Interesanti fakti par mūsu Saules sistēmu

© Publicitātes foto

Lai arī par Saules sistēmas planētām šķiet zinām visvairāk no visām kosmiskām mistērijām, tomēr gandrīz katru mēnesi vai pat nedēļu zinātnieki un astronomijas amatieri atklāj ko jaunu.

Piedāvāju gan jaunākos, gan ne tik plašai publikai zināmus faktus un dažas spekulācijas.

Saule

- Izmērīt “dienu” uz Saules nav iespējams, jo tās virsma (super karsta plazma) riņķo ap Sauli dažādās vietās un ātrumos. Piemēram, Saules ekvatorā viena diena būtu 25 Zemes dienas, taču polos - aptuveni 35 Zemes dienas.

- Saule ir vistuvākais perfektas lodes piemērs, kādu cilvēki jebkad ir atraduši dabā. Starp Saules ekvatoriālo un polāro diametru ir tikai 10 kilometrus liela atšķirība.

- Uz Saules tu būtu 27 reizes smagāka - ja šeit tu sver, piemēram, 65 kilogramus, tad uz Saules tu svērtu 1755 kilogramus.

- Apkārt Saules sistēmai, zvaigzne ir izveidojusi tādu kā magnētiskā lauka burbuli sauktu par heliosfēru. Tā pasargā visu sistēmu no radioaktīviem kosmosa stariem.

Merkurs

Publicitātes foto

- Merkurs lēnām sarūk. Lai gan process ir ļoti lēns, planēta ir kļuvusi par 14 kilometriem mazāka nekā tā bija pirms 4 miljardiem gadu. Zinātnieki uzskata, ka tas ir tāpēc, ka Merkura iekšējais kodols lēnām atdziest.

- Uz Merkura ir novērots ūdens. Lai gan tas ir tikai polos ledus veidā, tas joprojām ir iespaidīgi ņemot vērā, ka Merkurs ir vistuvāk Saulei no visām pārējām planētām.

Publicitātes foto

- Viens gads uz Merkura ilgst 88 dienas - nepilnus 3 mēnešus. Viena diena gan ilgst 59 Zemes dienas lielās Saules gravitācijas dēļ.

Venera

Publicitātes foto

- Mākoņi uz Veneras smirdētu pēc sapuvušām olām, jo atmosfēra uz planētas sastāv no sērskābes.

Publicitātes foto

- Agrāk Venera izskatījās pēc Zemes dvīnes, taču nezināmu iemeslu dēļ sākās siltumnīcas efekts un pārvērta planētu par tādu, kādu pazīstam mēs. Tagad Venera ir karstākā planēta visā Saules Sistēmā - karstāka pat par Merkuru.

Publicitātes foto

- Planēta griežas pretējā virzienā nekā pārējās planētas. Uz Veneras Saule aust no Rietumiem, un riet Austrumos. Iemesls šai īpatnībai joprojām nav noskaidrots, taču ir aizdomas par citu debess ķermeņu ietriekšanos, kas mainīja tās griešanās virzienu. Viena diena uz Veneras ir 243 Zemes dienas un viens gads - 225 Zemes dienas.

Marss

Publicitātes foto

- Lai gan Venera tiek uzskatīta par Zemes dvīni, Marss ir daudz līdzīgāks tai, vismaz tagad. Viena diena uz Marsa ir 24 stundas un 37 minūtes un ass noliekums ir 25 grādi, kas nozīmē, ka uz planētas gadalaiki noris tāpat kā uz Zemes.

- Abi planētas mēneši - Fobos un Deimoss - ir nosaukti pēc sengrieķu dievu Afrodītes un Areja jeb Veneras un Marsa (pēc seno romiešu dievu) dēliem. Fobos nozīmē bailes un Deimoss - terors.

Publicitātes foto

- Uz Marsa debesis ir tieši pretējās krāsās nekā uz Zemes - dienas laikā tās ir sarkanīgi oranžas, bet saulrietā un saullēkta laikā kļūst zilas.

