Pašapmierināšanās ir sekss ar cilvēku, kuru tu patiesi mīli

Neatceros, kurš ir šo citēto vārdu autors, taču šajā teikumā sakņojas veselīga izpratne par sava ķermeņa un seksualitātes uztveri un piedzīvošanu, kas man šķiet ļoti simpātiska.

Cik bieži tu tīri zobus? Cik bieži ej dušā? Manikīrs dāmām ir gandrīz svēta lieta. Cik bieži tu veic to? Cik bieži tu vingro? Cik bieži meditē? Pašapmierināšanās normāli būtu uztverama, kā daļa no personīgās higiēnas.

Kopumā cilvēku attiecības ar ķermeni nav izprastas, drīzāk pārprastas. Sabiedrība pārāk seksualizē ķermeņus, tāpēc drošības pēc nepieskaras sev un mīļajiem. Kailums tiek uztverts kā pornogrāfija. Jau mazotnē ārpasaule ziņo, ka pieskarties sev ir slikti, kauns, lai gan zīdainis, pētot savu ķermeni, pieskaras dzimumorgāniem un gūst patīkamas sajūtas, ko atkārto, jo tās ir patīkamas. Kaut kas seksuāls bez šaubām ir jau agrīnajās masturbācijas izpausmēs. Bet atšķirībā no citiem bērna sasniegumiem, kā iemācīties velties, rāpot, staigāt, runāt, šis vecākiem neliek sajūsmā iespiegties: "Lieliski, mazulīt!" Mēs nezvanām radiem un draugiem, lai pavēstītu: "Iedomājies, Anna šodien atklāja klitoru!”

Mēs, iespējams, nezinām, ko masturbējošam bērnam iedot. Labākajā gadījumā tiek mēģināts pateikt vai parādīt kaut ko par privātumu, neapslāpējot bērna interesi, tomēr biežāk nenosaucot šo nodarbi vārdā.

Lai ko mēs teiktu vai neteiktu, lai kā mēs reaģētu vai nereaģētu, bērns to uztver un tas ietekmē viņa seksuālo attīstību.

Vīriešiem mēdz būt labākas attiecības ar ķermeni un dzimumorgāniem. Mani novērojumi liecina, ka vīrieši pašapmierinās biežāk un regulārāk nekā sievietes. Kāpēc tā? Iespējams, viens no iemesliem arī sakņojas bērnībā. Ir novērotas zināmas atšķirības, cik labi meitenes un zēni pazīst savus dzimumorgānus. Zēniem urīnizvadkanāls un dzimumloceklis izkārtots tā, ka zēni tiem pieskaras ik dienas, savukārt meiteņu klitori un kaunuma lūpas bieži vien paliek neaizskartas, vārdā nenosauktas un pieminētas tikai kā "tur lejā".

Apzināta pašapmierināšanās pieaugušā vecumā ir iespēja atgriezties pie sava ķermeņa, atrast jaunu pieeju sev, tādu, kas ļauj ķermeni uztvert kā pašsaprotamu un to izbaudīt, atjaunojot saikni ar sevi. Lai ķermenis kļūst par vietu, kur dzīvot un baudīt, ne mērķi, uz kuru nemitīgi jātiecas.

Publicitātes foto

Tāpēc sevis samīļošana būtu iekļaujama ikdienas rituālos neatkarīgi no tā, kādā partnerattiecību statusā esam.

• Vispirms, tā ir lieliska iespēja pabūt vienatnē, šeit un tagad saslēgumā ar savu ķermeni, prātu, maņām.
• Tā ir iespēja rotaļāties ar sevi, izzināt sevi, atklāt jaunas izjūtas un sajūtas, vai vienkārši izjust drošu, zināmu baudu, lai brīvāk justos partnerattiecībās. Ja zinām, kas mums sagādā baudu, tad labāk spējam to pastāstīt un parādīt arī partnerim.
• Brīvi cilvēki pašapmierinoties var atbrīvoties no seksuālās spriedzes, kamēr nav pastāvīgu attiecību, tādējādi dodot sev iespēju rūpīgāk izvēlēties partneri randiņu periodā, jo sekss tad nav galvenais motivators un neaizmiglo prātu. Randiņošanās un iemīlēšanās, kā zināms, tiek nereti salīdzināta ar teju vai narkotisko vielu reibumu. Pašapmierināšanās līdzsvaro hormonālo darbību.
• Pašapmierinoties var atbrīvoties no sasprindzinājuma. Ne vienmēr partneris ir pieejams, ne vienmēr viņš ir seksuālā noskaņojumā. Pašapmierināšanās ir piemērota nodarbe šādās reizēs, un — kas zin’ — varbūt arī otram šāda darbošanās var radīt seksuālu noskaņojumu.

Publicitātes foto

• Tā normalizē hormonu darbību. Orgasma laikā notiek labsajūtas hormonu, it īpaši oksitocīna pamatīga izlāde, kas sniedz pieķeršanās sajūtu sev un partnerim, atslābumu, eiforiju, emocionālu un ķermenisku baudu, tādējādi uzlabojot noskaņojumu.
• Pašapmierināšanās var regulēt sievietes menstruālo ciklu un samazināt PMS simptomus.
• Apzināta un regulāra pašapmierināšanās palīdz atbrīvoties no kauna emocijām un uzlabo pašapziņu. Šo sajūtu ir iespējams piedzīvot tad, kad pašapmierināšanās mērķis ir pieņemt un iemīlēt sevi, masturbācija tad kļūst par cieņas un mīlestības rituālu sev.
• Pašapmierināšanās ir pieredze, kas ļauj ķermenim satikties ar savu ES, savas dvēseles mājām.
• Pašapmierināšanās nozīmē sastapties ar savu emocionālo un ķermenisko trauslumu. Bez ievainojamības pieņemšanas satikšanās nebūs nekas vairāk kā performance.

Ķermenim vajag sajust pieskārienu tā, lai sajustu, ka tas ir sasniedzams. Ar laiku, jā, tieši dodot sev laiku un iespējas, pacietīgi, jā, tieši pacietīgi, negaidot tūlītēju rezultātu un nefokusējoties uz orgasmu, iepazīstam sevi, savu ķermeni, savus baudu sniedzošos veidus un neesam atkarīgi ne no viena cita labvēlības vai atzinības. Iedvesmojoša un piepildoša sajūta.

Baudāmai pieredzei ir vērts iepazīt personīgos uzbudinājuma principus, baudas anatomijas nianses un pateikt pārliecinošu JĀ pašapmierināšanās piedzīvojumam. Nozīme un vieta ir visam, ko iedomājamies vai iztēlojamies: kontekstam, noskaņai, emocijām, videi, drošībai, pozām, ritmam, kustībām.

Publicitātes foto

Atgādināšu, ka sievietei, apzināti pašapmierinoties, būtu vērts pievērsties visa ķermeņa stimulācijai, bet jo īpaši klitoram. Stimulēts— maigi glāstīts, masēts, berzēts ar pirkstiem vai seksa rotaļlietu (klitora stimulatoru), klitors uzbudinās un piebriest pat divreiz lielāks nekā miera stāvoklī. Klitorālais orgasms ir, ja ne visspēcīgākais, tad viens no spēcīgākajiem, ko sieviete var piedzīvot. Turklāt ir salīdzinoši viegli un ērti šo baudu sagādāt sev pašai.

Pašapmierināšanās ir viens no drošākajiem seksa veidiem ar cilvēku, ko tu visvairāk mīli - sevi, ja darām to apzināti.