Daudzām sievietēm ir bijusi galvenā loma modes pasaules veidošanā un revolucionizēšanā. Viņas ir devušas nenovērtējamu ieguldījumu un bez viņām mode nebūtu tāda, kāda tā ir tagad.
Pastāvīgi ignorējot esošos noteikumus un rāmjus, uzticoties saviem instinktiem, viņas ir spējušas pilnībā pārveidot nozari, paverot plašu radošo telpu turpmākām paaudzēm.
Balstoties uz The New York Times datiem, Miučia Prada šogad ir nodēvēta par ietekmīgāko sievieti modes pasaulē.
Miučias Prada ietekme pārsniedz modes dizainu; viņa ir veidojusi nozari ar savu unikālo redzējumu, intelektuālo pieeju un spēju orientēties modes, kultūras un mākslas krustpunktā. Viņas ietekme uz modes pasauli joprojām ir klātesoša.
Miučia Prada, dzimusi Marija Bjanki 1949. gadā Milānā, Itālijā ir ietekmīga modes dizainere un uzņēmēja. Viņa ir luksusa modes nama Prada galvenā dizainere un līdzizpilddirektore, kā arī tā meitas zīmola Miu Miu dibinātāja.
Dizainere ir slavena ar savu intelektuālo un konceptuālo pieeju modei. Viņas dizaini bieži atspoguļo sociālo, kultūras un politisko ietekmi, piešķirot viņas kolekcijām dziļumu un nozīmi. Šis intelektuālisms atšķir Pradu no pārējās modes ainavas.
Viņa ir radījusi vairākus ikoniskus un neaizmirstamus dizainus. Neilona mugursoma, kas tika radīta 1980. gados, kļuva par zīmola simbolu. Un melnais neilona materiāls kļuva par Prada parakstu.
Miučias ieguldījums modes industrijā ir plaši atzīts. Viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus, tostarp Amerikas Modes dizaineru padomes (CFDA) starptautisko balvu un British Fashion Awards balvu par izciliem sasniegumiem.
Pēdējos gados Prada, Miučias vadībā, ir veikusi pasākumus, lai risinātu ilgtspējības un vides problēmas modes industrijā. Zīmols ir ieviesis iniciatīvas, lai samazinātu ietekmi uz vidi un veicinātu ilgtspējīgāku praksi.
Bet tagad pievērsīsimies nedaudz modes vēsturei.
Roze Bertīna dzimusi Francijā 1747. gadā.
18.gadsimtā slavenu dizaineru vēl nebija, un sievietei bija nereāli ieņemt augstu amatu. Taču Roze Bertīna to visu mainīja.
Viņa atvēra ateljē Parīzes labākajā lokācijā. Tajā strādāja vairāk nekā 30 cilvēku un vairāk nekā 120 piegādātājiem.
Viņa kļuva par vienīgo Marijas Antuanetes drēbnieci un ģērbēju, tādā veidā kļūstot par pirmo zināmo modes dizaineri vēsturē.
Madlēna dzimusi Francijā 1832. gadā un savu karjeru sāka kā parasta šuvēja modes namā Raudnitz&Cie. Vēlāk viņa kļuva par menedžeri ar simts šuvējām viņas pakļautībā, un nams viņai par godu tika pārdēvēts par Chéruit.
Viņa kļuva par ietekmīgāko cilvēku un uzņēmēju modes pasaulē 19. gadsimta beigās.
Jūs noteikti zināt šo ikonisko vārdu. Viņa ieviesa vienkāršu ērtu apģērbu sieviešu garderobē. Iespēja valkāt bikses un somu uz pleca ir viņas nopelns.
Gan ar savu dizainu, gan personīgo piemēru viņa katru dienu mainīja gadsimtiem senās tradīcijas sieviešu apģērbā.
Franču dizainere dzimusi 1867. gadā, kļuva par ietekmīgu modes uzņēmēju un dibināja pasaulslaveno Lanvin zīmolu. Taču savu karjeru viņa sāka kā cepurniece. Viņas milzīgie panākumi cepuru veidošanā un nevainojamā reputācija ļāva viņai 1909. gadā dibināt savu modes namu.
Lanvin zīmols ir pazīstams ar atšķirīgu logotipu, kur attēlota māte un meita. Šis logotips atspoguļo ciešās attiecības starp Žannu un viņas meitu Margaritu Mariju-Blanšu, kura bija viņas lielākā iedvesma.
Līdz pat 20. gadsimtam bērnu apģērbam netika pievērsta liela uzmanība. Taču Žanna bija pirmā, kura izveidoja īpašu līniju veltītu bērnu apģērbam. Varētu pat teikt, ka Žanna Lanvina bija bērnu modes pamatlicēja.
Madlēna ir dizainere, kas radīja apvērsumu apģērbu konstruēšanas koncepcijā un tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām figūrām augstās modes (haute couture) vēsturē.
Madlēna Vioneta ir vislabāk pazīstama ar savu revolucionāro darbu ar slīpā diega tehniku. Viņa eksperimentēja ar audumu griešanu slīpi vai pa diagonāli. Šis paņēmiens ļāva audumam veidot elegantus un plūstošus siluetus.
Dizainere savas karjeras sākumā strādāja dažādos ateljē, kur viņa ieguva pieredzi, lai atvērtu savu modes namu. Pati nemācēja zīmēt, taču viņai bija neiedomājami liels talants un spēja, audumu uzliekot uz manekena, izveidot neatkārtojamu dizainu.
Savas aizraušanās ar arhitektūru dēļ viņas dizainiem bieži bija raksturīgi sarežģīti ģeometriski raksti un konstrukcija. Viņas darbi tika uzskatīti par šedevriem, kas demonstrē rūpīgu pieeju detaļām. Viņas kleitas ar minimālu šuvju skaitu, kas bija vieglas un kustīgas, radīja sensāciju. Un slīpā diega griezumu joprojām izmanto apģērbu šūšanā.
Mērija Kvanta dzimusi 1934. gadā Londonā, Anglijā. Britu modes dizainere un 20. gadsimta 60. gadu modes kustības galvenā figūra.
Mērija mācījās par ilustratori, taču paralēli par spīti savu vecāku skepsei šuva sev kleitas.
1955. gadā Kvanta Londonā, King's Road atvēra savu ikonisko veikalu Bazaar. Veikals kļuva par jaunāko tendenču centru un topošās modes un jauniešu kultūras kontaktpunktu. Bazaar panākumi veicināja boutique kultūras pieaugumu modes industrijā.
Viņas izgudrotā sensācija - minisvārki - tika pilnībā izpirkti pirmajās dienās. Pie veikala veidojās rindas, kamēr viņa naktī šuva jaunus. Tā bija modes revolūcija.
