Programmētāja profesija parādījās salīdzinoši nesen, pagājušā gadsimta 50. gados. Taču cilvēki, kas nodarbojās ar pētniecību šajā jomā, pastāvēja jau agrāk. Viena no tiem bija Ada Lavleisa (Ada Lovelace, 1815-1852) - britu aristokrāte, kas tiek uzskatīta par pirmo programmētāju.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē katru gadu tiek pasniegta Adas Lavleisas stipendija labākajai studentei.
Augusta Ada Lavleisa piedzima 1815. gada 10. decembrī. Viņa bija vienīgā leģitīmā lielā angļu dzejnieka Džordža Gordona Bairona meita (pavisam viņam bija trīs meitas).
Tiesa, Ada savu tēvu nevarēja atcerēties - vecāki šķīrās, kad meitenei bija tikai divi mēneši. Māte neļāva viņiem sazināties, un, kad Adai bija astoņi gadi, tēvs nomira. Viņus vienoja tikai labākā no pasaulēm: pirms nāves Ada pavēlēja viņu apglabāt blakus tēvam. Rūgtā likteņa ironija - viņi abi nomira 36 gadu vecumā.
Adas māte Annabella Milbanka bija matemātikas entuziaste. Meitenei 19. gadsimta sākumā tas bija neparasti. "Viņa ir neparasta sieviete, dzejniece, matemātiķe, filozofe," 1813. gadā par viņu rakstīja Bairons. Viņš slavēja Annabellas intelektuālās spējas, sauca viņu par "paralelogrammu karalieni", bet uzskatīja, ka viņai trūkst iztēles un emociju. "Es zinu, ka divi reiz divi ir četri, un labprāt to pierādītu, ja varētu. Bet, ja es kaut kādā veidā varētu pārvērst divi un divi par pieciem, tas man sagādātu daudz lielāku prieku," Bairons ironizēja vēstulē savai nākamajai sievai. Viņi bija pārāk atšķirīgi, lai eksistētu kopā, turklāt Baironam bija Dona Žuana reputācija. Adas māte bija ļoti noraizējusies, lai meita nepārņem tēva vardarbīgo raksturu. Un viņas bažas nebija veltīgas.
Ada bija brīnišķīgi audzināta. Matemātika bija svarīga audzināšanas sastāvdaļa - Adas māte uzskatīja, ka tā māca viņai disciplīnu un novērš viņas uzmanību no tādām muļķībām kā sentimentāli dzejoļi. Ada izrādīja lielu interesi par eksaktajām zinātnēm. Kādu dienu viņa nolēma pēc Leonardo da Vinči parauga uzbūvēt lidojošo mašīnu. Pirms sākt konstruēšanu viņa rūpīgi pētīja putnu anatomiju un tvaika piedziņas principu, ilgi meklēja darbam piemērotus materiālus. Par laimi līdz izmēģinājumam nenonāca.
18 gadu vecumā Ada iepazinās ar izcilo matemātiķi un izgudrotāju Čārlzu Bebidžu, faktiski pirmās digitālās skaitļošanas mašīnas radītāju. Tā bija liela mehāniska ierīce, kas sastāvēja no daudzām metāla detaļām. Šis izgudrojums (pie kura tobrīd vēl strādāja) tik ļoti iepriecināja Adu, ka viņa bieži apmeklēja Bebidža māju.
Lūk, kāds Baironu ģimenes draugs aprakstīja Adas iepazīstināšanu ar Bebidža mašīnu: "Kamēr daži no viesiem ar izbrīnu skatījās uz šo brīnumaino ierīci ar sajūtu, kā savvaļas ļaudis pirmo reizi redz spoguli vai dzird šāvienu no lielgabala, Bairona kundze, kas vēl bija ļoti jauna, spēja izprast mašīnas darbību un novērtēja izgudrojuma lielo vērtību.”
No 1842. līdz 1843. gadam Ada iztulkojusi itāļu militārā inženiera Luidži Menabrejas rakstu Notions sur la machine analytique de Charles Babbage (1842; "Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas elementi"), ko papildināja ar savām piezīmēm. Šajās piezīmēs ir informācija, ko daudzi uzskata par pasaulē pirmo datorprogrammu - algoritmu, ko ir paredzēts apstrādāt ar mašīnu. Aprakstīja, kā Bebidža analītiskā mašīna varētu tikt uzprogrammēta, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus. Lavleisa uzskatīja, ka datori būtu spējīgi veikt vairāk uzdevumu, nekā vienkārši veikt aprēķinus.
Ja Ada būtu dzīvojusi ilgāk un ja Viktorijas laikmeta tikumi būtu bijuši liberālāki, Ada noteikti būtu sasniegusi vēl lielākus rezultātus.
Ada bija ļoti pievilcīga meitene. 16 gadu vecumā viņa iemīlējās savā audzinātājā, starp viņiem sākās romāns, un Ada nolēma aizbēgt kopā ar savu mīļoto. Šo ieceri apturēja vecāki, un līdz publiskam skandālam tā nenonāca. 19 gadu vecumā Ada Bairona apprecējās ar 29 gadus veco lordu Kingu, kurš vēlāk kļuva par lordu Lavleisu. Vīrs bija pozitīvi noskaņots pret sievas matemātiskajiem meklējumiem un finansiāli tos atbalstīja. Pat bērnu piedzimšana (Adai viens pēc otra piedzima divi dēli un meita) neatrauj viņu no iecienītā vaļasprieka. Pirmais, ko viņa izdarīja pēc trešā bērna piedzimšanas, bija lūgums Bebidžam atrast viņai labu matemātikas skolotāju (zinātne nestāv uz vietas, un Ada negribēja atpalikt).
Un tomēr lorda Bairona gēni atstāja iespaidu. Ada bija pārāk šaurā ģimenes lokā un arī tīras zinātnes pasaulē. Viņai bija romāni (un pēc tam viņu šantažēja ar mīlas vēstulēm), viņa pārmērīgi mīlēja alkoholu, kļuva atkarīga no opija. Turklāt Ada pārvērtās par īstu azartspēļu spēlētāju un iztērēja hipodromā milzīgas summas no ģimenes budžeta. Matemātiskais prāts pamudināja viņu izveidot matemātisku modeli laimestu derībām, taču tas noveda pie vēl lielākas izšķērdības. Viņas nāves brīdī Adas sacīkšu parādi sasniedza 2000 sterliņu mārciņu - milzīgu summu tam laikam.
Adai vienmēr bija slikta veselība; bērnībā pēc masalu komplikācijām viņa gadu pavadīja gultā. Neilgi pirms nāves viņai tika diagnosticēts dzemdes vēzis. Šo slimību, tāpat kā daudzas citas, tajā laikā ārstēja ar asins nolaišanu. Tas, protams, nedeva nekādu rezultātu. Ada sāka stipri asiņot un nomira. Pirms nāves pie viņas bija tikai māte, kura nelaida pie viņas nevienu no Adas tuviniekiem. Taču Adai izdevās sarunāt, ka viņu apglabās blakus tēvam. Iespējams, lai kaitinātu mātei.
ADA valoda, viena no universālajām programmēšanas valodām, kas tika izstrādāta 1980. gadā, ir nosaukta Ada Lavleisas piemiņai. Šo valodu plaši izmantoja ASV, un ASV Aizsardzības ministrija pat pieņēma nosaukumu "Ada" kā vienotas programmēšanas valodas nosaukumu Amerikas bruņotajiem spēkiem un vēlāk visai NATO. Par godu Adai Lavleisai ASV Alabamas un Oklahomas štatā ir nosauktas divas mazas pilsētiņas. Adas dzimšanas diena - 10. decembris - tiek uzskatīta par programmētāja dienu.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē katru gadu tiek pasniegta Adas Lavleisas stipendija labākajai studentei.
