Vai „Daisona sfēras” stāstam pienācis gals? Vorvikas Universitātes astronomi ir atklājuši masīvu pavadoni, kas riņķo ap Bojadžianas zvaigzni jeb „KIC 8462852”. Šī zvaigzne gadiem ilgi raisīja īpašu interesi, jo tika minēta kā iespējamā ārpuszemes „Daisona sfēras” atrašanās vieta.
Jaunatklātais objekts ir vairākas reizes masīvāks par Jupiteru un, iespējams, palīdz izskaidrot zvaigznes neparastos aptumšošanās gadījumus, norādīts žurnālā „Monthly Notices of the Royal Astronomical Society” publicētajā pētījumā.
Objekta masa tiek lēsta aptuveni 9,4 Jupitera masu apmērā, bet iespējamā augšējā robeža sasniedz 28 Jupitera masas. Tas šo objektu novieto uz robežas starp milzu eksoplanētu un brūno punduri.
Pavadonis vienu apriņķojumu ap zvaigzni veic 1030 līdz 1368 dienās, tātad aptuveni trīs līdz četros Zemes gados.
Tā tranzīts ilgu laiku palika nepamanīts, jo novērojumos bija lielas laika atstarpes un tas sakrita ar izteiktākiem aptumšošanās notikumiem.
2015.gadā Bojadjanas zvaigzne nonāca zinātnieku uzmanības centrā haotisku un dziļu spilgtuma kritumu dēļ. Dažos gadījumos tās spožums samazinājās pat par 22 procentiem, ko nevarēja izskaidrot ar parastiem planētu tranzītiem.
Tolaik izskanēja arī pieņēmums par citplanētiešu megastruktūru, tomēr jaunākie dati piedāvā piezemētāku skaidrojumu.
Jaunatklātais objekts pats par sevi, visticamāk, nevar radīt tik ilgstošas un plašas gaismas svārstības. Tomēr tā milzīgais gravitācijas spēks var darboties kā kosmisks destabilizators.
Pārvietojoties cauri sistēmai, šis milzis var izsist komētas vai mazo debess ķermeņu atlūzas no ierastajām orbītām un virzīt tās tuvāk zvaigznei.
Tuvojoties zvaigznei, komētas sadalās un veido lielus putekļu un gāzes mākoņus. Tie aizsedz daļu zvaigznes gaismas, tāpēc novērotājiem uz Zemes tā šķiet īslaicīgi aptumšota.
Pašlaik pavadoni nav iespējams tieši nofotografēt pat ar modernākajām optiskajām metodēm, jo pašas zvaigznes spožums pilnībā nomāc tā termisko starojumu.
Sistēmā atrodas arī otrs pavadonis — tāls sarkanais punduris „KIC 8462852B”. Tomēr tas ir pārāk tālu, lai būtiski ietekmētu zvaigznes spilgtuma svārstības.
