Zemūdens droni nākotnē varētu daudz skaidrāk saskatīt okeāna gultni, neizmantojot jaudīgas skaitļošanas sistēmas. Zinātnieki ir izstrādājuši īpašu akustisko lēcu, kas novērš sonāra signāla kropļojumus. Kā ziņo BGR, jaunā tehnoloģija varētu ievērojami samazināt zemūdens izpētes izmaksas.
Satelīti ir kartējuši visu jūras gultni, taču iegūto karšu izšķirtspēja ir tikai aptuveni 1,6 kilometri.
Savukārt uz kuģiem uzstādītie daudzstaru sonāri lielā dziļumā spēj nodrošināt 15 līdz 50 metru izšķirtspēju.
Zinātnieki uzskata, ka autonomie zemūdens droni varētu nogādāt mēraparatūru tuvāk jūras gultnei, taču tas rada citu problēmu. Lai aizsargātu aprīkojumu un samazinātu hidrodinamisko pretestību, sonāra raidītāji un uztvērēji tiek novietoti aiz izliekta aizsargapvalka.
Kupolveida apvalka izliekums kropļo viļņa fronti, izkliedējot skaņas staru un samazinot tā jaudu.
Mūsdienu elektroniskās staru korekcijas sistēmas patērē daudz enerģijas un prasa ievērojamu skaitļošanas jaudu, bet autonomām zemūdens ierīcēm abi šie resursi ir ierobežoti.
Ķīnas zinātnieki aprēķināja kropļojumu modeli un izveidoja fizisku lēcu, kas koriģē skaņas vilni, pirms tas šķērso aizsargapvalku. Princips līdzinās optiskajai korekcijai, kas savulaik tika izmantota Habla kosmiskā teleskopa attēlu uzlabošanai.
Lēcai ir vairākas būtiskas īpatnības:
Laboratorijas testi parādīja, ka lēca spēj sašaurināt sonāra staru no vairāk nekā 65 grādiem līdz 16-30 grādiem.
Dzjuluņas upē drons aptuveni 1,8 metru dziļumā konstatēja novietotu plastmasas bumbu. Bez lēcas objekta atbalss signāls pilnībā pazuda apkārtējās vides radīto atstarojumu fonā, savukārt jaunā tehnoloģija samazināja traucējumu līmeni par 11,98 decibeliem.
Zinātnieki uzskata, ka šī tehnoloģija varētu palīdzēt detalizēti izpētīt vairāk nekā 100 000 zemūdens kalnu, kuru augstums pārsniedz 1000 metru. Līdz šim izpētīti mazāk nekā 0,1 procents no tiem.
Nākamais pētījuma posms būs lēcas izmēģināšana reālos jūras apstākļos.
