Pārmērīgs karstums liek cilvēkiem izgudrot jaunus veidus, kā aizsargāties no augstās temperatūras un postošā UV starojuma — saulesbrilles un maskas, cepures ar ventilatoriem, "elpojoši" audumi. Pēdējā laikā Āzijas valstīs pludmalēs bieži var redzēt cilvēkus, kas valkā facekini — sejas aizsardzības aksesuāru maskas veidā ar izgriezumiem acīm, degunam un mutei.
Nosaukums “feiskini” (facekini), kas radies, apvienojot angļu vārdus face un bikini, precīzi neatspoguļo šā izgudrojuma būtību. Sieviešu peldkostīms, kas nosaukts par godu atombumbu sprādzienam Bikini atolā 1946. gadā, tika radīts, lai pēc iespējas vairāk atsegtu ķermeni, bet facekini, gluži pretēji, pēc iespējas vairāk nosedz seju. Tātad, ja tas ir bikini, tad drīzāk ir “anti”.
Nevar teikt, ka šāds aksesuārs modes pasaulē ir kaut kas jauns. Tā tuvākā versija — balaklava — atceļoja no sporta pasaules, bet tagad tā arvien biežāk tiek asociēta nevis ar slēpotājiem vai akvalangistiem, bet gan ar noziedzniekiem.
Nereti šādas maskas kā dumpinieciskuma un anonimitātes simbols ir redzamas uz BDSM - kultūras un šovbiznesa pārstāvjiem.
Līdzīgs aksesuārs kļuva par grupas Pussy Riot preču zīmi.
Pēdējā laikā šādas lietas bieži var redzēt pasaules vadošo dizaineru un modes namu kolekcijās, sākot no Gucci līdz Balenciaga.
Taču facekini ir kas cits. Pirmkārt, šis aksesuārs tika izgudrots, lai pasargātu no medūzām. Ķīnas pilsētā Čindao Dzeltenās jūras krastā, kur tas pirmo reizi parādījās, medūzas sasniedz 2 metru garumu un var būt ļoti bīstamas peldētājiem.
Šā izgudrojuma autori bija laulātie Džan Šifang un Liu Keliang, peldkostīmu zīmola “Sturgeon Dragon” īpašnieki. Viņu pirmais izstrādājums bija likras hidrotērps, kas sedza lielāko ķermeņa daļu un atstāja vaļējas tikai kājas, rokas un galvu (to pašu peldkostīmu, ko izmanto musulmaņu sievietes, sauc par “burkini”).
2004. gadā pāris no Čindao laida tirgū elastīgu ķiveri. Ražotāji apgalvo, ka tas bloķē 99,8 % UVA un UVB staru un palīdz aizsargāt sejas ādu no medūzām, jūras aļģēm, kukaiņiem, smoga un citiem pludmales kairinātājiem.
Ķīniešiem šis aksesuārs patika arī tāpēc, ka tas palīdz izvairīties no iedeguma. Saskaņā ar vietējiem skaistuma standartiem gaiša āda ne tikai izskatās estētiski pievilcīgāka, bet arī norāda uz augstāku statusu. Eiropā šāda attieksme pret iedegumu pastāvēja līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem.
Sākotnēji facekini bija vienkrāsaini, bet pēc tam Džan un Liu sāka eksperimentēt ar apdrukām — uz ķiverēm parādījās Pekinas operas maskas, dzīvnieku sejas, visdažādāki dīvaini ornamenti. 2012. gadā Čindao pludmales modes fotogrāfijas parādījās laikrakstā “The New York Times” un divus gadus vēlāk par to rakstīja “CR Fashion Book”, kulta modes pasaules izdevums, ko vada bijusī franču “Vogue” galvenā redaktore Karīna Roitfelde. Facekini kļuva par modes fenomenu, bet pāris no Čindao — par zvaigznēm.
Tad ažiotāža norima un par ekstravaganto jaunumu visi aizmirsa. Bet tagad nenormālais karstuma vilnis, kas pašlaik valda daudzviet pasaulē, lika atkal par to atcerēties.
Pagaidām facekinus masveidā nēsā tikai Āzijas valstīs, kur ir senas tradīcijas aizsegt seju. Kas notiks, kad jaunums parādīsies Eiropas un ASV pludmalēs, ir grūti prognozēt. Visticamāk, sāksies tādas pašas diskusijas, kā bija ap hidžabu, kas dažās Eiropas valstīs ir aizliegts.
Starp citu facekini autoriem, neraugoties uz visu viņu uzņēmību, uz to nav nekādu tiesību ārpus Ķīnas. Viens no amerikāņu ražotājiem 2013. gadā viņus apsteidza un reģistrēja precīzu šā izgudrojuma kopiju Amerikas Savienotajās Valstīs. Džan un Liu mēģināja apstrīdēt šo patentu, bet tas neizdevās. Tomēr līdz šim viņiem ir pietiekami daudz klientu arī Ķīnā.
