Esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag tev,
Tā, lai es tieku, kur labi paliek, jo ilgāk jo labāk.
Tā, kā uznāk un pāriet, tik ātri un lēni bez gala,
Tā, lai lidot ir vieglāk kā elpot un dzīvot, vienkārši tā.
Šī Imanta Kalniņa dziesmas četrrinde, manuprāt, sniedz brīnišķīgu atziņu - ir tikai cilvēcīgi gribēt just - vairāk, ilgāk, labāk. Par jutības psiholoģiskajiem un fizioloģiskajiem aspektiem tad centīšos pastāstīt savas pārdomas, bet vispirms vēlos teikt, ka jutība nav kaut kas, kas ar mums vienkārši notiek vai nenotiek. Mēs to paši varam izzināt un ietekmēt.
Vispirms mūsu atsaucība uz kairinājumu veidojas jau zīdaiņa vecumā, tajā skaitā, seksuāla kairinājuma piedzīvošana, tikai tik agrā vecumā mēs to neatceramies. Bērns gluži vienkārši iepazīst sevi un patīkamās sajūtas atkārtos, nu ja, jo tās ir patīkamas. Mūsu seksualitātes fundaments veidojas līdz 12-13 gadu vecumam, tajā skaitā jutība. Protams, vērā ņemams arī iedzimtības faktors.
Pieaugušā vecumā jutīgums iet roku rokā ar iekāri un uzbudinājumu. Pētījumi pierādījuši, ka vīrieši un sievietes seksuālo iekāri un uzbudinājumu izjūt atšķirīgi ne tikai fizioloģiski, bet psiholoģiski. Ir pierādīts, ka vairumam sieviešu seksualitāte ir reaģējoša un atkarīga no dzīves konteksta kopumā, ne tikai darbībām seksa laikā. Shematiski tas izskatās šādi: uzbudinājums no seksuāla konteksta, kuram seko vēlme (es varētu gribēt seksu), tad sekss un ideālā gadījumā orgasms. Vīriešu seksualitāte biežāk ir spontāna un tādēļ gatavība seksam ir ātrāka. Shematiski tas izskatās šādi: vēlme (es gribu seksu) - uzbudinājums (seksuāls konteksts) - orgasms. Ap 15% sieviešu arī izjūt seksuālu iekāri šādā veidā.
Fizioloģiskais uzbudinājums un subjektīvā pieredze ir savstarpēji saistīta. Seksuālais uzbudinājums un tā izpausme jutīgumā ir atkarīgi no nervu sistēmas kognitīvajiem faktoriem, hormonālajiem faktoriem, ģenētiskajiem faktoriem, kā arī no kultūras un konteksta ietekmes.
Tātad jutīgumu izšķiroši ietekmē arī dzīvesveids. Stress, nepietiekams miegs, mazkustīgs dzīvesveids, alkohols, smēķēšana - tie visi negatīvi atsauksies uz cilvēka kopējo labsajūtu un izmaiņas seksuālajā vēlmē un pieredzē būs viens no pirmajiem signāliem, ka nepieciešamas pārmaiņas. Samazinās vai izzūd vēlme pēc seksuālas tuvības, tajā skaitā notrulinās jutība. Pati esmu piedzīvojusi laiku, kad izdegšanas un trauksmes dēļ nespēju izjust seksuālu baudu, iepriekš svētlaimi sniedzoši pieskārieni un pieredzes vairs nesagādāja patīkamas sajūtas, es jutu, ka es nejūtu. Tas bija trauksmes signāls - parūpējies par sevi, par kvalitatīvu atpūtu un pacenties samazināt apstākļus, kas traucē baudīt dzīvotprieku! Reizēm tas nozīmē apgriezt dzīvi kājām gaisā, izpurināt sevi kā pelavu maisu un sākt no jauna.
Nevaru nepieminēt arī piemēru par alkoholu - daudzas sievietes teikušas, ka glāze vīna atslābina un tādējādi vieglāk ļauties baudai. Te man nāk prātā jautājums - kas ir tas, kas neļauj atbrīvoties? Alkohols nebūs nepieciešams, ja atradīsim atbildi un risinājumu nespējai atslābināties. Vēl vairāk, alkohols samazina jutību dzimumorgānos un tāpēc samazinās iespēja izjust baudu un orgasmu. Tāpat arī vīriešiem - alkohols laika gaitā var radīt erektīlo disfunkciju, ja lietots regulāri un pārāk lielās devās.
Jutība ir tēma, ko manā praksē apskatām, iedziļinoties visā cilvēka dzīves pieredzē. Uzzinot, kā veidojies cilvēka piesaistes, reakcijas un jutības modelis, nepieciešamības gadījumā varam to apzināti mainīt ar noteiktu aspektu maiņu psiholoģiski un arī fizioloģiski. Terapijā cilvēks piedzīvo izmaiņas savas pieredzes izvēlē un attieksmē pret noteiktiem savas dzīves pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumiem. Cilvēks pats sev kļūst visuzticamākais partneris un mīļākais. Attiecību partneris ir katalizators un sūtnis, kurš palīdz iegrimt savā paša klātesamībā, jutīgumā, esībā. Savukārt ar noteiktu fizisko vingrinājumu palīdzību tiek apgūti jauni veidi, kā piedzīvot seksualitāti apzināti, pievēršoties arī jutības aspektam.
Seksuālajam jutīgumam ir liela nozīme, tas palīdz just uzbudinājumu un ļauj piedzīvot seksuālu baudu. Ja ķermenis nejūt vai piedzīvo mazāk intensīvas sajūtas nekā iepriekš, ir tikai pašsaprotami, ka rodas satraukums, jo var būt lielāks risks seksuālās funkcijas traucējumiem.
Kā jau minēju, pārsvarā jutības izmaiņām ir psiholoģiski vai fizioloģiski iemesli, taču jābūt uzmanīgiem arī medikamentu izvēlē, jo ir pietiekami daudz zāļu, kas ietekmē libido, tajā skaitā jutību. Piemēram, vairāki antidepresanti, hormonu preparāti, asinsspiedienu regulējoši medikamenti u.c. Pirms zāļu lietošanas ir vērts paprasīt ārstam, kā konkrētais medikaments ietekmēs seksuālo dzīvi. Ir iespējamas alternatīvas.
Jutība ir psihes un ķermeņa uztveres reakcija, atcerēsimies to!
Ko darīt, ja nejūti tā, kā agrāk? Apdomā, kas pēdējā laikā ir mainījies tavā dzīvē, veselībā. Nekautrējies meklēt speciālista palīdzību, kurš drošā vidē un cieņpilnā veidā palīdzēs izprast tavu situāciju un atrast piemērotu risinājumu.
Rakstu sagatavoja Ieva Sīmane, seksualitātes un attiecību speciāliste, grāmatu autore, raidieraksta “Par baudām” autore
