Sāksim ar to, ka iekšējais kritiķis ir mums katram. Tā sīkā nīdošā balstiņa galvā, kas labpatikā zāģē pa tavām smadzenēm. Droši vien atšķiras vienīgi kritiķu raksturs.
Kādam tas būs īsts spāņu inkvizitors, kādam mazliet maigāks variants. Taču ļauj savam iekšējam kritiķiem vaļu, un viņš pārvērtīs tavu dzīvi par elli. Kritiķi gluži kā savvaļas mustangu jāmācās savaldīt.
- Pirmais solis būtu atzīt, ka šāds kritiķis pastāv - jā, tas nav patīkami, bet tu patiešām neesi vientuļš, šāds kritiķis ir ikvienam. Svarīgi saprast, ka tā ir tikai balss tavā galvā (lai arī dažkārt ļoti skaļa un uzmācīga) un laiks beidzot parādīt, kurš te ir boss. Iekšējais kritiķis var būt viltīgs, tāpēc, jo labāk to apzināsies un spēsi atpazīt, jo vieglāk spēsi tikt ar to galā. Atgādinājumam - mūsu domas un pārliecības bieži ir pārspīlētas un tām nav sakara ar reālajiem faktiem.
- Izaicini savu iekšējo kritiķi - mirklī, kad tas slien uz augšu savu nosodošo galvu, pajautā sev vai teiktais tiešām ir patiesība. Bieži vien iekšējais kritiķis sakņojas bailēs vai nedrošībā un viņa kritika un pārmetumi nav balstīti realitātē. Atceries - domas nav fakti.
- Pārformulē negatīvās domas - mums visiem gribas būt labākiem, ātrākiem, veiksmīgākiem utt. Vienīgi ceļa uz šiem skaistajiem mērķiem nebūt nav obligāti sevi nopātagot. Sevis šaustīšana nav produktīva, patiesībā tā mazina tavu produktivitāti. Nākamreiz, tā vietā, lai pārmestu sev: “Es nekad nebūšu pietiekami labs,” pamēģini sev pateikt: “Es daru visu, lai uzlabotu savus rezultātus, un tas ir pats svarīgākais.” Šāda negatīvo domu pārstrukturēšana var palīdzēt tev ieraudzīt sevi un notiekošo pozitīvākā gaisotnē.
- Trenē šo iemaņu katru dienu, lai neiekristu vecajos paternos. Smadzenēm patīk iemītas takas un tās vienmēr izvēlēsies jau ierasto, tāpēc ir svarīgi jaunās iemaņas savā dzīvē regulāri praktizēt.
- Praktizē līdzjūtību pret sevi - iedomājies - arī pret sevi jābūt laipnam. Bieži vien mēs pret sevi esam daudz prasīgāki un neiecietīgāki, kā pret citiem. Izturies pret sevi ar tādu pašu līdzjūtību un izpratni, kādu tu sniegtu sev tuvam draugam. Mēs visi kļūdāmies. Ne velti ir teiciens - kļūdīties ir cilvēcīgi. Jo tas patiesi ir cilvēcīgi un pat nepieciešami, jo caur kļūdām mēs mācāmies un pilnveidojamies.
- Rīkojies - ja tavs iekšējais kritiķis saka tev, ka neesi pietiekami labs - rīkojies. Izvirzi sev nelielus mērķus un realizē tos. Iekšējais kritiķis spēlē uz tavām bailēm. Bieži tas paralizē. Taču vienīgais veids, kā tikt ar bailēm galā, ir rīkoties, darīt tieši to, no kā bail, kaut maziem solīšiem, bet darīt. Šādi tu pārvarēsi šaubas par sevi un celsi savu pārliecību.
- Praktizē apzinātību - tā var būt ļoti spēcīgs instruments cīņā ar iekšējo kritiķi. Tiklīdz piefiksē negatīvas domas par sevi, dziļi ieelpo, sajūti savu ķermeni un koncentrējies uz pašreizējo mirkli. Mācies būt novērotājs. Vēro savas domas. Tās ir tikai domas un tām nav varas pār tevi.
- Nepaliec viens - nebaidies meklēt atbalstu. Cilvēks ir sociāls dzīvnieks. Runā ar saviem draugiem un tuviniekiem, dalies ar viņiem sajūtās par savu iekšējo kritiķi. Visticamāk viņi tevi redz daudz citādāk. Dažkārt skats no malas var palīdzēt ieraudzīt sevi citā gaismā. Parasti daudz maigākā un mīlošākā. Ja tavs iekšējais kritiķis ir īsts huligāns un tirāns, nekautrējies doties pie terapeita.
Reizēm var likties, ka jābūt pret sevi bargam, jo tikai tā dzīvē var kaut ko sasniegt un dažkārt patiešām vajag sevi no iekšpuses kārtīgi iedunkāt, lai pieceltos no dīvāna. Tomēr pārlieka sevis kritizēšana var negatīvi ietekmēt tavu pašvērtējumu un dzīves kvalitāti kopumā.
