Tie, kas ar šīs mākslinieces vārdu līdz šim nav pazīstami, noteikti atsauks atmiņā milzu krāsaini punktotos Louis Vuitton modes nama un butiku noformējumus Ņujorkā, Parīzē, Tokijā un citviet pasaulē šā gada pavasarī.
Dažos skatlogos pat tika izvietoti viņas dubultnieki - pilna auguma roboti un hiperbolizēta izmēra skulptūras ar sarkaniem matiem un otu rokā. Iepazīstieties - tā ir Jajoji Kusama (Yayoi Kusama).
Komerciāli veiksmīgākā mūsdienu māksliniece sieviete, pašlaik viņai ir 94 gadi. Kusamas darbi mākslas izsolēs ir vieni no visvairāk pirktajiem un to vērtība sasniedz vairākus miljonus dolāru, bieži pārsniedzot sākotnējo likmi.
Mākslinieces glezna “White Nr. 28” 2014. gada novembrī Christie’s New York izsolē tika pārdots par 7,1 miljonu ASV dolāru. Šā gada aprīlī Sotheby’s izsolē pārdoti pieci mākslinieces darbi, kopējā vērtībā par gandrīz 23 miljoniem ASV dolāru, dārgākais no tiem ‘'Pumpkin L”, kas realizēts par 7,9 miljoniem ASV dolāru. Augstākā cena, kas jebkad maksāta par Jajoji Kusamas darbu, tika sasniegta vēl pavisam nesen 2022. gada maijā, kad glezna “Untitled (Nets)” (1959) Phillips' New York 20th Century & Contemporary Art Evening Sale izsolē tika pārdota par satriecošiem 8,5 miljoniem mārciņu (apmēram 9 miljoniem eiro).
Kusamas ilgstošā popularitāte, aktīvais retrospekciju un dažādu sadarbību biežums padara viņu par ļoti pieprasītu mākslas tirgū.
Viņas darbi saglabā nemainīgi augstu vērtību un tādējādi kļuvuši īpaši pievilcīgi gan kolekcionāriem, gan mākslas entuziastiem.
Kusama ir atzīmējusi, ka pirmā Louis Vuitton modes namam radītā kolekcija tika izstrādāta, lai iemiesotu jēdzienu "Love Forever” (latv. - mīlestība uz mūžu). Atbildot uz to, Marks Džeikobss (Marc Jacobs, tajā laikā Louis Vuitton modes nama radošais direktors) rakstīja: "Mīlestība ir skaista ideja. Punkti attēlo kaut ko, kas ir bezgalīgs. Un kas var būt skaistāks par bezgalīgu mīlestību?” Kolekcija patiešām tika izlaista un uzņemta ar lielu mīlestību, un tā joprojām ir iecienīta tālākpārdošanas vietnēs.
Tagad, tieši desmit gadus vēlāk, ir tapusi vēl viena modes nama un mākslinieces sadarbības kolekcija. Vērienīga, šķietami bezgalīga un nebeidzamas telpas ilūzijas iedvesmota, tajā atkal redzami punkti, ķirbju motīvi, spoguļbumbas. Jāpiebilst, ka pirms desmit gadiem Instagram vēl nebija populārs, tāpēc šajā sezonā modes nama sociālo tīklu saturs burtiski uzsprāga krāsainībā.
Louis Vuitton turpina radošo dialogu ar pasaulslaveno japāņu mākslinieci caur spilgtu sadarbību, kur jau zināmie zīmola produkti izgreznoti ar mākslinieces oriģinālajiem motīviem. Šī ir visvērienīgākā modes nama sadarbība, ko tas jebkad ir radījis.
Un tomēr vizuālais tēls ir tas, ko translējam ārpasaulē vērstu kā pirmo iespaidu, ko nolasa apkārtējie. Arī pati māksliniece atzīst, ka mode un stils ir veids, kā iepazīt sevi un pasauli. Būdama maza, māksliniece dumpinieciski izrotāja savu apģērbu ar punktojumiem, vēlāk tos aizstājot arī ar caurumiem, 60. gados izveidodama pat savu modes līniju. Kusama vienmēr izmantojusi savu ārējo izskatu uzmanības piesaistīšanai. Uz savu pirmo tikšanos ar Džosefu Kornvelu (Joseph Cornwell), kas vēlāk pārtapusi nozīmīgā, taču platoniskā mīlas stāstā vairāku gadu garumā, uzvilkusi savu smalkāko kimono. Un arī tagad retu reizi ir iespējams sastapt mākslinieci bez raksturīgās sarkanās parūkas un kādā polka-dot apdrukas rotāta apģērba.
Kusama jau kopš agras bērnības sirgst ar psihiskiem traucējumiem, kas parādījušies spēcīga stresa rezultātā. Lai kaut nedaudz mazinātu trauksmaino stāvokli, ļoti palīdzēja regulāra zīmēšana. Viņa zīmēja aizvien vairāk, noklājot arī sienas, grīdas, audeklus, sadzīves priekšmetus un vēlāk pat asistentus ar punktiem vai tīklojumiem. Lieli punktoti laukumi un “bezgalības tīklojumi” bija tas, ko Kusama redzējusi savās vīzijās un halucinācijās. Tā vien viņai redzamā pasaule savijusies arī ar apkārtējo. Mākslinieces aizrautība un apsēstība ar vienkāršām līnijām, atkārtojumiem un skrupulozo formu kopēšanu ir gluži kā rotaļīga psihedēlija.
“Mani tīkli izpletās tālāk par mani pašu un audekliem, ko es ar tiem pārklāju,” sacīja Kusama un turpina, “tie pārklāja sienas, griestus un visbeidzot arī Visumu. Esmu apsēsta ar tīkliem, tie mani vienlīdz fascinē un vajā.”
Zināma arī kā avangarda māksliniece, Kusama uzstādījusi savu darbu “Narcisu Dārzs” 1966.gada Venēcijas Biennālē bez oficiālā dalības uzaicinājuma. Revolucionāra instalācija, ko viņa pati uzskatījusi par kinētisku paklāju, kur 1500 spoguļbumbas izklātas uz zemes un tikušas pārdotas apmeklētājiem par pāris dolāriem gabalā.
No visai pieticīga dzīves sākuma Japānā līdz pasaules mēroga atzītai māksliniecei, Kusama mērķtiecīgi mainīja savu dzīvi, pilnīgi neklasificējama, viņa kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām mūsdienu māksliniecēm. Jajoji Kusama ieņem īpašu vietu mūsdienu mākslas vēsturē. Viņas unikālā popārta un minimālisma simbiozē radušies neticami personīgi un dziļi rezonējuši darbi. Kusama ir atzīta par vienu no amerikāņu avangarda kustības līderiem un minimālisma aizsācēju.
Un tiek uzskatīta par dārgāko no pašlaik dzīvojošām māksliniecēm. Jau tagad, savas dzīves laikā, izveidots arī Kusamas muzejs, The Yayoi Kusama Museum, kas atrodas Tokijā. Tur atrodamas vairākas galerijas ar augstiem griestiem, ideāli baltām sienām un noapaļotiem stūriem. Piecstāvu ēkas korpuss uzcelts netālu no mākslinieces darbnīcas un psihiatriskās ārstniecības iestādes, kurā Kusama labprātīgi uzturas kopš 1977.gada. Jajoji Kusama turpina darīt savu lietu, paliek uzticīga sev un nevienam par to neatvainojas.
Pašlaik Kusamas darbus ir iespēja apskatīt:
