Modes zīmoli izvēlas alternatīvus materiālus vairāku iemeslu dēļ, ko veicina modes industrijas pieaugošā izpratne par vides un ētikas problēmām. Alternatīvu materiālu izmantošana saskan ar plašāku virzību uz ilgtspējīgu un atbildīgu praksi.
Pirmkārt, tradicionāli izmantojamie materiāli, piemēram, kokvilna un sintētiskie audumi bieži vien būtiski ietekmē vidi ūdens patēriņa, pesticīdu lietošanas un energoietilpīgo ražošanas procesu dēļ. Apģērbu ražotāji, zīmoli aizvien biežāk izvēlas alternatīvus materiālus, piemēram, organisko kokvilnu, kaņepes, Tencel un pārstrādātās šķiedras, lai samazinātu to ietekmi uz vidi un veicinātu ilgtspējību.
Pieaugot patērētāju izpratnei par vides un ētikas jautājumiem, pieaug pieprasījums pēc ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem produktiem. Modes zīmoli reaģē uz patērētāju vēlmēm, iekļaujot savās kolekcijās alternatīvus materiālus.
Pēdējo gadu laikā ir daudz runāts par apģērbu ietekmi uz vidi un internetā parādījušās vecu, daļēji noārdījušos džinsu fotogrāfijas un runāts par to, cik plastmasas tie atstāj dabā. Sintētiskās, no fosilā kurināmā iegūtās šķiedras sadalās desmitiem vai pat simtiem gadu.
Lai risinātu šo problēmu, džinsu ražotāji Candiani Denim patentēja Coreva: augu izcelsmes dziju, kas izgatavota no dabiskā kaučuka, kas pēc tam tiek ietīta organiskajā kokvilnā, radot pilnībā elastīgu džinsu bez plastmasas.
Otrs būtiskais faktors alternatīvu materiālu izgudrošanai ir bažas par dzīvnieku labturību un lopkopības ietekmi uz vidi. Zīmoli izmanto alternatīvus materiālus tradicionālajiem dzīvnieku izcelsmes izstrādājumiem, piemēram, ādai un kažokādai. Augu un sintētiskās alternatīvas, piemēram, mākslīgā āda un mākslīgā kažokāda, nodrošina iespējas, kas izslēdz cietsirdību, taču jautājums ir, cik ļoti tās kaitē videi?
Gadu gaitā arvien vairāk modes namu ir apņēmušies aizliegt savās kolekcijās dzīvnieku kažokādu. Arī tādi pazīstami zīmoli, kā Saint Laurent, Dolce & Gabbana, Gucci, Versace, Coach un Prada, kuru kolekcijās bieži vien tika izmantoti kažoki, ir jau nolēmuši savās kolekcijās izmantot alternatīvas - tikai mākslīgās kažokādas.
Globāla luksusa modes platforma FarFetch 2019. gadā paziņoja, ka turpmāk viņu vietnē nebūs iespējams iegādāties dzīvnieku kažokādas produktus.
Tāpat arī populārās vietnes YOOX, Net-a-Porter, Selfridges un ASOS ir ieviesuši kažokādu aizliegumus.
2018. gadā Londonas modes nedēļa kļuva par pirmo lielo modes nedēļu, kur uz tās podiuma netika demonstrēts neviens tēls ar kažokādu.
Izrādās, ka ananasus var ne tikai ēst. Filipīnās, kur atrodas lielas ananasu plantācijās, vietējie izmanto garās un stiegrainās ananasu lapas, lai iegūtu garas baltas šķiedras. Šīs šķiedras tiek sašķirotas tādās, kas piemērotas stipru un izturīgu audumu izgatavošanai, un smalkākajās šķirnēs, ko izmanto Piña auduma izgatavošanai. To var ieaust greznos apģērbos. Piña šobrīd piedzīvo atdzimšanu, jo tā ir videi draudzīga alternatīva un tiek izgatavota no lauksaimniecības blakusprodukta.
Ir arī izstrādāts cits ananasu lapu izmantošanas veids, kas pārvērš tās par alternatīvu dzīvnieku ādai. Pinatex iegūst, ņemot ananasu šķiedras un sajaucot tās ar skābi, kas iegūta no kukurūzas. Tas rada šķiedru tīklu, kas tiek apstrādāts, līdz tas izskatās un kalpo līdzīgi tradicionālajai ādai.
