Vai vispār ir kāds, kurš nav bijis pirtī? Kāds, kuram nav viedoklis par pirtī iešanu? Visdrīzāk, ka nē. Tomēr salīdzinoši liela sabiedrības daļa nezina pašus pirtī iešanas pamatus, lai gan latviešiem tā ir ierasta un pazīstama lieta.
Protams, neviens jau īsti pie tā arī nav vainojams. Tas plaši nekur netiek mācīts un specifiskākas zināšanas iegūst vien tie, kas nolemj šim procesam pievērsties rūpīgāk. Taču, iegūstot vienkāršas pamata zināšanas, ikviens saņems resursu nākamajām pirtošanās reizēm, padarot tās daudz patīkamākas, kā arī uzlabos savu veselību un noskaņojumu.
Bieži cilvēki dalās divās grupās - vieni, kam pirts ir ļoti iemīļota, un otri, kam tiešām nepatīk. Kāpēc tas tā notiek? Tas veidojas dažādu apstākļu ietekmē, ir individuālās preferences - gan fiziski, gan emocionāli, tomēr es ticu, ka lielai daļai cilvēku, kuri vēl nav iemīlējuši pirti, trūkst nepieciešamo zināšanu. Arī es esmu bijusi viena no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk pirts, jo „grūti”, tāpēc labi saprotu šīs sajūtas, tomēr mani kaut kas nezināms vilka šīs senās latviešu tradīcijas virzienā.
Pirtnieks ar astoņu gadu pieredzi Jānis Zustrups domā līdzīgi: „Cilvēkus var iedalīt divās grupās - tie, kuriem patīk pirts un tie, kuri vēl nezina, ka v iņiem patīk. Daļai cilvēku nav bijusi laba pieredze, daļai ir bijusi slikta pieredze, kas sabojā vēlmi pēc pirts, vēl dažus pirti iemīlēt traucē dažādi stereotipi. Latviskā pirts tradīcija ir mīļa, čubinoša, ka negribas kāpt nost no lāvas. Ar visādām ballītēm, kas iekļauj pirtošanos, mērīšanos, kurš ilgāk izturēs, tiek sabojāta uztvere.”
Pašā pamatā cilvēkiem ir jābūt informētiem, tikai tad tiks izdarīti saprātīgi lēmumi un tiks iegūta atbilstoša pirts pieredze. Pareizu pirtošanos „parastajam” cilvēkam apgūt „ikdienas lietošanai” ir viegli. Tie ir daži pamatpunkti, kas jāievēro.
Daži pamata ieteikumi no pirtnieka Jāņa Zustrupa: „Pirtī vajag iet tā, lai būtu labi, veselīgi, droši. Svarīgs ir rāmums, rimtums, lēna un mierīga baudīšana. Lai cilvēks patiesi spētu relaksēties. Ja visu dara pareizi, tas ir ļoti svētīgs pasākums.” Visi uzskaitītie punkti pielietojami jebkurā pirtiņā jebkādos apstākļos. Nav nepieciešama tikai ar malku kurināma pirts upes krastā, laukos, 300 km no Rīgas. Pirtošanos tīri labi iespējams izbaudīt arī ikdienas saunā, kura ir viegli pieejama ikvienam. Protams, lauku pirtiņas ir īpaši maģiskas un relaksējošas, bet arī saprotami, ka tas ir salīdzinoši rets un īpašs pasākums, un, tā kā pirtī ieteicams iet reizi nedēļā, daudziem nebūs apvienojams ar ierasto dzīves ritmu.
Uztvert pirti kā fizisku aktivitāti, kas nozīmē - neēst smagus ēdienus vismaz 2 stundas pirms pirts. Dzert siltu ūdeni, tējas - tas palīdzēs sākt izsildīt ķermeni no iekšpuses. Ieteikums no pirtnieka Jāņa: „Pirts ir attīrīšanās - fiziska un garīga. Attīrīšanās no stresa un visa, kas mums „sasēžas” ikdienā virsū. Pirts ir jābauda bez liekiem piesārņojumiem - alkohola, izēšanās. Pirtī cilvēks kļūst tīrs miesā un garā. Latvietis vienmēr pirti ir turējis svētu. Saglabāsim to šādi.”
Pirti sagatavot normālā temperatūrā - 50-70 grādu. Tā būs visoptimālākā un varēs arī uzmest garu, jo pamata sakarība ir pavisam vienkārša - jo augstāka pirts temperatūra, jo sausākam ir jābūt gaisam pirtī.
