Sagurums, nespēks, smaguma sajūta slimošanas laikā un pat pēc atveseļošanās nav nekas neparasts.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma esam nogājuši garu ceļu, sākot no neziņas un trauksmes par jauno un biedējošo slimību, līdz dzīvību glābjošām vakcīnām un pretvīrusu terapijām (tradicionālie ziemas vitamīni vai elpošanas prakses), un iespējai tagad dzīvot “normālāk”.
Taču tie nav vienīgie veidi, kā attīstījusies mūsu ikdiena — pats SARS-CoV-2 vīruss nedaudz mainās ar katru jaunu variantu, un tas savukārt ir ietekmējis simptomus.
Daudzi vadošie medicīnas žurnāli raksta: “Simptomu saraksts šobrīd ir garš, taču joprojām ir daži galvenie simptomi, kas turpina ceļot no varianta uz variantu - kakla sāpes, klepus, galvassāpes, iesnas vai aizlikts deguns.”
Tomēr viens no stūrakmeņu simptomiem, kas joprojām bieži sastopams, ir nogurums gan aktīvas Covid -19 infekcijas laikā, gan pēc atveseļošanās.
Uz šo jautājumu ir sarežģīti atbildēt. Ja Covid -19 tests ir pozitīvs, jūs, iespējams, jūtaties noguris, jo ķermenis smagi cīnās pret vīrusu. Tas ir līdzīgi, kad cīnāties ar jebkāda veida slimībām — imūnsistēma strādā uz maksimumu, sargājot organismu, lai nerastos iekaisumi un neaktivizētos hroniskas slimības. Un vispārējā enerģija mazinās. Kaut zinātnieki pēta vīrusa attīstību, joprojām ir neziņa par stāvokli, ko sauc par “garo covidu”.
“Psiholoģiskais stress pirms inficēšanās ar Covid -19 bija saistīts ar 45% lielāku risku saslimt ar ilgstošiem Covid simptomiem,” liecina jaunākais Hārvardas Medicīnas skolas pētījums. “Kāpēc” joprojām nav zināms, taču “Prāta un ķermeņa saikne” ir viena no noslēpumainākajām lietām medicīnā, tāpēc pētījumi tiek veltīti, lai saprastu, kā mentālais stāvoklis slimības laikā un pēc izslimota Covid ietekmē fizisko ķermeni.
Arī daži citi ilgstoši COVID simptomi, piemēram, miega traucējumi, var veicināt nogurumu, jo tas kā guļam, acīmredzami ietekmē to, kā jūtamies dienas laikā, tāpēc arī miega trūkums var izraisīt nogurumu.
Savukārt jāsaprot, vai miega traucējumus neizraisa slimnieka mentālais un garīgais stāvoklis slimības laikā?
Iekaisums var arī ietekmēt ilgstošu nogurumu un pastāv arī iespēja, ka vīruss ir izraisījis citas saslimšanas (viss, kas saistīts ar sirdi vai plaušām, var izraisīt nogurumu). Taču joprojām ir daudz nezināmo, un šajā jomā ir jāveic vairāk pētījumu.
Nogurums ir grūti definējams, it īpaši, ja runa ir par Covid -19. Vairāki aptaujātie ģimenes ārsti atzīst: “Katrs nogurumu apraksta nedaudz savādāk. Taču tas noteikti pārspēj nogurumu, ko jūtam pēc pulksten 15.00 vai pēc slikta nakts miega.
Pēc Covid -19 pozitīva testa, daudzi pacienti ziņo, ka vēlas bieži gulēt un atklāj, ka jebkura fiziska piepūle ļoti nogurdina, piebilstot, ka nogurums var izraisīt nespēju darboties vai piecelties no gultas. Un viena lieta, kas to atšķir no parastā noguruma ir tas, ka, mēģinot to pārvarēt, nogurums pieaug un pašsajūta pasliktinās. Daudzi pacienti sūdzas, ka nogurums pasliktina viņu spēju vingrot vai veikt pamata uzdevumus.”
