Diezgan bieži gadās dzirdēt, ka cilvēki, runājot par darbu, jau pirmdienā saka: “Ak, Dievs, kā es gaidu piektdienu!” Vispār tas ir diezgan skumji, jo darbs ir vieta, kurā pavadām lielu un nozīmīgu savas dzīves daļu.
Vai tas nozīmē, ka lielākais vairums no mums ir izvēlējušies nepareizo profesiju? Vai arī cilvēks pēc savas dabas vienkārši ir slinks un labprātāk pavadītu savu laiku, zvilnot dīvānā? Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu. Bet gadās arī tā, ka darbs sagādā prieku, bet pati darba vide ir toksiska. Un, ja iesākumā, tu rītos no gultas leci laukā palēkdamies, dušā dungoji savu iemīļoto dziesmu un nevarēji vien sagaidīt, kad nonāksi darbā, tad, laikam ejot, tavs entuziasms sāka noplakt, līdz pazuda pavisam un doma par iešanu uz darbu sagādā vienīgi nepatīkamu griešanos vēderā.
Iespējams, tu piedzīvo mobingu savā darbavietā. Un šajā rakstā es padalīšos ar pazīmēm, kas ļaus tev vieglāk atpazīt, vai tā patiešām ir. Jo ir ļoti svarīgi pamanīt vardarbības signālus jau to iedīgļos, kamēr toksiskā sniega bumba nav nospiedusi tevi pavisam. Un jā, savas robežas ir jāmāk sargāt, pretējā gadījumā kāds nemitīgi tās pārkāps un indēs tavu dzīvi. Parasti jau tas sākas diezgan nevainīgi, neviens jau ar buldozeru uzreiz virsū nebrauc - nelieli komentāri, mazi dzēlieni, nesaprotami aizrādījumi, tāda maza “nevainīga” aprunāšana aizmuguriski - nu kam gan negadās, vai ne?
Sākumā tu pat nesaproti, kas notiek, varbūt vienīgi pēc sapulces vai kafijas dzeršanas kopīgajā virtuvē ir tāda nepatīkama pēcgarša, iekšēja sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, bet nekādi nesanāk sev definēt, kas tieši. Un nākamajā mirklī tu jau esi melnā avs kolektīvā, no tevis sāk izvairīties, jo kurš gan vēlas nonākt tavā vietā? Labāk turēties pa gabalu.
Taisnības labad arī jāatzīst, ka otrs cilvēks nevar pilnībā iekāpt tavā ādā - tas, ko viens uztvers, kā ironisku joku, otram var sabojāt visu nedēļu un vakarā aizmigt uz saraudātas spilvendrānas.
Mēs esam ļoti individuāli. Tāpēc, ja tevi aizskar kolēģa ciniskie jociņi, vajag viņam to pateikt, jo, iespējams, viņš to vispār nenojauš, ir pārskatījies dakteri Hausu un pie katras izdevības mēģina spīdēt ar melnu humoru.
Lūk septiņas pazīmes, ka tu savā darba vietā piedzīvo mobigu jeb emocionālo vardarbību:
Parasti varmāka, pārbaudot tavas robežas, meklēs sev sabiedrotos. Un atceries, tas sākas ar maziem solīšiem. Bet vardarbībai ir tendence pieaugt, tāpēc ir ļoti svarīgi novilkt savas robežas, spēt pastāvēt par sevi. Tas nenozīmē, ka jākļūst par arogantu ezi, kas visos saskata potenciālu apdraudējumu un aizvainojumus. Spēju socializēties, komunicēt un pielāgoties neviens nav atcēlis. Tomēr, ja pielāgošanās jau kļūst par izdabāšanu un sāk mainīt tevi kā personību, tas vairs nav veselīgi.
Emocionālā vardarbība, vienalga - darbā vai mājās, ir ļoti nopietna un bīstama un tā var radīt graujošas sekas cilvēka veselībai un pašvērtējumam. Runā un nebaidies vērsties pēc palīdzības.