Vajag būt tā, lai patiešām ir patīkami. Viegli karsti, bet ne pārāk karsti, ka grūti izturēt, kur nu vēl tik karsti, ka svilst ausis. Nereti saunā ir novērots, ka pie 100 grādiem vēl tiek mests gars, gara mešana savukārt izspiež skābekli no pirts, kas pirtī uzturēšanos padara īpaši grūtu, tāpēc cilvēki ātri noraso no gara uzmēšanas radītā tvaika, domājot, ka tie ir sviedri, un skrien ārā. Bet tā pavisam noteikti nav patiesība. Tas ir tikai tvaiks un izsvīšanas efekts netiek panākts.
Pirmais punkts pirts baudīšanā būtu samazināt tempu, pārstāt domāt par ikdienas raizēm un problēmām. Pirtī iešanu veidot kā rituālu.
Vērtīgi ir izvirzīt nolūku, ar kādu dosieties pirtī šoreiz.
Dilstošā mēnesī labāk izvirzīt nolūku ar mērķi, no kaut kā atbrīvoties, savukārt augošā un pilnā mēnesī - ar mērķi, lai kas piepildās.
Censties pēc iespējas izmantot dabīgus materiālus - kokvilna, lins. Labāk ietīties lina dvielī, nevis pirtiņu apmeklēt sintētiskā peldkostīmā. Ja iespējams, vislabāk doties kailam, paklājot zem sevis lina vai kokvilnas paladziņu.
Pirms pirtī iešanas noteikti nepieciešams noskaloties, ieteicams arī apslaucīties ar dvieli, lai neietu pirtī pavisam slapjš - citādi ķermenis uzkarsīs ātrāk nekā nepieciešams.
Kad tiek uzsākta pirtošanās, jo īpaši pirmajā pirts reizē (piegājienā) nav nepieciešams censties izturēt, cik ilgi ir spēks. Pietiks, ja sagaidīsiet pirmos normālos sviedrus un tad dosieties ārā.
Ļoti svarīgi - ja mērķis ir pēc iespējas labāk izvīst, starplaikos nedrīkst mazgāties aukstā ūdenī. Jāskalojas ar siltu ūdeni, lai poras netiktu aizvērtas un izsvīšana notiktu daudz efektīvāk.
Ja mērķis ir vairāk iegūt tonusu, tad auksta duša starp pirts reizēm labi palīdzēs, taču tas būs cits efekts un tad nevajadzētu gaidīt tik labu toksīnu izvadi caur ādu.
Jāvēro sevi pēc sajūtām, bet daļai cilvēku lieti noder pirts cepure vai vienkārši apsiets dvielis ap galvu, lai galva pārāk nesakarstu. Vēl ieteicams uz lāvas nesēdēt kā uz krēsla, bet censties novietot ķermeni pēc iespējas horizontālāk. Galvenais iemesls - lai ķermenis tiktu izsildīts, cik iespējams vienmērīgi, nevis - kājas vēsumā un galva karstumā.
Neliet uz akmeņiem apšaubāmas izcelsmes produktus. Daudzi veikalos nopērkamie pirts produkti patiesībā satur veselībai kaitīgas vielas.
Noteikti nelejiet uz akmeņiem alu, kā tas reizēm ir iecienīts - to visu plaušas ļoti aktīvi uzņems caur tvaiku pirtiņā.
Vidēji parasti pietiek ar 2 - 3 pirtī iešanas piegājieniem. Noteikti drīkst arī vairāk, ja ir laiks un vēlme, taču 3 piegājieni ir optimāli, lai iegūtu svarīgāko no pirts procesa.
Pirts rituālu beigt ar aukstu ūdeni, galvu ieskaitot, lai asinsvadi viscaur vienmērīgi tiktu sašaurināti, neatstājot galvu karstumā, kas vēlāk var izraisīt galvassāpes, kā arī, lai aizvērtu poras.
Nesmērēties pirtī ar skrubjiem, kas satur eļļu. Eļļa aizvērs ciet poras un tas savukārt atkal apgrūtinās svīšanu. Ar eļļu var iesmērēties pēc pirts, kad process jau ir noslēdzies.
Kā skrubi iesakāms izmantot tīru sāli (rupjo vai smalko) starp pirtī iešanas reizēm. Tas gan noskrubēs ķermeni, gan veicinās svīšanu. Ja sāls ir pārāk kairinošs, varianti ir izvēlēties sodu vai cukuru.
Pēc pirts svīšanas procesi vēl var turpināties līdz pat nākamajai dienai. Nav ieteicams ieplānot fiziskas aktivitātes, labāk nodoties kam relaksētam un patiesi izbaudīt šo notikumu. Lai izdodas piedzīvot brīnišķīgas pirts sajūtas!
