© Publicitātes foto

Ātrā mode jeb fast fashion ir budžeta apģērbu masveida ražošana ar uzsvaru uz kvantitāti nevis kvalitāti.

Lai saražotu vienu džinsu pāri ir nepieciešami 7000 litri ūdens (tik daudz cilvēks patērē aptuveni 5-6 gados), 2022. gadā tika saražoti apmēram 3,1 biljons džinsu pāru.

Publicitātes foto

Ātrā mode ir salīdzinoši lētu apģērbu ražošana, ko producē ātrā tempā, lai iespējami īsā laikā plašai auditorijai nodrošinātu pieeju jaunākajām modes tendencēm. Šim biznesa modelim ir raksturīga ātra pāreja no dizaina līdz mazumtirdzniecībai. Ātrās modes zīmoli atdarina aktuālās modes tendences, kas redzamas luksuss zīmolu jaunākajās modes skatēs.

Populārākie ātrās modes zīmoli:

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Masu tirgus zīmoli sagatavo apmēram 52 kolekcijas gadā. Salīdzinājumam luksuss zīmoli sagatavo apmēram 2 - 4 kolekcijas gadā.

Publicitātes foto

Ik gadu tiek saražoti apmēram 150 miljardi lietu, kas ir par 400% vairāk nekā 2000.gadā.

Kā mēs līdz tam nonācām?

Līdz 20. gadsimtam šuvēji un dizaineri savos ateljē izgatavoja apģērbus pēc pasūtījuma.

Tad, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, populāri kļuva "gatavi valkāšanai" (ready to wear) veikali. Pēc 50.- 60. gadiem pasauli pilnībā pārņēma masveida ražošana, ko veicināja sintētisko audumu attīstība.

Publicitātes foto

1960.un 1970. gados sāka veidoties mazumtirdzniecības ķēdes Zara un H&M. Šie uzņēmumi koncentrējās uz pieejamu un stilīgu apģērbu nodrošināšanu plašākai auditorijai. Ideja bija demokratizēt modi un padarīt to pieejamu masām. Pirmais veikals, ko atvēra šā brīža H&M grupa - Hennes.

Publicitātes foto

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bija vērojams pamatīgs globalizācijas pieaugums, uzņēmumiem nododot ražošanu valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām. Tas ļāva nodrošināt vēl rentablāku ražošanu un ātrāku izpildes laiku. Savukārt 90. gados masu tirgus jau sasniedza nepieredzētu ātrumu un apjomus.

Publicitātes foto

Mūsdienās, pateicoties ātrajai modei, ikviens var iegādāties principā jebkādu modes lietu. Nav gaidīšanas, nav sarežģījumu. Un tas viss par minimālu cenu.

Mērķis jau labs - padarīt modi vienkāršu un pieejamu visiem, bet par kādu cenu?

Ātrā mode balstās uz ātriem ražošanas cikliem, kā rezultātā notiek liels apģērbu apgrozījums. Nozare rada milzīgu daudzumu tekstilizstrādājumu atkritumu, jo patērētāji izmet vecas un nemodernas preces. Pirmkārt, cilvēkiem nav žēl izmest preces, kas pirktas par nelielu summu, otrkārt, masu tirgus precēm bieži vien ir slikta kvalitāte, ņemot vērā, ka tās ražo no pēc iespējas lētākiem audumiem, kā rezultātā tās kalpo tikai vienu sezonu. Lielākā daļa apģērbu nonāk poligonos, veicinot vides piesārņojumu.

Publicitātes foto

Čīles Atakamas tuksnesis, sausākais tuksnesis pasaulē, pārvērties par milzīgu poligonu, kas pilns ar vecām, izmestām drēbēm. Tur atrodas vairāk nekā 66 000 tonnu drēbju. Milzīgais drēbju kalns tagad ir redzams no kosmosa, pateicoties augstas izšķirtspējas satelīta attēliem.

Publicitātes foto

Ātrās modes ražošanai ir nepieciešams liels daudzums dabas resursu - ūdens, enerģija un izejvielas. Šo resursu ieguve var izraisīt biotopu iznīcināšanu, ūdens piesārņojumu un palielināt oglekļa emisijas.

Viskozes un citu materiālu ražošanai katru gadu tiek nocirsti 70 miljoni koku.

Sintētisko materiālu un ķīmisko krāsvielu izmantošana ātrās modes ražošanā veicina ūdens piesārņojumu. Krāsošanas un apdares procesos radušās kaitīgās ķīmiskās vielas var piesārņot upes un citus ūdens avotus, ietekmējot ekosistēmas un ūdens dzīvi.

Poliesters sadalās apmēram 200 gadus.

Ātrās modes ražošana veido darbaspēka ekspluatāciju jaunattīstības valstīs. Modes industrijas darbinieki saskaras ar ekstremāli zemām algām, garām darba stundām un nedrošiem darba apstākļiem.

Publicitātes foto

Ātrā mode veicina pārmērīga patēriņa kultūru, kur apģērbu uzskata par vienreiz lietojamu. Straujā stilu mainība un ātrās modes preču pieejamība veicina nepareizu uztveri par modi un tās ietekmi uz dabu.

Publicitātes foto

Ko mēs, patērētāji, varam darīt lietas labā?

Svarīgākais, manuprāt, ir veidot veselīgus iepirkšanās paradumus. Pirkt apdomīgi, iegādāties lietas, kas ir patiešām nepieciešamas nevis tādas, kas vienkārši ir izdevīgas cenas ziņā. Pirms pirkuma uzdodiet sev jautājumu, vai jūs šo lietu pirktu, ja tā maksātu divas vai trīs reizes vairāk? Kā arī kārtīgi novērtējiet apģērba kvalitāti un parēķiniet, vai nav izdevīgāk nopirkt vienu kvalitatīvu mēteli, kurā jums nebūs auksti un kas jums kalpos vairākas sezonas, nemaz nerunājot par to, ka tas noteikti izskatīsies labāk, nekā vairākus sliktas kvalitātes mēteļus.

Dodoties uz veikalu, īpaši atlaižu laikā, veidojiet sarakstu, kas jums ir nepieciešams, lai neapmaldītos plašajā izvēlē un kārdinošajās atlaidēs.

Tādejādi jūs patiešām iegādāsieties tieši to, ko jums vajag.

Svarīgi ir rūpēties par esošajām drēbēm - tās pareizi kopt un vajadzības gadījumā salabot, nevis izmest.

Publicitātes foto

Es esmu par garderobes revidēšanu. Noteikti nevajadzētu turēt skapī lietas, kas ir vai nu par mazu vai nav jūsu stilā, vai ir vienkārši novecojušas. Taču svarīgākais ir tas, ko jūs ar šīm lietām darāt. Ieteiktu izveidot divas kaudzes. Vienā likt lietas, ko var pārdot kādā tālākpārdošanas platformā (piemēram, Andele vai Restok), un otrā - to, ko var nodot ziedojumos vai pārstrādei.

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv