Tunelis, kas iet 40 metrus zem Baltijas jūras, savienos Dāniju un Vāciju, samazinot ceļojuma laiku starp abām valstīm. Tas tiks atvērts 2029. gadā.
Projekts plānots vairāk nekā desmit gadus un tikai 2020. gadā tika uzsākta Fēmarnbeltas tuneļa būvniecība. Tas notiek 6 mēnešus pēc pagaidu ostas pabeigšanas Dānijas pusē, kurā atradīsies rūpnīca, kurā drīzumā tiks uzbūvētas 89 masīvās betona daļas, kas veidos tuneli.
Tuneļa garums būs 18 kilometri, kas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā. Tās būvniecības budžets ir vairāk nekā 7 miljardi eiro. Salīdzinājumam: 1993. gadā pabeigtais 50 kilometrus garais tunelis zem Lamanša, kas savienoja Angliju un Franciju, izmaksāja 13,6 miljonus dolāru. Lai gan Lamanša tunelis ir garāks par Fēmarnbeltu, tas tika uzbūvēts, izmantojot urbšanas iekārtu, nevis iegremdējot iepriekš izbūvētas tuneļa daļas.
Tunelis tiks būvēts caur Fēmārnas jostu, jūras šaurumu starp Vācijai piederošo Fēmārnas salu un Dānijai piederošo Lolandes salu. Tas ir izstrādāts kā alternatīva pašreizējai prāmju satiksmei starp Rodbiju un Putgardenu, kas katru gadu pārvadā miljoniem pasažieru. Tagad šķērsojums aizņem 45 minūtes ar prāmi, bet tas aizņemtu tikai septiņas minūtes ar vilcienu un 10 minūtes ar automašīnu.
Tunelis, kura oficiālais nosaukums ir Fehmarnbelt Fixed Link, būs arī garākais kombinētais ceļu un dzelzceļa tunelis pasaulē. Tas sastāvēs no divām divu joslu maģistrālēm, kas atdalītas ar dienesta eju, un diviem elektrificētiem dzelzceļa sliežu ceļiem. Tas savienos Rødbyhavn Dānijai piederošā Lonandes salu un Putgardenu Vācijas ziemeļos
Šai idejai ir 30 gadus sena vēsture, kuru realizēt atturēja lielās izmaksas un veiksmīgi darbojošās prāmju satiksme. Tomēr pēc Rail Baltic darbu uzsākšanas, atdzima arī zemūdens dzelzceļa tuneļa ambiciozā ideja. Līdzīgi kā tunelis starp Dāniju un Vāciju, tunelis kas savienos Tallinu un Helsinkus būtiski samazinās ceļojuma laiku, un 2 stundu garā prāmja satiksmi aizstās ar 30 minūtēm vilcienā. Atšķirībā no Fēmarnbeltas tuneļa, caur šo kursēs tikai vilcieni un to paredzēts urbt līdzīgi kā Lamanša tuneli.
92 km garo tuneli izstrādā uzņēmums FinEst Bay Area Development (FBAD), kas ir Somijas- Igaunijas kopuzņēmums. Tiek lēsts, ka tā pabeigšana izmaksās apmēram 15 miljardus eiro. Šobrīd notiek projekta ietekmes uz vidi novērtējums, un ir paredzēts, ka būvniecība tiks uzsākta, kad būs saņemti visi normatīvie akti. Projekts nodrošinās uzticamu un ātru transportu starp abām galvaspilsētām, piedāvājot būtisku savienojumu starp Skandināviju un Centrāleiropu.
Plānots, ka projekts saņems finansējumu no ES, privātajiem investoriem un Somijas un Igaunijas valdībām.
Helsinku-Tallinas tunelis gandrīz 100 km garumā pēc tā pabeigšanas kļūs par pasaulē garāko zemūdens dzelzceļa tuneli. Lai gan ierosinātajā tunelī būs 1435 mm sliedes, tā dizains vēl nav pabeigts.