Jupiters

Publicitātes foto

- Jupiters lēnām zaudē savu sarkano plankumu. Tā patiesībā ir gadsimtiem ilga vētra (vējš, kura ātrums ir ap 680 km/h), kura tagad ir sākusi zaudēt jaudu, tomēr plankums joprojām ir lielāks par Zemi.

Publicitātes foto

- Jupitera mākoņi ir tikai 50 kilometrus biezi. Tie ir radušies no amonjaka kristāliem, kas maina krāsu no zilas uz oranžu kontaktā ar Sauli. Zem tiem ir tikai hēlijs un ūdeņradis līdz pat Jupitera kodolam, kas (tiek uzskatīts) sastāv no magmas.

Publicitātes foto

- Jupiters ir tik blīvs, ka tā gravitācija ietekmē Saules kustību. Tā ir kā tāda sava veida riņķošana vienam ap otru, kas, protams, ietekmē arī pārējās planētas.

Saturns

Publicitātes foto

- Saturnam ir vismazākais blīvums no visām pārējām planētām, piemēram, Zemei ir 5,54 g/cm^3, tad Saturnam ir tikai 0,687 g/cm^3. Ūdens pat ir blīvāks par Saturnu - ja pastāvētu milzīga vanna, kurā saliktu visas planētas, Saturns būtu vienīgais, kas peldētu virs ūdens virsmas.

- Saturnam ir vairāk nekā 150 mēneši, lielākie no tiem ir Rea un Titāns. Titāns ir vienīgais debesu ķermenis, uz kura ir pastāv ezeri, upes, jūras un okeāni. Uz tā gan nav ūdens, bet šķidrs metāns.

Publicitātes foto

- Nākamo 50 gadu laikā Saturna gredzeni iespējams izzudīs. Vai nu tos pievilks Saturna spēcīgā gravitācija, vai nu tie vienkārši “aizpeldēs” kosmosā, taču zinātnieki ir novērojuši, ka gredzeni ir palikuši blāvāki.

Urāns

Publicitātes foto

- Urāns ir otra vismazāk blīvā planēta Saules sistēmā - 1,27 g/cm^3, un tā gravitācija ir 89% no Zemes gravitācijas, kas nozīmē, ka mēs tehniski varētu stāvēt uz Urāna mākoņiem.

- Lai gan Urāna virsma sastāv no gāzēm, to neuzskata par gāzes milzi - tā kā tas ir tālu no Saules, to zinātnieki sauc par ledus milzi.

Publicitātes foto

- Uz Urāna līst dimanti. Planētas spiediens liek oglekļa atomiem pārvērsties par dimantiem, kuri līst vairāk kā krusa nevis akmeņi. Daži zinātnieki arī spekulē, ka Urāna virsmā lidinās dimanta okeāni, kuri atgādina aisbergus.

Neptūns

Publicitātes foto

- Neptūns ir vismazākais no visiem gāzes gigantiem, tomēr tas ir visblīvākais - 1638 g/cm^3.

- Tā gravitācija ir ļoti līdzīga Zemes gravitācijai. Protams, nav iespējams stāvēt uz Neptūna mākoņiem, bet, ja tas būtu iespējams, cilvēks justu tādu pašu planētas pievilkšanas spēku, kā uz Zemes.

Publicitātes foto

- Planēta gan jau pievilka sev klāt savu lielāko mēnesi - Tritonu. Tas riņķo ap savu planētu pretējā virzienā nekā pārējie mēneši, drīzāk tas riņķo iekšā Neptūnā. Daudzus miljardus gadus vēlāk Tritons būs tik tuvu, ka Neptūna gravitācija to sagraus, un izveidosies līdzīgi gredzeni, kādi tagad ir Saturnam.

Dzīvesstils

“Pētījumi liecina, ka indivīdiem, kuri ievēro bezglutēnu diētu, organismā bieži ir zems noteiktu vitamīnu līmenis, jo bezglutēnu miltu maisījumos un konditorejas izstrādājumos ir mazāk šķiedrvielu, dzelzs, B vitamīnu, cinka, magnija un kalcija nekā glutēnu saturošajos pārtikas produktos,” raksta extension.usu.edu.