Naudas plānošana daudziem var šķist izaicinošs pasākums, jo mums ne tikai jāstrādā ar saviem ieradumiem, domāšanu un ciparu skaitīšanu, bet papildu tam vēl pēdējo gadu laikā pasaule piedzīvo ne vienu vien pārbaudījumu un visi šie ārējie apstākļi, protams, ka būtiski ietekmē mūsu budžetus – enerģētikas krīze, pēkšņs vīrusa uzliesmojums, karš, inflācija.
Ja ārējos apstākļus ietekmēt īsti nevaram un atliek tiem galvenokārt pielāgoties, cik labi vien spējam, tad visas “budžeta plānošanas kārtis” gan ir mūsu rokās. Savā darba pieredzē ar ļoti daudziem budžetiem un situācijām, esmu nonākusi pie 7 iemesliem, kas visbiežāk cilvēkiem neļauj ievērot plānoto budžetu un liek piedzīvot vilšanos par personīgo finanšu plānošanu.
Bieži vien, kad tiek pieņemts lēmums, ka jāsāk pārvaldīt savas finanses tiek piemirsts izmantot vērtīgāko lietu, kas mums ir - bankas izraksti. Tas bieži ir slinkums, bailes un nevēlēšanās ieskatīties patiesajai situācijai acīs vai vienkārši praktiski pārāk “izkaisīti” līdzekļi dažādās bankās. Tomēr bez šīs informācijas rūpīgas izskatīšanas un analīzes bieži notiek tas, ka budžets, kuru izveidojam ir “vēlamais”, bet ne “reālais”. Tā rezultātā ļoti ātri tam arī tiek “atmests ar roku”, jo budžets it kā nestrādā... Bet, protams, ka nestrādā, ja esam balstījušies tikai uz sajūtām un vēlmēm. Ticiet man, finansēs sajūtas mēdz nebūt tuvu realitātei. Ļoti liela iespēja, ka to apstiprina brīdis, kad pirmo reizi saskaitījāt savu pārtikas budžetu vai naudu, ko tērējat dāvanās... Šīs ir dažas no pozīcijām, kas cilvēkus parasti pārsteidz. Jo reālāku plānu izveidosim, jo lielāka iespēja, ka izdosies sasniegt progresu. Kaut tas būs mazāks, bet vismaz progress.
Drošības spilvens ir pirmais solis jebkurās personīgajās finansēs un ne velti, jo tas ietekmē ne tikai to, vai varam mierīgāk naktī gulēt un droši uzsākt investēt, bet arī būs tas, kas ļaus ievērot izveidot0 budžetu. Pretējā gadījumā jebkuri finanšu satricinājumi vienmēr ietekmēs budžetu un papildu vēl sagraus arī tavu entuziasmu finanšu sakārtošanā. Finanšu satricinājumi, lielāki vai mazāki, bet diemžēl notiek ar mums visiem - kaut vai saplīsis ledusskapis, steidzama medicīniska procedūra.
Finanšu plānošana un budžets ne vienmēr nozīmē, ka tagad ir jāatsakās no visa, kas ir svarīgs un rada prieku. Tomēr visbiežāk tiek sākts tieši no turienes - “vairs neiešu uz restorānu”, “vairs neiešu pie manikīra”, “vairs neiešu ar draugiem uz bāru” utml. Personīgajās finansēs galvenais ir balanss (ja vien nav uzstādīti specifiski mērķi), tāpēc jācenšās tas atrast gan starp “dzīvot šodienai” un rūpēm par nākotni, kā arī starp “iešu uz bāru ar draugiem katru piektdienu” un “iešu uz bāru 2x mēnesī”.
Vienkārši vēlme sakārtot finanses, manuprāt, nav pietiekami spēcīgs mērķis, kas ļautu ievērot budžetu. Personīgās finanses nav tikai par excel un matemātiku, bet ļoti svarīga sadaļa ir tieši savu vērtību, sava “kāpēc” izpratne un mērķu uzstādīšana, tajā pašā laikā tas diemžēl ļoti bieži tiek izlaists. Esmu šo novērojusi neskaitāmas reizes, cik ļoti mainās cilvēka spēja/nespēja ievērot budžetu, pēkšņi ietaupīt un padomāt par saviem pirkumiem, kad patiešām ir uzstādīts mērķis, par kuru mirdz acis un kuru saproti, kā tieši sasniegsi un kā virzību uz to ietekmēs tas, ja novirzīsies no izveidotā budžeta.
Personīgo finanšu specifika ir tāda, ka mēs nedzīvojam katru mēnesi vienādu dzīvi. Šis mēnesis nav tāds pats kā iepriekšējais un nav tāds pats kā būs nākamais. Tomēr savas finanses gribam tā plānot. Šīs svārstības var būt patiešām būtiskas - veselības izdevumi, dāvanas, apģērba iegāde, atpūta, žurnālu abonementi u.tt. - tās ir lietas, kuras zinām, ka kaut kad būs, bet visbiežāk “pieveram acis” uz to, kā to finansiāli segsim. Es tos saucu par neregulāriem izdevumiem, kuriem rekomendēju proaktīvi gatavoties, izmantojot atsevišķus mērķa uzkrājumus.
Ja viens no partneriem ir nolēmis savas finanses strukturēti sakārtot un ievērot izstrādāto budžetu, bet otrs to darīt nevēlas, tad liela iespēja, ka tas var radīt ne tikai neērtas situācijas, bet būtiski ietekmēt arī iecerētos rezultātus.
Ir neskaitāmi daudz metodes un sistēmas kā savas finanses pārvaldīt. Visbiežāk nav pietiekami tikai ar budžeta salikšanu uz papīra, tas ir tikai sākums. Ir jāsaprot nākamie soļi un tam primāri vajadzētu būt sistēmas atrašanai, kas palīdzēs atbalstīt izveidoto budžetu. Sistēma var būt kādas aplikācijas izmantošana, norēķinu kontu sistēma, kādu procentu sistēma utt. Galvenais ir eksperimentēt un negaidīt, ka tev derēs tas, kas der kolēģim vai draugam. Personīgās finanses ir personīgas un mums katram ir sava naudas vēsture un dzīves situācija, tāpēc tas, kas der vienam nenozīmē, ka derēs arī tev.
Iemācīšanās plānot savu budžetu un organizēt savu ikdienu ap to ir būtiska dzīves prasme, kura var mums dot ne tikai mieru un skaidrību, bet ļauj virzīties arī uz mūsu izvirzītajiem mērķiem, tāpēc lai šie septiņi punkti kalpo kā saraksts caur kuru izanalizē arī savu pieredzi.
Egija Veisa