Biomateriālu uzņēmums Vegea izmanto vīna darīšanas procesa blakusproduktus, augu eļļas un dabiskās šķiedras no lauksaimniecības, lai iegūtu tā dēvēto “vīnogu ādu”. Šādu materiālu jau ir izmantojuši tādi uzņēmumi kā Marni, H&M un Ganni.
Aļģes kļūst par daudzu ilgtspējīgu inovāciju pamatelementu, sākot no pārtikas iepakojumiem līdz pat modei. Dizainere Šarlote Makkurdija ir izveidojusi ūdensizturīgas jakas modeli no aļģēm. Zīmols Vollebak izmantoja spirulīnas aļģes, lai izveidotu melnu krāsvielu kā alternatīvu ogleklim, kas iegūts no naftas. Savukārt, aktieris Džeisons Momoa laidis klajā sporta apavu līniju ar aļģu zolēm.
Modes zīmoli aizvien vairāk izmanto aprites ekonomikas principus, kas uzsver materiālu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Pārstrādātu šķiedru un audumu izmantošana palīdz samazināt atkritumu daudzumu, taupīt resursus un līdz minimumam samazināt vajadzību pēc pirmreizējiem materiāliem.
Aprites ekonomikas principi var parādīties dažādos ‘’ķēdes’’ posmos, piemēram, izmantojot bioloģiski noārdāmus vai atkārtoti lietojamus iepakojuma materiālus, motivējot patērētājus atgriezt galaproduktus pārstrādei un/vai atkārtoti izmantojot vecos apģērbus, kā jaunu apģērbu ražošanas izejvielu.
Piemēram zviedru zīmols Nudie Jeans, katram pirkumam dod solījumu vienmēr veikt bezmaksas labošanu, kā arī piedāvā apģērba atgriešanas programmu, lai tos pārstrādātu.
Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi izstrādāt inovatīvus materiālus ar unikālām īpašībām un parametriem. Zīmoli var izvēlēties šos materiālus, lai atšķirtu savus produktus, uzlabotu to veiktspēju un veicinātu tehnoloģiski attīstītākas un ilgtspējīgākas nozares.
Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, ģeneratīvais mākslīgā intelekta modelis, izmantojot tikai vienu apģērba attēlu var precīzi atspoguļot, kā tas dabīgi izskatīsies, - kā pieguļ, izstiepjas un veido krunkas un ēnas uz dažādiem reāliem modeļiem dažādās pozās.
Ir radīta virtuālā pielaikošanas tehnoloģija, kas ļauj patērētājiem izmēģināt apģērbu izmēru, piegulumu un stilu, neatrodoties veikalā un fiziski neuzvelkot izstrādājumu.
Sākot no optikas zīmoliem un kosmētikas zīmoliem, līdz pat tādiem luksusa modes zīmoliem kā Prada un Gucci, aizvien vairāk uzņēmumu izmanto šo tehnoloģiju, kas atvieglo pircēju online iepirkšanos un taupa resursus.
3D drukātie audumi attiecas uz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem, kas radīti, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģijas, ko parasti sauc par 3D druku. Atšķirībā no tradicionālajām audumu ražošanas metodēm, kas ietver dzijas aušanu vai adīšanu kopā, 3D druka ļauj veidot audumus pa slāņiem. Šī novatoriskā pieeja ļauj izveidot sarežģītus un pielāgojamus dizainus, radot ne tikai modē jaunu radošuma un funkcionalitātes līmeni, bet arī piedāvā veikt ilgtspējīgākas izvēles.
Viena no zināmākajām dizainerēm pasaulē, kas izmanto 3D druku savos dizainos, ir holandiešu dizainere Iris van Herpen. Avangardās modes piekritēja ir bijusi industrijas pioniere, iekļaujot 3D drukas tehnoloģiju savos dizainos.
Viens no viņas ievērojamākajiem 3D darbiem ir kleita "Magnetic Motion" no 2015. gada pavasara/vasaras kolekcijas. Šajā kleitā bija sarežģīti 3D drukāti elementi, ko manipulēja ar magnētiem, radot dinamisku un kustīgu efektu, modelei ejot pa mēli.
Alternatīvu materiālu pieņemšana modes industrijā ir daudzpusīga atbilde uz vides problēmām, ētiskiem apsvērumiem, patērētāju vēlmēm un apņemšanos veidot ilgtspējīgāku un atbildīgāku nozari. Zīmoli, kas ietver alternatīvus materiālus, veicina pozitīvu pāreju uz vidi un sociāli apzinīgāku modes ainavu.
