iespējamo mijiedarbība, jo kontracepcijas līdzekļi var ietekmēt citu vienlaicīgi lietojamo medikamentu iedarbību, kā arī citi medikamenti var ietekmēt kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, kad uz laiku papildus jālieto barjermetode vai cita kontracepcijas metode. Tāpat to efektivitāte var samazināties, aizmirstot lietot tabletes vai kuņģa-zarnu trakta traucējumu gadījumā.
Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast BENU Aptiekas komunikācijas kanālos - sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā.
Izmantoto vēsturisko datu avots: Dhont, M. 2010. History of oral contraception. The European Journal of Contraception & Reproductive Health Care.
