Vai slimība var būt modē? Dīvaini, bet - jā. Šī tendence pie mums atnākusi no XIX gadsimta, un, šķiet, šodien modes slimību saraksts strauji palielinās.
XIX gadsimtā Eiropā bija tuberkulozes jeb diloņa, kā to sauca tautā, uzliesmojums. Paradoksāli: slimība, ar kuru mira miljoniem cilvēku, tika uzskatīta par prestižu un modes objektu. Uzskatīja, ka ar tuberkulozi sirgst ļaudis, kas ir izsmalcināti, radoši, dvēseliski bagāti, ar labu iztēli apveltīti, spējīgi uz dziļām jūtām un pārdzīvojumiem. Ja romantisma laikmetā šādas slimības nebūtu bijis, to droši vien nāktos izdomāt — tik ļoti tas atbilda sava laika estētikai.
No tuberkulozes mirt ilgojās, piemēram, lords Bairons, bet mira māsas Brontē, Džons Kītss, Frederiks Šopēns, Antons Čehovs, Francis Kafka, Vivjena Lī... Bet, protams, šī slimība neizvēlējās slavenības, tā nesaudzēja visus. 1880. gados Eiropā gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs gāja bojā no tuberkulozes.
Šī slimība visbiežāk minēta dažādos mākslas darbos. Par to vēstīts Tomasa Manna romāns “Burvju kalns” un Viktora Igo “Nožēlojamie”, Aleksandra Dimā “Dāma ar kamēlijām” un Ēriha Marija Remarka “Trīs draugi”. Tuberkulozi slavinājušas Verdi opera “Traviata” un Pučīni opera “Bohēma”. Šai slimībai veltītas daudzas gleznas, piemēram, Edvards Munks, norvēģu mākslinieks jau bērnībā no diloņa zaudējis māti un māsu.
Lai gan šī slimība cilvēkiem radīja nāvējošus draudus, tā bija ārkārtīgi romantizēta. Tuberkulozes simptomus sāka pat imitēt - modē nāca slims kalsnums, “interesants bālums” un “drudžains skatiens”. Dāmas ir iemācījušās radīt šādu efektu ar kosmētikas palīdzību. Un vēl viņi ar īpašiem acu pilieniem piešķīra skatienam drudžainu mirdzumu.
Tuberkulozes laikā cilvēks strauji notievē, tāpēc labu apetīti un sievišķīgas formas tolaik uzskatīja par nemodernām un nearistokrātiskām. Dāmas atteicās no ēdiena un dzēra etiķi, lai panāktu maksimālu tievumu. Figūras trauslumu vēl vairāk uzsvēra korsete. Starp citu, pirmais, ko ārsti izdarīja, kad XX gadsimtā sāka cīnīties ar tuberkulozi - nostājās pret korsetēm, jo šis garderobes priekšmets saspiež krūškurvi un traumē plaušas.
1943. gadā tika izgudrots streptomicīns - pirmais pretmikrobu preparāts, kas spēja cīnīties ar tuberkulozi. Tomēr līdz galam šī slimība tā arī nav uzvarēta: Āfrikas valstīs ar to joprojām slimo miljoniem cilvēku. Šodien nevienam pat prātā neienāks nosaukt tuberkulozi par modes lietu. Tāpat kā citas XX gadsimta slimības - spāņu gripu, AIDS, kovidu. Mēs gribētu tās ātrāk aizmirst.
XXI gadsimtā modē kļuva slimības, kuru agrāk nebija vai par kuru esamību cilvēce nezināja. To vidū - kompulsīva pārēšanās, apsēstība ar veselīgu dzīvesveidu, organisma aizsārņošanās, disbakterioze, slikts holesterīns, hronisks nogurums. Šīs slimības nemitīgi tiek apspriestas medijos, par tām runā ballītēs, tām tiek piedāvāti daudzi ārstēšanas varianti. Bet vai tās ir jāārstē? Liels jautājums.
