Citplanētieši jau ir kā klišeja - mazi, pelēki (vai zaļi) vīriņi ar lielām galvām, melnām acīm un spīdīgu kostīmu brauc ar lielu, šķīvja formas kuģi uz Zemi nolaupīt cilvēkus.
Ir bijušas gan laupīšanas, gan slepkavības, gan vienkārši pārlidojumi, internetā var atrast tik daudz video, ka tie šķiet gluži vai īsti. Lai gan šis citplanētieša tēls nāk no 1950. gadu komiksiem, ideja par dzīvību ārpus Zemes ir jau dzīvojusi gadsimtiem ilgi - visdažādākajās formās, stāstos un tā laika zināšanu uztverē.
Šī ideja jau ir sena, tā aizsākās Senajā Grieķijā un Romā, kur astronomi sāka uzskatīt domu par citas zemes iemītniekiem daudz nopietnāk nekā mūsdienu zinātnieki. Lai gan viņu uztvere par atomiem, planētām un to riņķošanu ap savu zvaigzni bija krietni citādākas un teorijas - neticamākas - viņi joprojām domāja, ka “visā plašajā labības laukā nevar izaugt tikai viens rudzu grauds.” Kā savā darbā “Par lietu dabu” (De rerum natura) ir rakstījis romiešu filozofs un dzejnieks Lukrēcijs: “Nekas šajā visumā ir unikāls un viens, tātad ir jābūt arī citiem nostūriem ar citām Zemēm, kuras apdzīvo dažādas ciltis un citu sugu dzīvnieki.” Šī ideja bija pārāk abstrakta Aristoteļa piekritējiem sakot, ka īsts ir tikai tas, ko var redzēt nevis iedomāties.
Tā kā liela daļa viduslaiku literatūras un kultūras ir iedvesmota tieši no Senās Grieķijas un Romas, šī ideja par citām dzīvībām ārpus Zemes bija nolikta nostūrī. Aristotelis nepiekrita šai teorijai, un kristieši to “paņēma sev”, jo nekas nespēj stāties pretim Dieva eksistencei. Tomēr 15. gadsimtā vācu filozofs, teologs un astronoms Kūzas Nikolajs radīja ideju par pasauļu dažādību harmoniju caur Dievu, savijot citplanētieša un Dieva uzskatus vienā. Īsumā viņš uzskatīja, ka starp zvaigznēm pastāv dažādas civilizācijas, dažas attīstītākas par mums, dažas nē, bet viņas visas kalpo Dievam, kurš ir visuma centrā.
Daudzi kopā ar viņu spekulēja - vai “viņu” Jēzus ir mūsu Jēzus, vai “viņi” vispār tic kristietībai, kādi augi un dzīvnieki ir uz “viņu” Zemes? Teoriju par ārpuszemes civilizācijām viduslaikos nevis noraidīja, bet pielāgoja uzskatiem, tomēr to pārējai sabiedrībai neizpauda.
Mazā, zaļā citplanētieša tēlu 1955. gadā aprakstīja Kellijas un Hopkinsvillas iedzīvotāji Kentuki. Tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no visnozīmīgākajiem citplanētiešu un tieši NLO aprakstiem vēsturē. ASV valdība gan to dokumentēja kā viltojumu, tomēr tieši šis citplanētiešu apraksts tiek atpazīts vēl mūsdienās. Līdz 1960. gadiem termins “mazais, zaļais vīriņš” bija iegājis sarunvalodā gan kā sarkastisks citplanētiešu apzīmējums, gan japāņu karavīru kamoflāžas apsmiešana. 1960. gada “The Chicago Tribune” avīzes izdevuma pirmajā lapaspusē bija aprakstīti kāda Hārvardas antropologa uzskati un spekulācijas par “zaļajiem citplanētiešiem un kā viņi pārojas”. Raksts sākās ar “ja patiešām kaut kur tur ārā (visumā) dzīvo mazi, zaļi vīriņi, tad noteikti ir arī mazas, zaļas sievietes un sekss”.
Tagad šo terminu vairs neizmanto tik plaši, to ir aizstājis “citplanētietis”. Pat krāsa ir nomainīta no zaļas uz pelēku. Daudzi filmu un multfilmu varoņi ir iedvesmoti no citplanētiešu tēla - Rotaļlietu stāsta trīsacainie citplanētieši, Zvaigžņu karu Joda, Pokemonu Elgyem un, protams, citi. 2011. gadā uz ekrāniem parādījās leģendārā komēdijfilma “Pols”, kurā galvenās lomas atveido Saimons Pegs un Niks Frosts.
12. septembrī Meksika publikai paziņoja par jaunāko atklājumu - maziem un mumificētiem 1000 gadus veciem citplanētiešu līķiem. Lai gan tiek piesaistīti gan valsts labākie pētnieki, gan Meksikas valdība, kas saka, ka tie noteikti ir īsti, tas tomēr izskatās pēc māņiem. Pirmkārt, Meksika negrib “dalīties” ar paraugiem ar ASV vai citām valstīm, kur kosmosa un citplanētiešu pētīšanas institūti ir daudz attīstītāki. Otrkārt, gandrīz pirms 10 gadiem Peru tika atklāti gluži vai identiski citplanētiešu “līķi”, kas izrādījās lelles, kuras taisītas no dzīvnieku kauliem, ādas un māla. Turklāt viens no jaunatklātajiem citplanētiešiem ir izrādījies stāvoklī…
Šā gada 13. septembrī NASA ir paziņojusi, ka viņi iespējams ir atraduši citu, daudz ticamāku, citplanētiešu eksistences pierādījumu. Izmantojot Džeimsa Veba teleskopu (JWST) zinātnieki kādas planētas K2 - 18b atmosfērā ir novērojuši dimetilsulfīda klātbūtni. Uz Zemes vienīgais veids, kā šo vielu ir iespējams iegūt, ir no mikrobiem (dzīvām radībām). Protams, NASA vēl nesteidzas ar secinājumiem, vēl ir jāpārbauda, vai tas tiešām ir dimetilsulfīds un vai tas tiešām nāk tikai no mikroskopiskām radībām, bet beidzot ir gūti pirmie īstie pierādījumi dzīvībai ārpus Zemes, kaut vai tikai mikrokskopiskai.
