Zinātnieki radījuši ledu, kas ir desmit reižu izturīgāks par parasto ledu. Jaunais materiāls „BioPykrete” spēj izturēt spiedi, kas pielīdzināma betona izturībai. Kā vēsta portāls „Interesting Engineering”, materiālu izstrādājusi Jeruzalemes Ebreju universitātes pētnieku komanda.
Ideja par ledus stiprināšanu nav jauna. Otrā pasaules kara laikā zinātnieki eksperimentēja ar „pykrete” — ledus un koksnes masas maisījumu, kas kusa lēnāk nekā parastais ledus.
Profesora Ido Braslavska vadītā pētnieku grupa no Roberta H. Smita Lauksaimniecības, pārtikas un vides zinātņu fakultātes šo principu attīstīja molekulārā līmenī.
Lai radītu „BioPykrete”, zinātnieki sajauca ledu ar celulozes nanokristāliem — mikroskopiskām, cietām daļiņām, kas nostiprina augu struktūru.
Sasalstot šīs daļiņas ap ledus kristāliem izveidoja telpisku tīklu.
Būtiskākais tehnoloģiskais sasniegums bija īpaša mākslīga proteīna izveide. Tas darbojas kā molekulārā līme.
Viena proteīna struktūras daļa piesaistās ledum, bet otra — celulozei. Šis molekulārais tilts divkāršoja materiāla izturību un spēju absorbēt enerģiju salīdzinājumā ar parastiem ledus un celulozes maisījumiem.
Laboratorijas pārbaudēs „BioPykrete” spiedes izturība bija desmit reižu lielāka nekā tīram ledum un sasniedza tradicionālā betona izturības līmeni.
Turklāt pirms sabrukšanas jaunais materiāls spēj absorbēt 70 reižu vairāk enerģijas.
Atšķirībā no parastā ledus, kas spiediena ietekmē sašķīst lauskās, „BioPykrete” deformējas un liecas. Tādēļ tas varētu būt ievērojami drošāks izmantošanai būvniecībā.
Zinātnieki „BioPykrete” uzskata par videi saudzīgāku un bioloģiski noārdāmu būvmateriālu alternatīvu Arktikā un Antarktīdā.
Tērauda un betona nogādāšana šajos reģionos ir dārga un loģistiski sarežģīta, tāpēc uz vietas pieejams ledus materiāls varētu būt praktiska alternatīva.
Pašlaik izstrāde vēl ir koncepcijas stadijā, un tai vajadzīgas ilgtermiņa pārbaudes. Pētniekiem jānoskaidro, kā „BioPykrete” reaģē uz atkārtotu sasalšanu un atkušanu un vai ilgstošas, nemainīgas slodzes apstākļos saglabā formu.