Lielas vai mazas, apaļīgas vai plānākas - tās izskatās lieliskas. No krūšu veidošanās pusaudža vecumā līdz grūtniecības krūtīm, mazuļa barošanai ar krūti, menopauzei un ne tikai, mūsu krūtis dzīvo tikpat daudz dzīves, cik mēs. Neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas, mazas, nokarenas… mums tās jāmīl!
Starp citu, “krūts” latīņu valodā saucas - “mamma”. Nav nepareizas krūtis, tām tikai dažreiz traucē pašu iedomātie aizspriedumi.
Nesen Anglijas Ruskinas universitātes (ARU) veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 18 000 sieviešu no 40 valstīm, atklāja, ka septiņas no desmit dalībniecēm ir neapmierinātas ar savām krūtīm.
No aptaujātajām sievietēm gandrīz puse (48%) vēlējās lielākas krūtis, bet mazāk nekā viena ceturtdaļa (23%) vēlētos, lai tās būtu mazākas. Kāpēc lielākā daļa neatrodas “zelta plaukstas zonā”, kur krūtis nav ne pārāk lielas, ne pārāk mazas, bet tieši perfektas? Vai daudzas uz savām krūtīm raugās caur sabiedrības objektīvu?
Lai gan pusei pasaules iedzīvotāju ir krūtis, dominē patriarhāts. Sieviešu krūtis tiek seksualizētas, jo krūšu izmērs saistīts ar seksuālu pievilcību. Dokumentālajā filmā “Krūtis: stāsts par krūtīm”, tās režisore Elizabete Senkija runā ar sievietēm par to, ko viņas patiesībā jūt pret savām krūtīm. Vienā filmas epizodē sieviete tiekas ar plastikas ķirurģi, kura skaidro, kā ideālo krūšu estētiku veido (heteroseksuāls) vīrieša skatiens un ka, savā praksē redzot vairāk nekā 25 000 pāru, viņa karjeras laikā gandrīz nav redzējusi “ideālas” krūtis.
Tāpat kā apģērba mode un matu stili, arī krūšu mode gadu gaitā ir mainījusies. Sieviešu ķermeņa formas gadu desmitu laikā nav mainījušās, mainījies ir skatījums uz - sākot no tādām formīgām aktrisēm kā Merilina Monro un beidzot ar porcelāna miniatūrām Tvigiju un Odriju Hepbērnu.
Gadu gaitā pasaulē sieviešu vidējais krūšu izmērs ir ievērojami palielinājies - no 75B 1960. gados līdz 80E mūsdienās. Tas varētu būt saistīts ar izmaiņām uzturā un dzīves veidā, kā arī ar plastiskās ķirurģijas milzīgo popularitāti, kas īpaši palielinājās 1980. gados un savu renesansi piedzīvoja 21.gadsimta sākumā.
2022.gadā Apvienotajā Karalistē veiktais pētījums atklāja, ka sievietes mūsdienās būtu vislaimīgākās ar B-C izmēra krūtīm. Bet kā “ideālais krūšu izmērs” laika gaitā ir mainījies?
Pētot hronikas un mākslas darbus, vēsturnieki ir vienisprātis, ka sieviešu krūšu modi iespaidoja baznīca. Tikai augstdzimušas dāmas varēta atļauties izrādīt savas krūtis, nebaidoties baznīcas nosodījuma. Kaut kleitas ar dziļāku dekoltē izsauca emocijas, tās nēsātajās nekad netika nosodītas vai gānītas, ko nevar teikt par sieviešu kājām.
Pat nedaudz atkailināta potīte izsauca sabiedrības sašutumu un vīriešu vislielāko iekāri. Iespējams, ka šis apstāklis Eiropas kultūrā sieviešu kājas ir padarījušas par visiekārojamākajām no sieviešu ķermeņu daļām. Savukārt Amerikā tās vienmēr bijušas krūtis, turpretī Dienvidamerikas kontinentā seksuāli pievilcīgākā sieviete ir ar visformīgāko dibenu.
Tāpēc par krūšu modes tendencēm var sākt runāt no 20.gadsimta.
1910. - “atlaižam” korsetes.
1920. - jauneklīgas, plakanas krūtis.
1930. - dabīgas krūtis, kas ir atdalītas viena no otras
1940. - uz priekšu vērstas asas krūtis.
1950. - polsterējumi.
1960. - paceltās krūtis.
1970. - brīvas, dabīgas krūtis.
1980. - aizsegtas krūtis.
1990.- krūtis, kas saspiestas kopā un izceltas.
2000. - apaļas un ar brīviem krūtsgaliem.
2010. - atkal dabīgs izskats.
2020. - KK (Kima Kardašjana) ” - šādi žurnāls “Vogue” ar īsiem saukļiem nodēvējis 20. gadsimta krūšu vēsturi.
Piedāvāju nedaudz izvērstāku ieskatu krūšu vēsturē no 20.gadsimta 50.gadiem līdz mūsdienām.
Ikoniskais skaistuma ideāls 50.gados bija amerikāņu superzvaigzne Merilina Monro. Šajā desmitgadē iepriekšējā tendence par ideāliem ar plakanām krūtīm bija pagājusi, un Merilina Monro savos izteikti seksīgos tērpos noteica standartu sievietēm visā pasaulē. Monro seksīgums kļuva par ideālās sievietes ikonu, kā rezultātā sievietes vēlējās pilnīgākas krūtis un ložu formas krūšturus.
Skaistuma ideāli mainījās, sākot no slaidi puiciskās modeles Tvigijas līdz smilšu pulksteņa formai līdzīgās itāļu aktrises Sofijas Lorēnas. Tas bija izvēles brīvības un atbrīvošanās laiks, feminisma sākums. Parādījās kontracepcijas tabletes. Tas atspoguļojās arī sieviešu ķermeņa formās.
20.gadsimta 70. gados turpinājās “dabīgo krūšu” tendence. Tas bija laiks, kad meitenes filmās un televīzijas seriālos tērpās pieguļošās kleitiņas un blūzītes. Tas bija ABBA un Bonda meiteņu zvaigžņu laiks.
Desmitgadē, kad pasaule iepazina plastisko ķirurģiju un krūšu palielināšanu, sieviešu ķermeņa formas atkal mainījās. Amerikāņu slavenības, piemēram, Pamela Andersone un Karmena Elektra. Visi vēlējās “Baywatch” stila krūtis.
Šis laiks pasaules modes vēsturē iegājis kā Sintijas Kraufortes, Naomi Kembelas, Klaudijas Šīferes un citu supermodeļu laiks. Un krūtis atkal kļuva dabīgākas, tomēr ar supermodeļu glamūru.
Lielie krūšu implanti atkal kļuva populāri, un krūšu palielināšana atgriežas topā. Šajā desmitgadē krūšu implantu operāciju skaits pasaulē palielinājās par 39%. Tomēr, atšķirībā no “Baywatch” laikiem, 2000. gadu sākumā modē bija cita veida krūšu implanti. Viktorija Bekhema lieliski prezentēja jauno kosmētiskās ķirurģijas tendences maiņu ar augsti novietotām, apaļām krūtīm: implanti, kas novietoti simetriski, ir stingri, formās vidēji, gravitāciju izaicinoši.
Šajā desmitgade krūšu modi savās rokās ņem Kima Kardašjana.