Un tas ne vienmēr ir tikai fizisks — nogurums var izpausties arī kognitīvi. “Nogurums vai smadzeņu miglas tipa sajūta var rasties koncentrējoties, rēķinot, rakstot vai veicot citas kognitīvās funkcijas,” rakstīts Hārvardas Medicīnas skolas pētījumā. “Un tas var izpausties arī garastāvokļa izmaiņu vai pacietības veidā — jūs vienkārši nevarat pārvaldīt šīs lietas tik labi, kā parasti pirms slimošanas.”
Arī uz šo jautājumu nav atbildes. Kad esat inficējies ar COVID-19, dažas dienas vai līdz brīdim, kad atveseļosities un testa rezultāts būs negatīvs, varat justies noguris. Nogurums, kas ilgst pēc akūtas infekcijas perioda, ir vēl dažāds.
“Tas var ilgt nedēļas, mēnešus vai pat gadus,” teikts pētījumā. “Šis ir laiks koncentrēties uz pētījumiem, kas risina šādus simptomus. Mums ir jāredz, kādus risinājumus mēs varam atklāt, lai tieši risinātu visu notiekošo, kas izraisa ilgstošus simptomus, piemēram, nogurumu. Mana prognoze ir tāda, ka nākamais lielais pētniecības projekts noskaidros, kāda var būt šo pretvīrusu zāļu nozīme. Mēs zinām, ka tie samazina vīrusu slodzi — vai šīs terapijas uzsākšana agrāk vai lielākam skaitam pacientu varētu samazināt ilgstošos Covid simptomus? Es domāju, ka tā ir nākamā pētāmā tēma,” min pētījuma autors.
Nav gatava risinājuma vai 5 pakāpju plāna, kas palīdzētu ātrāk pārvarēt nogurumu. Bet gan ģimenes ārsti, gan pētījumi vienbalsīgi saka - atzīt nogurumu kā simptomu un ārstēt to kā jebkuru slimību.
Vēl viens svarīgs aspekts ir dzīvesveida ieradumi. Ja pēc izslimotā Covid ir nogurums, pārskatiet savu dzīvesveidu. Atrodiet jaunus ieradumus, ko varat ieviest, ja vecie sagādā grūtības. Tas var palīdzēt. Pieņemt šo jauno situāciju ir ceļš uz veselības atgūšanu.
Konsultējoties ar ģimenes ārstu, atrast imūnsistēmu spēcinošus risinājumus, tādā veidā atjaunojot vispārējo veselību.
Jādara viss iespējamais, lai palīdzētu pasargāt sevi no turpmākām infekcijām pirms ķermenim ir bijusi iespēja atgūties no šīs infekcijas.
Te nav burvju triku vai brīnumzāles. Jāapbruņojas ar pacietību, neaizmirstot par sevis saudzēšanu.
*Ēdiet veselīgu, sabalansētu uzturu. Papildiniet to ar daudz augļiem un dārzeņiem, olbaltumvielām, graudaugiem, veselīgiem taukiem. Atsakieties no cukura un alkohola lietošanas.
*Regulāri vingrojiet. Klausieties savu ķermeni un nepiespiediet sevi darīt to, ko darījāt pirms Covid — ja agrāk skrējāt, bet tagad varat izturēt tikai pastaigu, tas ir labi. Pat nelielas lietas, piemēram, suņa izvešana ilgākā pastaigā, spēlēšanās ar bērniem ārā vai izvairīšanās no lifta var būt pirmie soļi pašsajūtas uzlabošanai.
*Koncentrējieties uz miegu. Izveidojiet miega režīmu, kas palīdz jums nomierināties naktī. Nebaidieties runāt ar savu ārstu par to, kādas izmaiņas vai medikamenti varētu palīdzēt jums aizmigt , ja jums ar to ir problēmas.
