Tikai dažu gadu desmitu laikā modes skates no privātiem pasākumiem mazos salonos ir kļuvušas par pasaules mēroga grandioziem šoviem. Piemēram, Ņujorkas modes nedēļa sastāv no vairāk nekā 300 skatēm un to katru gadu apmeklē vairāk nekā 230 000 apmeklētāju.
Agrāk modes prezentācijas bija privātas izrādes atsevišķiem klientiem, kas bieži notika dizainera ateljē (darbnīcā vai studijā). Bagāti klienti apmeklēja dizainerus, lai apskatītu jaunākos tērpus, dizainus, audumus un veiktu pasūtījumus.
Kā no privātiem šoviem, paredzētiem tikai īpašiem klientiem, modes skates evolucionēja pasaules mēroga grandiozos modes svētkos?
Modes skates radās 20. gadsimta sākumā, kad dizaineri uz apģērba sāka šūt etiķetes.
Un vārds couturier sāka kaut ko nozīmēt. Iepriekš dizaineri bija vienkārši amatnieki.
Taču vēl pirms privātajām modes skatēm, tērpus rādīja uz mazām koka modeļu lellēm. Potenciālie klienti varēja apskatīt tērpus un pasūtīt to, kas patika savā izmērā.
19. gadsimta beigās kulta modes dizainers Čārlzs Frederiks Vorts nolēma veikt eksperimentu.
Viņš demonstrēja savus jaunos tērpus uz savas sievas Marijas. Tādējādi viņš bija pirmais dizainers, kurš atteicās no manekeniem, dodot priekšroku dzīvajiem modeļiem un tā arī radīja pirmo modes skati. Tā bija revolūcija modes pasaulē.
Čārlzs Frederiks Vorts plaši uzskatīts par augstās modes tēvu modes vēsturē un viņa vārds ir ļoti nozīmīgs.
Anglo-franču augstās modes mākslinieks ir galvenokārt pazīstams ar to, ka 19. gadsimta beigās augstās modes apģērbu padarīja vieglāk valkājamu. Atkāpjoties no lielā krinolīna par labu princeses kleitu piegriezumam vai taisnajām līnijām, ko valkāja ķeizariene Eiženija, Napoleona III sieva, sievietēm bija vieglāk iziet cauri durvīm, apsēsties un pārvietoties.
Augstās modes dizaineri (couturiers) tradicionāli bija apmeklējuši klientus mājās, lai noņemtu mērus, bet Vorts uzņēma klientus savā ateljē, aizsākot salona tradīciju, kas kļuva par zīmola panākumu daļu.
Pirmo skati, kas līdzīga mūsdienu skatēm, organizēja Lusila Grīna 1905. gadā. Modes dizainere izsūtīja viesiem ielūgumus un uzstādīja skatuvi, kur mūzikas pavadībā defilēja modeles.
Pola Puarē vadošā koncepcija bija organizēt satriecošas, modernas balles, kur varēja vērot viņa tērpus kustībā, kā arī tos pielaikot.
Viens no augstās modes pamatlicējiem Pols Puarē 1900. gados mainīja modes vēstures gaitu gan ar saviem revolucionārajiem bezkorsetes siluetiem, gan ar modes skašu agrīnajiem eksperimentiem. Tāpat kā mūsdienu dizaineri, kuri savās modes skatēs ir izmantojuši visu, sākot no karuseļiem līdz eksperimentālai horeogrāfijai, Puarē vēlējās parādīt savus dizainus kustībā.
1911.gadā fotogrāfs Edvards Steihens fotogrāfēja Puarē dizainus žurnāla Art&Décoration aprīļa numuram, kas, domājams, bija viena no pirmajām modes publikācijām.
Modes žurnālu un laikrakstu iznākšanai bija izšķiroša nozīme modes skašu attīstībā. Redaktori un žurnālisti sāka apmeklēt šīs skates, ziņot par jaunākajām tendencēm un fotografēt modeļus.
Neticami, ka pasaules modes galvaspilsētā Parīzē nenotika pirmā modes nedēļa. Otrā pasaules kara laikā Ņujorka uz laiku kļuva par galveno modes centru. Tur 1943. gadā notika pirmā modes nedēļa.
Nedaudz vēlāk 1973. gadā arī Parīzē noritēja sava modes nedēļa. Tad attiecīgi arī Milānā un Londonā.
Šodien šīs 4 pilsētas - Ņujorka, Parīze, Milāna un Londona - ir līdzvērtīgas modes galvaspilsētas, kur modes nedēļas konsekventi tiek rīkotas divas reizes gadā (pret-a-porter).
Bet augstās modes skate (haute couture) līdz pat šai dienai notiek tikai Parīzē.
Pēdējos gados modes industrija ir pielāgojusies digitālajam laikmetam. Modes skates tagad bieži vien tiek pārraidītas tiešraidēs vai kopīgotas sociālo mediju platformās, ļaujot globālai auditorijai tās vērot reāllaikā.
Modes skates no ekskluzīviem pasākumiem tikai dažiem priviliģētiem cilvēkiem ir kļuvušas par plašu rezonansi izraisošiem notikumiem, kas ietekmē ne tikai modes industriju, bet arī populāro kultūru.
Tām joprojām ir nozīmīga loma jaunu tendenču demonstrēšanā, dizaineru popularizēšanā un modes biznesa virzībā.