Pēdējā laikā zvaigžņu lokā nokļuvusi populārā diagnoze “Laimas hroniskā slimība”. Laimas slimība jeb ērču borrelioze ir infekcijas slimība, kas rodas no ērces koduma un ko raksturo nervu, locītavu, sirds un asinsvadu sistēmas un ādas bojājums. Visbiežāk Laimas slimība ir viegli diagnosticējama pēc ārējām pazīmēm — uz ādas ap koduma vietu rodas sarkans plankums gredzena veidā.
Lielākā daļa ārstu ir pārliecināti, ka Laimas slimība pastāv tikai akūtā formā. Proti, jūs esat saslimis, ārsts jums izrakstījis antibiotikas, jūs esat izgājis ārstēšanās kursu — un viss. Taču slavenību aprindās valda uzskats, ka šī slimība varētu būt hroniska.
Modele Bella Hadida, kura pēdējā gadā praktiski pazuda no modes arēnas, nesen stāstīja par to, ka visu šo laiku ārstējusies no Laimas hroniskās slimības formas. Modele sociālajos tīklos pat publicējusi savas fotogrāfijas, kurās viņa izskatās ārkārtīgi novārgusi un nogurusi.
Ērce Bellu sakodusi jau 2012. gadā. Kopš tā laika, pēc viņas teiktā, slimību izdevies kontrolēt, taču 2023. gadā situācija atkal saasinājusies. Starp simptomiem, par kuriem sūdzējās modele, bija trauksme, nogurums, depresija, motivācijas trūkums, problēmas ar zarnām un ādu. Bet kāpēc viņa nosprieda, ka tas viss ir hronisks Laimas slimība?
To viņai iegalvoja doktors Bernārs Rakslons, kurš specializējas šajā problēmā. Žurnāls “The Cut”, kas nesen veltīja šai tēmai lielu rakstu, dod mājienu, ka šis ārsts ir parasts šarlatāns. Slimību viņš diagnosticē ar izslēgšanas metodi (ja netiek apstiprinātas citas populāras diagnozes, tad par kaites cēloni sauc hronisku Laimas slimību), bet kā ārstēšanu piedāvā diezgan spēcīgu antibiotiku, no kuras daudziem pacientiem kļūst tikai sliktāk. Bet cilvēki viņam tic.
Pirmā vizīte pie šā ārsta maksā 1350 $, nākamās — 600 $, un par pacientu trūkuma sūdzēties nevarot. Visus šos cilvēkus nemulsina fakts, ka medicīnas kopienā Rakslenam reputācija ir, maigi izsakoties, neviennozīmīga un viņam gribēja atņemt medicīnas licenci.
Laimas hronisko slimību bieži dēvē par “bagātu cilvēku slimību”. Starp tiem, kas paziņojuši par savu diagnozi, ir daudz slavenību. Izņemot Bellu Hadidu (un viņas mammu un brāli), tie ir Avrila Laviņa, Kellija Osborna, Hjū Hefnera atraitne Kristela, Lena Denēma, Eimija Šumera, Džastins Bībers.
Sociālajos tīklos parādījusies kopiena @lymewarriorus (“cīnītāji ar Laimas slimību”), kur atrodamas dārgu kūrortu un SPA, eksotisko zāļu un procedūru (piemēram, asins bagātināšanu ar ozonu) reklāmas. Ar šo diagnozi mūsdienās ir kļuvis slimot tikpat moderni, kā XIX gadsimtā bija moderni slimot ar tuberkulozi.
Ir versija, kāpēc šī slimība (daudzi to uzskata par izdomātu) ir tik populāra, - vienkārši tā ir laba maskēšanās, lai izietu ārstēšanās kursu rehabilitācijas klīnikā. Narkotikas taču nav ne modē, ne glamūrīgi. Cita lieta - noslēpumainā “Laimas hroniskā slimības forma”.
Bet varbūt tas nav saistīts ar narkotikām. Vienkārši mūsdienu cilvēki patiešām jūtas ne visai veselīgi un bieži nesaprot, kāpēc.
