Līdz 2100. gadam cilvēce var saskarties ar virkni nopietnu apdraudējumu, kas varētu apdraudēt miljoniem cilvēku dzīvību un veselību. To vidū ir kodolkarš, mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana, klimata pārmaiņas un pat starptautiskās palīdzības samazināšanās.
Par šiem riskiem brīdina starptautiska ekspertu grupa — žurnāla „The Lancet” komisija, kas pēta 21. gadsimta globālos veselības apdraudējumus, vēsta „IFLScience”.
Pētnieki identificējuši 17 būtiskus faktorus, kas nākamo 75 gadu laikā varētu nopietni apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.
Lai novērtētu iespējamo seku apmēru, zinātnieki izmantoja rādītāju „DALY” jeb ar invaliditāti koriģētos dzīves gadus. Tas ļauj aprēķināt veselīgas dzīves gadus, kas zaudēti slimību, invaliditātes vai priekšlaicīgas nāves dēļ.
Starp satraucošākajiem scenārijiem ir vairāki apdraudējumi, kuru sekas varētu skart visu pasauli:
Mākslīgā intelekta izmantošana nāvējošu bioloģisko ieroču izstrādē.
Kodolkarš, kas varētu izraisīt kodolziemu un plašu badu kvēpu izmešu un saules gaismas samazināšanās dēļ.
Klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojums.
Nepietiekams uzturs bērnu vidū un pretmikrobu līdzekļiem rezistentu mikroorganismu izplatība.
Būtiska starptautiskās humānās un medicīniskās palīdzības samazināšanās.
Pētnieki uzsver, ka katastrofālu scenāriju iespējamība var būt salīdzinoši neliela, taču to sekas būtu ārkārtīgi smagas. Tāpēc pat maz ticamus riskus nedrīkst ignorēt.
Veselības apdraudējumi dažādos pasaules reģionos būtiski atšķiras. To ietekmi nosaka gan iedzīvotāju ienākumi, gan sociālie apstākļi un veselības aprūpes pieejamība.
Bagātajās valstīs ievērojamu veselības problēmu daļu rada neinfekcijas slimības, tostarp aptaukošanās, kā arī garīgās veselības traucējumi. Savukārt nabadzīgākajos reģionos lielāku nozīmi iegūst sociālie faktori un ierobežotas izglītības iespējas.
Īpašas bažas rada arī starptautiskās palīdzības finansējuma samazināšanās. Lielākie donori mazina palīdzības budžetus, un tas var apdraudēt veselības aprūpi valstīs, kuras ir īpaši atkarīgas no ārējā atbalsta.
Saskaņā ar ekspertu aprēķiniem, būtiska veselības aprūpes finansējuma samazināšanās līdz 2100. gadam varētu pasaulei izmaksāt līdz pat 1,5 miljardiem veselīgas dzīves gadu. Gandrīz 70% no šiem zaudējumiem varētu skart Subsahāras Āfrikas valstis.
Tas nozīmē, ka starptautiskās palīdzības samazināšana var radīt sekas, kas sniedzas tālu ārpus atsevišķu valstu robežām.
Komisijā darbojas 35 eksperti no visas pasaules. Savus secinājumus viņi prezentēs Pasaules veselības samitā Berlīnē.
Zinātnieki uzsver, ka viņu mērķis nav biedēt sabiedrību. Viņi vēlas sniegt valdībām skaidru priekšstatu par būtiskākajiem riskiem, lai palīdzētu pieņemt savlaicīgus un efektīvus lēmumus.
Piemēram, autoru aplēses liecina, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,8 °C, salīdzinot ar pesimistisku scenāriju, kurā temperatūra paaugstinās par 4,4 °C, ļautu saglabāt 1,89 miljardus veselīgas dzīves gadu.
Komisija plāno katru gadu atjaunināt savu risku novērtējumu. Tā arī aicina pasaules līderus ieguldīt jaunās tehnoloģijās, veicināt inovācijas un mērķtiecīgi stiprināt veselības aprūpes sistēmas.
Ekspertu vēstījums ir skaidrs: lai gan nākotnes draudi var šķist biedējoši, savlaicīga rīcība var palīdzēt mazināt to ietekmi un pasargāt nākamo paaudžu veselību.
