Z paaudze uzauga digitālā vidē, kur tradicionālās idejas par darbu, attiecībām un laimi jau sen ir mainījušās. Mūsdienu jaunieši vairāk rūpējas par garīgo veselību, tiecas pēc brīvības un cenšas dzīvot apzināti.
Taču, neskatoties uz šo progresu, daži šīs paaudzes ieradumi ir klusi kaitīgi un kavē viņu pilnā potenciāla realizēšanu. 11 ieradumi, kas neļauj Z paaudzei dzīvot pilnvērtīgi un sagrauj viņu nākotni, raksta RBC.
Z paaudze, kas pazīstama arī kā zoomeri, ietver cilvēkus, kas dzimuši laikā no 1995. līdz 1997. gadam un no 2010. līdz 2012. gadam. Faktiski šie bērni ir dzimuši un auguši digitālā uzplaukuma laikā. Viņi nevar iedomāties dzīvi bez viedierīcēm, interneta un sociālajiem medijiem.
Zoomera galvenās iezīmes ir augsta izpratnes pakāpe par sociālajiem un vides jautājumiem, tieksme pēc pārmaiņām un spēcīga jutība pret iekļautību un toleranci.
Viņi atšķiras no citām paaudzēm ar savu dzīves attieksmi, perspektīvām un principiem. Lielākajai daļai ir skaidra sociālā nostāja, tiecoties pēc taisnīguma un godīguma sabiedrībā.
Zoomera lietotāji nebaidās paust savu viedokli un zina, kā ietekmēt gan citus indivīdus, gan sabiedrību kopumā. Daudzfunkcionalitāte viņiem ir dabiska, un lielās korporācijās viņi tiek novērtēti par savu nestandarta domāšanu un pastāvīgo tieksmi pēc progresa. Tātad, kas kavē tik aizraujošu paaudzi?
Lielākā daļa jauniešu pavada 7 līdz 9 stundas dienā savos viedtālruņos starp darbu, sociālajiem medijiem un tērzēšanu. Viņi var atbildēt uz darba e-pastiem, vienlaikus tērzējot ar draugiem. Lai gan pastāvīga saziņa sniedz saiknes sajūtu, šī pārslodze kaitē psihei, samazina efektivitāti un vājina reālās dzīves komunikācijas prasmes.
Daudzi ķeras pie iepirkšanās pēc smagas dienas, lai tiktu galā ar stresu. Taču impulsīvi tērzēšana pārtikai, apģērbam, piegādei vai "jaukām mazām lietām" galu galā grauj finansiālo stabilitāti un neatrisina reālas problēmas. Šie pirkumi būtībā ir īslaicīga komforta meklējumi.
Digitālā izolācija, trauksme un bailes no pieauguša cilvēka liek daudziem izvairīties no sociāliem kontaktiem. Taču tas tikai padziļina vientulību. Turpretī komunikācija reālajā dzīvē atbalsta emocionālo stabilitāti, uzlabo labsajūtu un stiprina garīgo noturību.
Gaidīt motivāciju pirms rīcības ir izplatīta zoomeru slazda parādība. Psihologi norāda, ka tieši rīcība izraisa motivāciju, nevis otrādi. Ieradums "gaidīt iedvesmu" kaitē produktivitātei un iekšējai disciplīnai.
Pārslogots grafiks, pārmērīga fiziskā aktivitāte un izvairīšanās no vientulības var šķist produktivitāte, bet patiesībā tie tikai novērš uzmanību no iekšējām problēmām. Bez dziļa pašdarba un emocionālās apstrādes palielinās izdegšanas risks.
Z paaudze ir atklāta par garīgo veselību, bet dažreiz ļauj emocijām vadīt savus lēmumus. Ir svarīgi iemācīties atpazīt un apstrādāt emocijas, nevis kļūt par to ķīlniekiem.
Cenšoties mazināt spriedzi, jaunieši bieži ķeras pie pārēšanās, izolācijas vai nevajadzīgas naudas tērēšanas — ātriem, bet nestabiliem veidiem, kā nomierināties.
Zoomers aktīvi izmanto kredītkartes, bet viņiem bieži vien trūkst pietiekamu zināšanu un finanšu prasmju. Tas noved pie parādiem, īpaši ņemot vērā augstās dzīves dārdzības un izglītības izmaksas.
Doomsurfings vai doomskrolling ir pārmērīga laika pavadīšana, lasot lielu daudzumu ziņu, īpaši negatīvas ziņas, tīmeklī un sociālajos medijos. Koncepcija tika izstrādāta ap 2020. gadu, īpaši COVID-19 pandēmijas kontekstā.
Vēlme būt informētam noved pie negatīvas informācijas pārslodzes. Pastāvīga satraucošu ziņu lasīšana izraisa izsīkumu un pastiprina depresiju un trauksmi. Zoom lietotājiem bieži ir grūtības filtrēt informāciju un noteikt robežas.
Zemu ienākumu un augsto izdevumu dēļ jauniešiem ir grūti ietaupīt naudu. Taču uzkrājumu trūkums rada pastāvīgu trauksmi. Problēmu vēl vairāk pasliktina zema finanšu pratība.
Sociālo mediju algoritmi veido uzvedības modeļus, un zoom lietotāji bieži sāk domāt aizgūtos terminos: seko ietekmētājiem, kopē TikTok tendences. Tā rezultātā viņu personīgā pārliecība kļūst neskaidra, un viņi zaudē sevis izjūtu.
